Juris Lorencs: Populistiem vēl nav izdevies tik ļoti sašūpot Eiropas laivu 0
Ļaunākās prognozes nav piepildījušās. Populistiem vēl nav izdevies sašūpot Eiropas laivu tik ļoti, ka tai draudētu apgāšanās un nogrimšana. Labēji centrisko un kreisi centrisko partiju bloki arī šajā Eiroparlamentā būs ietekmīgākie politiskie spēki. Un tomēr situācija ir nopietna ja ne kopējo rezultātu, tad politisko procesu dēļ, kas līdz ar šīm vēlēšanām vēl skaidrāk iezīmējušies tādās lielās Eiropas kodola valstīs kā Francija, Itālija, Vācija un no bloka aizejošajā Lielbritānijā.
Notikušo analizēs vēl mēnešiem ilgi, šeit vēlētos minēt tikai vienu neparastu tendenci, kas vērojama Vācijā.
Izrādās, ka trīsdesmit gadus pēc abu Vāciju apvienošanās valsts rietumi un austrumi politiskā ziņā atrodas tālāk nekā jebkad agrāk, “Putina draugu” partija “Alternatīva Vācijai” bijušajā Austrumvācijā kļuvusi par ietekmīgāko politisko spēku.
Lai arī kopējā vienotās Eiropas konstrukcija izskatās stabila, lai arī eiropiešiem joprojām rūp “vecā kontinenta” liktenis (par ko liecina salīdzinoši augstā vēlētāju aktivitāte Eiropā kopumā – 51%), aizvien skaidrāk redzams – garīgais mantojums, ko sarūpēja Eiropas dibinātāji, pamazām tiek notērēts. Tas noplicinās, atstājot vietu egoistiskām prasībām un īstermiņa vīzijām. Politiskā ainava fragmentējas, un nepavisam nav skaidrs, kādā virzienā attīstīsies procesi pēc pieciem, desmit, divdesmit gadiem.
Pirmais iespaids par Eiroparlamenta vēlēšanu rezultātiem Latvijā – sagaidāmi, bet tomēr pārsteidzoši. Saka, ka lietu daba vislabāk atklājoties salīdzinājumos. Kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kas notika pirms nieka astoņiem mēnešiem, nebūtībā izkūpējuši 28% vēlētāju balsu!
Divas lielākās tā sauktās latviskās partijas – “KPV LV” un Jaunā konservatīvā partija –, kas Saeimas vēlēšanās ieguva attiecīgi 14,25 un 13,59% balsu, šajās Eiroparlamenta vēlēšanās nav pārvarējušas 5% barjeru. Par “KPV LV” nobalsoja 0,92% vēlētāju, par JKP – 4,35%. Pat šo vēlēšanu uzvarētājs patiesībā ir zaudētājs. 2014. gadā Eiroparlamenta vēlēšanās “Vienotība” saņēma 46,19% lielu atbalstu. Šodien divi vecās “Vienotības” politiskie kloni – “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par” – kopā ieguvuši vien 38,66% balsu.
Un tomēr tieši “KPV LV” un JKP sliktie, patiesībā katastrofālie rezultāti ir visai pārsteidzoši. Kas pie tā vainīgs?
Vāja kampaņa? Iekšējie konflikti? Nespēja profilēties valdības iekšienē? Protesta partiju politiskā nolemtība dzīvot spilgtu, bet īsu mūžu? Vēlētāji, no kuriem 66% tā arī neaizgāja nobalsot? Droši vien viss kopā. Diemžēl šoreiz jārunā par politiskā kapitāla, par vēlētāju uzticētās mantas notrallināšanu. Problēma, kas veca kā pati pasaule. Viena no pazīstamākajām Jaunās Derības līdzībām ir stāsts par uzticēto mantu.
Mateja evaņģēlija 25. nodaļā Jēzus runā par saimnieku, kurš, aizceļodams uz tālu zemi, uztic savu mantu kalpiem. Atgriezies mājās, viņš atrod, ka divi kalpi mantu saglabājuši un pavairojuši, bet trešais “drošības pēc” to ieracis zemē. Saimnieks ir saniknots un saka: “Tev vajadzēja dot manu naudu naudas mainītājiem, lai es pārnācis saņemtu savu mantu ar augļiem. Tāpēc atņemiet viņam talentu (naudas vienība. – J. L.) un dodiet tam, kam desmit talentu! Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnībā; bet no tā, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam šķietami ir.”
Patiesībā Jēzus nerunā par fizisko mantu, bet gan par gudrību, par sociālo kapitālu, kas politikā ir vislielākā vērtība.
Bet ko gan var pārmest politiķiem, ja šajā Jēzus izteiktajā brīdinājumā neieklausās pat baznīcas kalpi! Jaunā Ukrainas pareizticīgā baznīca, kas janvārī no Konstantinopoles patriarha saņēma neatkarības atzīšanu, tā saucamo “tomosu”, iegrimusi savstarpējās ķildās.
Pie vainas ir 91 gadu vecais baznīcas “goda patriarhs” Filarets, kura personīgā godkāre jau pārsniedz jebkuras saprāta robežas. Neapmierināts ar “otrās personas” statusu (bet tāds bija Konstantinopoles patriarhāta noteikums “tomosa” saņemšanai), Filarets sācis pīt intrigas un mest sprunguļus riteņos baznīcas vadītājam, par viņu piecdesmit gadus jaunākajam metropolītam Epifānijam. Sekas ir dramatiskas – baznīcas autoritāte krītas, pēdējo divu mēnešu laikā tai nav pievienojusies neviena draudze no Maskavas patriarhāta baznīcas.
Vēl viena sena gudrība saka – daba nemīl tukšumu. Kur nedrošība un ķildas, tur novārtā atstāto mantu savāc cits. Cilvēki, pat veselas draudzes, meklē un atrod baznīcu, kurā valda iekšēja saskaņa un miers. Nauda bēg no “šaubīgas” bankas uz stabilu. Pircēji met līkumu veikalam, kur krāpjas ar svariem un mēriem. Nu bet vēlētāju balsis – tās nekur nepazūd, vien ceļo no viena politiskā spēka pie otra, un aizvadītās Eiroparlamenta vēlēšanas tam ir visai uzskatāms pierādījums.
