Juris Lorencs: Līgas Skromanes nāve paradīzē 11
Viena no ziņām, kas nu jau vairāk nekā mēnesi satraukusi Latvijas iedzīvotāju prātus – Līgas Skromanes pazušana Indijā, viņas meklēšana un tagad jau mirstīgo atlieku atrašana. Es pats to uztveru visai personīgi, jo, pirmkārt, viņas pazušanas laikā pats biju Indijā un, otrkārt, es labi pazīstu apkārtni, kur atrasts mirušās ķermenis.
Sākumā mediji minēja Karamanas upes krastu, kas stiepjas cauri Trivandrumas pilsētai un netālu no Kovalamas pludmales savienojas ar nelielu lagūnu. Tagad jau tiek minēta precīzāka vieta, “vacant plot with dense undergrowth opposite Govt High School, Vazhamuttom, near Kovalam”. Tātad “nevienam nepiederoša vieta” ar “dense undergrowth”, ko latviski varētu tulkot kā “biežņa”. Katrs, kurš kaut reizi mūžā apmeklējis Kovalamu, būs braucis tai garām.
Ieliekot “Google” meklētājā vārdus “govt high school Vazhamuttom Kovalam”, “Google” karte mūs aizvedīs uz šoseju, kas no Trivandrumas pilsētas ved uz Kovalama pludmali, un norādīs uz ceļa malā atrodošos vidusskolu.
Kartē redzams – ja no šīs vietas mēs sāktu soļot okeāna virzienā (kas atrodas tikai 300 metru attālumā), pēc 200 metriem mēs uzdurtos nelielai lagūnai (tai pašai, kurā ietek Karamanas upe), kurai klāt piekļūt gan nav iespējams.
No visām pusēm to ieskauj purvaina zampa, paradīze čūskām un ūdensputniem. Lai nokļūtu līdz pludmalei, jāmeklē vismaz puskilometru garš, nezinātājam grūti atrodams apkārtceļš. Savukārt pati pludmale šeit atgādina skatus no “Bounty” reklāmas- zilganzaļš okeāns un kokospalmas. Īsta paradīze, ko tagad aptumšo šis traģiskais notikums.
Medijos izskanējusi ziņa, ka “atrasts videonovērošanas kameru ieraksts, kur redzams, kā Līga uz šo vietu, kur vēlāk tika atrasta, dodas viena pati”. Bet cilvēkam, kuram šeit nav kādu īpašu darīšanu, nekad neienāktu prātā klaiņot pa šo apkārtni. Tur nav daudz veikalu, ēstuvju vai slavenu tempļu, tikai vienīgais šajā apkārtnē atrodamais alkohola veikals, tieši blakus vietai ar nosaukumu “Vellar junction Kovalam”. Šāda uzvedība tiešām ir mīkla.
Vienā ziņā vietējai policijai var piekrist – tas, ka līķis bija bez galvas, vēl 100 % neliecina par vardarbību. Mirušās ķermenis vairāk nekā mēnesi atradās ap 35 grādu karstumā, turklāt Indijā patiešām ir pilns ar klaiņojošiem suņiem.
Es pats savām acīm esmu redzējis, kā suņi plosa cilvēku līķus Gangas krastā Varanasi pilsētā, esmu redzējis atrautas rokas un galvas. Kā tas iespējams?
Pavisam vienkārši – pastāv tā saucamā “ūdens apbedīšana”, kad līķi piesien akmens plāksnei no nogremdē upē. Dažkārt gadās, ka slikti piesaitētu ķermeni straume aiznes un agrāk vai vēlāk izskalo krastā, kur to sagaida suņi un vārnas. Hinduistu reliģijā mirušā ķermenim nav nekādas vērtības, vien dvēselei, kas jau ir piedzīvojusi savu reinkarnāciju nākošajā dzīvē. Protams, Indijas kristiešiem un musulmaņiem ir pavisam citas bēru tradīcijas, kas daudz neatšķiras no mūsējām.
Ko par notikušo domā paši indieši? Tie, kuri dzīvo Kovalamā un iesaistīti daudzo tūristu apkalpošanā, Līgas nāvi uztver visai personiski- viņiem tā ir milzīga antireklāma. Savukārt laikraksta lasītājs šīs milzīgās valsts citā malā vienkārši parausta plecu s- nu ko, tā notiek. Pazīstot indiešus, es labi zinu, ka viņu prātos gluži automātiski parādīsies jautājums – kā tas iespējams, ka slimai sievietei radi atļāva vienai pašai atstāt ārstniecības iestādi? Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņa bija precējusies!
Kā vīrs kaut ko tādu pieļāva? Kāpēc blakus mirušās ķermenim atrasta kabatas baterija? Tātad viņa jau iepriekš zināja, ka staigās pa tumsu! Kas viņai lika tur iet?
Dziļos Indijas laukos vēl šodien pat dienas laikā sievietes (īpaši musulmaņu ciemos) nestaigā apkārt vienas. Un nevis tādēļ, ka viņām draudētu fiziska seksuāla vardarbība, bet gan prestiža dēļ. Lai puiši nepiesietos meitenēm, lai nebūtu jādzird divdomīgas piezīmes, lai vēlāk neceltos runas.
Lai aprunāšanas gadījumā meiteni pavadošā persona, kas parasti ir viens no brāļiem vai brālēniem (sliktākajā gadījumā māsa) varētu liecināt- nekas tāds nav bijis, viņa pat nepaskatījās uz tā puiša pusi!
Starp citu, nokļūt ļaužu valodās var pavisam nevainīgas rīcības dēļ – nejauša saruna, savstarpēja sasmaidīšanās. Indija tiešām ir cita pasaule.
Un tagad mazliet statistikas. Indijā dzīvo 1, 4 miljardi iedzīvotāju, valstī katru gadu ierodas ap 10 miljonu tūristu. Tūristu iecienītajā Goas štatā 12 gados, laikā no 2005. līdz 2017.gadam, miruši 245 ārzemnieki, bet tikai daži no tiem vardarbīgā nāvē. Pārējo nāves cēlonis- narkotiku pārdozēšana, slimības, noslīkšana, ceļu satiksmes negadījumi.
Pēdējos desmit gados visā Indijā kopā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi gadījumi, kad izvarotas un nogalinātas ārzemju tūristes. Protams, katrs no šiem gadījumiem piedzīvojis milzīgu mediju uzmanību, kas rada iespaidu – Indija ir bīstama vieta.
Patiesība ir pilnīgi pretēja, rēķinot uz milzīgo iedzīvotāju un tūristu skaitu, tie ir pavisam reti gadījumi. Diemžēl mūsu tautietei Līgai Skromanei tas vairs nespēs palīdzēt.
Var tikai izteikt līdzjūtību un atbalstu viņas māsai Ilzei, kuras neatlaidība vainagojās panākumiem.
