Juris Lorencs: Kādēļ Putinam vajag savu “suverēnu” Vikipēdiju? 1
Divas ziņas no Krievijas, un abas skar internetu. Pirmā ziņa ir par “dzelžiem”. Krievijā stājies spēkā likumprojekts, kas paredz radīt tehnisko infrastruktūru “suverēnam internetam”. Tādam, kas varētu darboties neatkarīgi no vispasaules tīmekļa. Likumprojekta autori apgalvo, ka tas esot nepieciešams divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, vienmēr pastāvot iespēja, ka naidīgas valstis varot “atslēgt” Krieviju no interneta kādu īpaši drastisku sankciju vai kara gadījumā. Otrkārt, vienmēr esot jārēķinās ar kiberuzbrukumiem no ārvalstīm, ko veic specdienesti vai teroristi. Arī šādos apstākļos vismaz uz laiku Krievijas internetam esot jāfunkcionē “suverēni”, tātad izolēti no apkārtējās pasaules.
Prezidents Vladimirs Putins šo likumu nodēvējis par nacionālās drošības jautājumu.
Savukārt likumprojekta kritiķi izsaka bažas, ka tas radīs pamatus pastiprinātai interneta cenzūrai (kā Ķīnā) vai pat novedīs pie pilnīgi izolēta tīkla, kāds darbojas Ziemeļkorejā.
Otrā ziņa skar interneta saturu. Putins izteicies, ka Krievijai būtu nepieciešama pašai sava interneta enciklopēdijas Vikipēdija versija krievu valodā ar “uzticamu un modernā formā pasniegtu informāciju”. Presē izskanējušas ziņas, ka tuvējo divu gadu laikā Krievijas valdība šim mērķim varētu atvēlēt ap 27 miljonus dolāru.
Te der atcerēties, kas vispār ir Vikipēdija. Interneta lapu katalogs, ko varētu dēvēt par savdabīgu enciklopēdiju. Dibināta 2001. gada janvārī ASV, tā pamazām izveidojusies par milzīgu informācijas krātuvi.
Vikipēdijas īpatnība ir tā, ka to veido privātpersonas, brīvprātīgie entuziasti, kuri ziedo savu laiku un zināšanas vispārīgam labumam.
Nevienam interneta lietotājam nav liegts rakstīt jaunus rakstus (ko enciklopēdijās parasti dēvē par šķirkļiem) vai rediģēt jau esošos. Un te jau mēs uzduramies zināmām problēmām.
Diemžēl rakstus var veidot cilvēki, kuriem nav zināšanu konkrētajā jomā. Ja raksts skartu astrofiziku vai modi, tā varbūt arī nebūtu liela nelaime. Bet daži cilvēki sevi uzskata par lieliem speciālistiem, piemēram, medicīnas vai “veselīga uztura” jomā, un te gan var sākties problēmas. Ne viens vien ārsts ir saskāries ar situāciju, kad pacients pieprasa izrakstīt viņam Vikipēdijā ieteiktas zāles.
Vēl kāda problēma – ieraksti var tikt radīti ar īpašu mērķi radīt dezinformāciju. Vai arī kādam valdniekam var likties, ka tie nav “pietiekami objektīvi” vai “uzticami”.
Neskatoties uz visām nepilnībām, savas pastāvēšanas laikā Vikipēdija kļuvusi par vērtīgu informācijas avotu. Kā uzticēties Vikipēdijai?
Visvienkāršākais veids pārbaudīt tās tekstu pareizību ir ieskatīties viena ieraksta vairākās versijās, respektīvi- vairākās valodās. Saprotams, ja ir tāda iespēja, ja cilvēks zin valodas. Es pats pamatā uzticos Vikipēdijai- bet tikai pēc tam, kad esmu ieskatījies arī krievu, vācu un angļu valodas versijās. Tikai tad, ja šajos rakstos atklājas ievērojamas faktu vai to interpretācijas pretrunas, sāku “rakties dziļāk”. Kā par brīnumu, parasti tas notiek ļoti reti.
Brīdī, kad es rakstu šīs rindas (2019. gada 7. novembra vakars ap plkst. 19 00), Vikipēdijā ir 51 380 651 šķirkļu jeb ierakstu. Valodu skaits- ap 300. Visvairāk angļu valodā- ap 6 miljoni. Par to nebūtu jābrīnās. Bet tālāk sākās īsti brīnumi.
Kā nākamā seko nelielā zviedru valoda- 3, 7 miljoni rakstu! Tālāk vācu- 2, 4, franču- 2, 2, holandiešu- 2, 0, krievu, itāļu un spāņu- 1, 6, poļu- 1, 4. Milzīgajai ķīniešu (mandarīnu) valodai Vikipēdijā ir 1 miljons rakstu, kas ir tikai desmit reizes vairāk nekā latviešu (0, 1 miljons jeb 100 000). Igauņu valodā ir ap 200 000 rakstu. Salīdzinoši daudz rakstu- 0, 2 miljoni- ir gandrīz par izzudušu uzskatītajā baltkrievu valodā. Velsiešu valodā – 0, 1 miljons, tikpat cik latviešu. Ir cilvēki, kuri joprojām spītīgi sacer tekstus latīņu (0, 13 miljonu) valodā. Savukārt divu miljonu lielajai afāru tautai, kas dzīvo Etiopijā, ir tikai viens (!) Vikipēdijas ieraksts.
Kas ir interesanti – no visām bijušās PSRS valstīm Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Gruzijā populārākā Vikipēdijas valoda ir angļu valoda, bet pārējās bijušajās “brālīgajās republikās” – krievu.
Cik var noprast, tad tas, ko vēlas izdarīt Putins – izveidot savu krievvalodīgo Vikipēdijas versiju. Nevis rediģēt jau esošos Vikipēdijas ierakstus, bet radīt jaunu “suverēnu enciklopēdiju”. Ar atbilstošu saturu, “ideoloģiski pārbaudītu”. Saprotams, arī uzglabāt to Krievijas teritorijā. Patlaban lielākā daļa Vikipēdijas serveru atrodas Virdžīnijas štatā ASV.
Tiesa, 27 miljoni dolāru, ko Krievija paredz šim mērķim, nav pārāk liela summa.
Latviešu valodā Vikipēdijā ir 100 000 raksti. Uz pasaules fona mēs neizskatāmies slikti. Bet priecāties būtu par ātru. Diemžēl daudzi no šiem 100 000 rakstiem latviešu valodā ir visai īsi un nepilnīgi. Manuprāt, šis ir tas gadījums, kad varam mācīties no Krievijas. Ne jau veidot savu atsevišķu Vikipēdiju, bet ar valsts atbalstu uzlabot un papildināt jau esošos rakstus.
Šim nolūkam varētu izveidot nelielu, kompaktu centru, kas koordinē ekspertu un rakstītāju grupas bioloģijā, vēsturē, fizikā, politikā, mākslā utt. Ievērojot to, ka aizvien mazāk cilvēku pērk un lasa grāmatas, ka daudzi latvieši patlaban dzīvo ārzemēs tālu no savām mājas bibliotēkām, tas būtu patiesi valstiskas nozīmes uzdevums.
