Juris Lorencs. Par aizgājējiem – tikai labu. Un ko gribētos dzirdēt no mūsu politiķiem? 0
Par aizgājējiem – tikai labu vai neko. Tā parasti mēdz darīt, ja no šīs dzīve šķiras kāds cilvēks. Šoreiz gadījums gan nav saistīts ar kādas personas fizisko nāvi, vien ar politisko. Šādi Vācijas mediji reaģē uz kancleres Angelas Merkeles pirmdien sniegto negaidīto paziņojumu par aiziešanu no politikas.
Ņemot vērā sliktos Kristīgo demokrātu partijas vēlēšanu rezultātus Hesenes zemes parlamentā, viņa vairs nekandidēs ne partijas vadītājas amatam Kristīgo demokrātu kongresā šā gada nogalē, ne arī pēc trim gadiem Vācijas parlamenta vēlēšanās. Pietiek, viss.
Un kas ir interesanti, ka pat tie mediji, kuri gadiem ilgi kritizējuši Merkeli par neizlēmību, par kļūdām bēgļu krīzes risināšanā, pēkšņi sākuši viņu slavēt.
“Viņa vairs nav Eiropas karaliene” un “Eiropa bez Merkeles nav iedomājama” – tā par Vācijas kancleres plāniem saka “Der Spiegel” reportieri Briselē Markuss Bekers und Peters Millers.
Rakstā “Eiropas labējie svin uzvaru” viņi atgādina, ka pat Merkeles “pakāpeniskā aiziešana” radīs sekas visai Eiropai svarīgās jomās – bēgļu un migrācijas politikā, eirozonas reformās, budžeta politika un ar “Breksitu” saistītās problēmās.
Savukārt Gabors Šteingarts no žurnāla “Focus” raksta: “Viņa veido politiku kā mākslas darbu. Lūk, kāpēc Merkele ir pelnījusi mūsu respektu”.
Un tālāk: “Procesa dialektika ir sekojoša – viņa dod, lai paturētu, viņa atsakās, lai saņemtu.” Tas, ko Merkele vēloties paturēt līdz 2021. gada beigām, ir kancleres amats. Vienlaikus ar šo gājienu viņa esot “ar vienu sitienu noguldījusi visus pretiniekus savas partijas iekšienē”.
“Makiavelli sacīja – skaldi un valdi, un Merkele ir viņa uzcītīga skolniece,” – tā raksta Šteingarts. Viņš jau paspējis iztaujāt Eiropas komisāru Ginteru Etingeru, arī Kristīgo demokrātu partijas biedru, kurš uzskata, ka arī nākamajam Vācijas kancleram, kas nāks pēc Merkeles, “jābūt ne tik daudz vācietim, cik pirmām kārtām eiropietim”.
Ne tik optimistisks ir Jakobs Augšteins no “Der Spiegel”. Savā komentārā “Beigas” viņš apgalvo, ka Merkeles neveiksmju cēlonis esot pašreizējā “sevi iznīcinošā lielā koalīcija”, ko Vācijā veido Kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti, jo “lielā koalīcija ir politikas melnais caurums”.
Augšteins arī raksta, ka “šī kanclere pārāk ilgi aizsēdējās savā krēslā, kas bija liela kļūda, nepiedodams iedomības apliecinājums”. Tomēr arī viņš ir spiests atzīt, ka “Merkele visu ir sapratusi, kamēr Andrea Nālesa – pilnīgi neko”.
Andrea Nālesa ir otras lielās koalīcijas partijas – sociāldemokrātu – priekšsēdētāja. Lai gan šī partija Hesenes vēlēšanās piedzīvoja tikpat lielus zaudējumus kā kristīgie demokrāti, Nālesa turpinot izlikties, ka nekas neesot noticis, kas esot milzīga kļūda. “Sociāldemokrātijas noriets ir vēsturisks process,” tā rezumē Augšteins.
Roberts Misiks no liberālā izdevuma “Die Zeit” jautā, vai tas ir beigu sākums, un brīdina par sekām Eiropas Savienībai.
“Autoritārisms un nacionālisms kļūs stiprāki. No Budapeštas līdz Varšavai, no Vīnes līdz Romai tagad tiks realizēta politika, kas vēl pirms neilga laika šķita pilnīgi neiedomājama.” Viņš arī raksturo Merkeli kā “centrālo figūru Eiropas politikā, kas vēl saglabājusi veselo saprātu”.
Savukārt man rodas jautājums, kādu iespaidu Vācijā notiekošais atstās uz Latviju? Lūk, to gribētos dzirdēt no mūsu politiķiem.
