Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 56
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nesen grupa atvaļinātu Francijas bruņoto spēku ģenerāļu žurnālā “Valeurs Actuelles” publicējuši atklātu vēstuli prezidentam Emanuelam Makronam. Tajā brīdināts par iespējamo “pilsoņu karu” gadījumā, ja varasiestādes nevērsīsies pret islāmistu, anarhistu un tā dēvēto “antirasistu” darbību. Dokumentu, ko sauc “Par mūsu vadoņu goda atgūšanu” (“Pour un retour de l’honneur de nos gouvernants”), parakstījuši divdesmit augsti virsnieki.
Daži teikumi no tā: “Francija ir briesmās… Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida pilsoņu karš, haoss un nāve.” Virsnieki raksta par “priekšpilsētu ordām”, kas “nicina mūsu valsti, tradīcijas un kultūru”. “Priekšpilsētu ordas” – tie ir imigranti un bēgļi, pārsvarā no Marokas, Alžīrijas, Tunisijas, Senegālas un Tuvajiem Austrumiem.
Vēsture ir pilna paradoksu. 1958. gadā Francija bija uz militāra apvērsuma sliekšņa. Grupa patriotiski noskaņotu armijas ģenerāļu, kuri bija neapmierināti ar centrālās valdības neizlēmīgo rīcību Alžīrijas neatkarības centienu apspiešanā, šajā Francijas departamentā sarīkoja kaut ko līdzīgu dumpim.
Juridiski Alžīrija nebija kolonija, tā bija Francijas departaments, līdzīgi kā Krievijas impērijas laikos Vidzemes, Kurzemes vai Minskas guberņas bija parastas administratīvas vienības. Viss beidzās ar to, ka dumpis ar laiku izplēnēja pats no sevis, bet Alžīrija 1962. gadā ieguva neatkarību. Un tagad mazliet statistikas. 1962. gadā Francijas Eiropas daļā dzīvoja 47 miljoni cilvēku.
Savukārt Alžīrijā – 11 miljoni iedzīvotāju, no kuriem ap 10% bija eiropieši un vietējie ebreji. Šodien, 2021. gadā, situācija ir mainījusies. Francijā dzīvo 66 miljoni, Alžīrijā – 45 miljoni cilvēku, turklāt gandrīz visi eiropieši un ebreji ir atstājuši šo valsti. Ja Alžīrija nebūtu ieguvusi neatkarību un joprojām būtu viens no Francijas “aizjūras departamentiem”, Francija būtu lielākā Eiropas valsts ar 110 miljoniem iedzīvotāju.
Ar būtisku piebildi – ap 40% no tiem būtu musulmaņi. Tā ka labi vien ir, ka Alžīrija kļuva neatkarīga. Pirmkārt, katra tauta ir pelnījusi dzīvot savā neatkarīgā valstī. Otrkārt, Francija (un tātad arī Eiropa) šodien būtu neglābjami sašķelta, novājināta nepārtrauktos iekšējos konfliktos. Treškārt, pa šo laiku Alžīrija paspējusi kļūt par vienu no radikālā islāma centriem ar visām no šī fakta izrietošām sekām.
Francijas valdība un kreisie politiskie spēki jau paspējuši nosodīt ģenerāļu parakstīto vēstuli. Bet fakti, kā mēdz teikt, ir stūrgalvīga lieta. Ja vien ir interese un vēlēšanās, internetā katru dienu var noskatīties jaunus video, kas dokumentē vandalismu un vardarbību Rietumeiropas pilsētu ielās.
To, kā laivas ar bēgļiem (labākas dzīves meklētājiem?) bez apstājas piestāj Grieķijas, Itālijas un Spānijas krastos. Diemžēl daudzi no viņiem papildinās “priekšpilsētu ordas”, par kurām savā vēstulē runā Francijas ģenerāļi. Moderno laiku paradokss ir tāds, ka šos nelūgtos ciemiņus savā paspārnē ņēmuši neomarksisti, anarhisti, BLM, “Antifa” un viņiem līdzīgas kustības.
Aizvadīto 1. maija svētku demonstrāciju laikā atkal varējām vērot ālēšanos Eiropas un ASV pilsētu ielās. Kā nu bez tā! Mani gan vairāk pārsteidza svētku demonstrācija Ostinas pilsētā Teksasā. Nekādas anarhijas un vardarbības. Nosvērti, par sevi pārliecināti cilvēki nes sarkanos karogus ar sirpi un āmuru, Marksa, Ļeņina, Trocka, Staļina un Mao ģīmetnes.
Es visu laiku biju domājis, ka Teksasa ir viens no konservatīvākajiem ASV štatiem. Kaut kas dīvains notiek ar pasauli. 1866. gadā krievu dzejnieks Fjodors Tjutčevs rakstīja tam laikam pravietiskas rindas: “Krieviju ar prātu nesaprast… tai var tikai ticēt.” Pagājuši 150 gadi. Izskatās, ka tagad to pašu jau var teikt par Ameriku.
