Juris Lorencs: Sargieties no viltus praviešiem! 0
Smalka lieta – Austrumi. Teiciens, ko pazīstam no padomju laika filmas “Baltā tuksneša saule”, nu jau stabili ienācis politiskajā leksikā. To parasti lieto, lai raksturotu racionālā Eiropas cilvēka prātam nesaprotamus, pat neizskaidrojamus notikumus Austrumu zemēs.
Atmiņā palikusi nesenā Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili pārliecinošā vizīte Rīgā, viņas intervija “Latvijas Avīzei”, vārdi: “Mums ir nelokāmi un nenogurstoši jāturpina iesāktais ceļš uz Eiropas Savienību un NATO.” Un pēkšņi kā pērkons no skaidrām debesīm – ziņas par ielu nemieriem Tbilisi.
Bet nu visu pēc kārtas. 20. jūnijā Gruzijas parlamenta ēkā Tbilisi notiek pareizticīgo valstu parlamentāriešu tikšanās, kurā piedalās arī Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Gavrilovs. Pēc viņa uzstāšanās Tbilisi ielās sākas nekārtības. To iemesls – Gavrilovs esot runājis no Gruzijas parlamenta spīkera tribīnes.
Protestētāji mēģina ielauzties parlamentā, viņus atbalsta patlaban Ukrainā dzīvojošais bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš aicina policiju un armiju nepakļauties likumīgajai varai un “pāriet tautas pusē”.
Policija lieto asaru gāzi un ūdens metējus. Reaģējot uz notiekošo, Krievija paziņo par gaisa satiksmes apturēšanu starp abām valstīm. Valsts dome nobalso par sankciju ieviešanu, tiek arī apsvērts Gruzijas vīnu un minerālūdeņu importa aizliegums.
Un tad seko nākamais skandāls – 7. jūlija vakarā televīzijas kanālā “Rustavi 2” žurnālists Georgijs Gabuņija veselu minūti necenzētiem vārdiem rupji lamā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Nevis kritizē, bet tieši rupji lamā.
Seko spontāns protesta mītiņš pie telekompānijas ēkas. Raidīšana uz laiku tiek pārtraukta, bet valsts augstākās amatpersonas, prezidenti ieskaitot, spiestas taisnoties.
Zurabišvili aicina Putinu “nereaģēt uz radikālo spēku provokācijām”. Savukārt, griežoties pie savas tautas, viņa norāda – “daži cilvēki, piesedzoties ar patriotisma karogu, ar savu rīcību patiesībā kaitē Gruzijai”.
“Facebook” lapā prezidente raksta: “Krievija ir mūsu ienaidnieks un okupants. Viņas vadītā piektā kolonna šodien ir daudz bīstamāka nekā atklāta agresija. Valsts un sabiedrības šķelšana nav izdevīga nevienam, izņemot Krieviju.”
Te arī ir atbilde uz jautājumu, kam tas ir izdevīgi. Duļķainā ūdenī blēži zvejo. Tikmēr Putins izteicies, ka viņš personīgi neatbalstot sankciju ieviešanu pret Gruziju, jo no tām “cietīšot vienkāršie cilvēki”.
Šie vārdi noteikti atradīs dzirdīgas ausis arī Gruzijā. Prātā nāk latīņu izteiciens – “skaldi un valdi”. Pārnests uz modernajiem laikiem, tas varētu skanēt – “dezinformē, manipulē, skaldi un valdi”. Notikušais ir laba mācība ne tikai Gruzijai, bet arī citām postpadomju valstīm, Latviju ieskaitot.
Uz šo notikumu fona īpaši dīvaina izskatās Saakašvili rīcība. Pavisam drīz, 21. jūlijā, Ukrainā notiks parlamenta – Augstākās radas – vēlēšanas. Ar savu kabatas sīkpartiju “Jauno spēku savienība” tajās piedalās arī bijušais Gruzijas prezidents un bijušais Odesas apgabala gubernators.
Kā apgalvo Gruzijas premjerministrs Mamuks Bahtadze, tad nekārtības Tbilisi ielās un skandāls telekanālā “Rustavi 2” esot Saakašvili roku darbs. Viņam šīs provokācijas esot vajadzīgas partijas reitinga celšanai. Jautājums – ar ko mums ir darīšana? Ar smalku provokatoru, ar egoistisku un bezatbildīgu karjeristu? Vai varbūt ar tā saucamo noderīgo idiotu, cilvēku, kurš neapzināti kalpo svešām interesēm? Iespējams, viss kopā.
Gan Gruzijai, gan Latvijai šodien vajadzīgs nevis vārdu, bet darbu nacionālisms. Nevis lozungu, bet reālas rīcības patriotisms. Kas šķiet pamācoši – atvērtajos čekas maisos pamanīju vairāku cilvēku uzvārdus, kurus atceros kopš atmodas laikiem.
Viņi palikuši atmiņā nevis kā darītāji, bet kā karstākie un asākie runātāji mītiņos. Vēl kāda sena gudrība (Mateja evaņģēlijs, 7. nodaļa) saka: “Sargieties no viltus praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki! No viņu augļiem jūs tos pazīsiet.”
