Juris Lorencs: Jaunā masku mode Rīgas ielās un kāda blogera atklājums par vakcīnām 5
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir svētdiena. Pa saules pielieto Krišjāņa Barona ielu es dodos Vecrīgas virzienā. Manāmi vien daži vientuļi gājēji. Pūš silts, spirgts vējiņš. Beidzot īsta vasara! Laiks, kas tā nepatīk Covid-19 vīrusam. Turklāt tā te nav! Ārsti apgalvo, ka iespēja inficēties brīvā dabā, saulē un vējā ir tuvu nullei. Varbūt tieši tāpēc manu uzmanību piesaista daži cilvēki sejas maskās. Ir trīs cilvēku tipi, kuri vismaz šeit, Rīgas centrā, nešķiras no maskām pat uz ielas.
Pirmie – indiešu izcelsmes kurjeri, kuri ar divriteņiem izvadā ēdienu. Viņu maskas bez izņēmuma ir melnā krāsā. Nu labi, to vēl var saprast – kurjeri atrodas darbā. Ik pa brīdim viņiem jāiegriežas restorānos, jāsaņem pasūtījumi un pēc brīža tie jānodod klientiem.
Otrkārt – jaunas meitenes. Protams, ne jau visas, bet tieši maskotās meitenes visvairāk krīt acīs. Diezin vai šī ir tā pati apdraudētākā sabiedrības grupa. Man ir tikai viens skaidrojums šai parādībai – mode. Sejas aizsegs jau labu laiku kļuvis par savdabīgu modes aksesuāru, individuālā stila izpausmi. Par to liecina masku elegantais dizains, krāsu toņi, kas saskaņoti ar pārējo apģērbu. Tātad ir vesela masku kolekcija! Varu vien mierināt sevi, ka līdzīgi citām modes tendencēm arī šī aizraušanās būs pārejoša.
Bet ir vēl trešais masku nēsātāju tips – vecākas dāmas. Viņas parasti valkā gaiši zilās, aptiekās nopērkamās vienreiz lietojamās maskas. Dažām nēsātājām šī vienreiz lietojamā maska jau sen pārvērtusies par novalkātu, pelēku, nosmulētu lupatiņu, kas droši vien satur veselu mikrobu un vīrusu kolekciju. Kāpēc viņas to dara? Turklāt šīm sievietēm viņu gados jau sen bija iespēja saņemt vakcīnu pret Covid-19, turklāt abas potes!
Un te nu mēs nonākam pie vēl vienas modes – pie modes runāt par kaitēm. Agrāk tā bija raksturīga augstākās sabiedrības dāmām, ko tik lieliski aprakstījis Aksels Munte grāmatā “Stāsti par Sanmikelu”. 1880. gadā, kad Munte pieņēma pacientus turīgā Parīzes priekšpilsētā, moderna slimība bija kolīts: “Tā bija glīta kaite, tai nedraudēja ķirurga nazis, un tā bija pie rokas vienmēr, kad vien ievajagas, atbilstoši katrai gaumei.”
Saprotams, šodien dāmas (retāk kungi) pie kafijas tases nesaka viena otrai – ziniet, man jau trešo dienu kovids, bet es turos, jūs neuztraucieties! Tas, par ko tagad tiek runāts, ir vakcīnas un to iespējamās sekas. Mana personīgā pieredze liecina, ka vakcīnu noliedzēji ir divu veidu.
Pirmie – salīdzinoši jauni, spēcīgi, veselīgi cilvēki. Viņi ir pārliecināti, ka nesaslims vai pārslimos bez simptomiem. Ja darbā prasīs, vai gribēšu ceļot, sapotēšos, citādi ne! Tas, ka viņu dēļ varētu saslimt citi, šos cilvēkus nepārliecina. Otrā kategorija – seniori jau gados. Tie, kuriem Covid-19 var būt liktenīgs, visvairāk uztraucas par vakcīnas “slikto ietekmi”. Nekas jauns jau tas nav.
Eksistē tāda lieta kā hipohondrija, psihiska problēma, kuras pamatā ir nesamērīgas rūpes par savu veselību. Ar to sirgstošs pacients pārspīlē esošās slimības un izdomā neeksistējošas kaites. Hipohondrijas cēloņi – vientulība, uzmanības trūkums, bailes saslimt, sabiedrībā klīstošās tenkas. Paradokss ir tas, ka šoreiz hipohondrija fokusējas nevis uz slimību, bet gan uz sargātāju no tās, uz vakcīnu.
Varētu domāt, ka šīs aizdomas un bailes dzimst psihes dzīlēs. Ne tikai! Šveices laikraksts “Tages-Anzeiger” 4. jūnijā publicējis Aleksandras Brēmas rakstu “Kas slēpjas aiz viltus ziņām par vakcināciju”. Tajā stāstīts par interneta blogeri Mirko Dročmanu, kura zinātnei veltītajam “Youtube” kanālam “MrWissen2Go” ir pusotra miljona sekotāju.
Izrādās, maija vidū viņš saņēmis interesantu, pat ekskluzīvu piedāvājumu – iespēju publicēt it kā noplūdinātu sensitīvu informāciju par daudziem ar “Pfizer “vakcīnām saistītiem nāves gadījumiem. Dročmanam licies aizdomīgi, ka ekskluzīvās informācijas piegādātāji par to nevis prasījuši maksu, bet, tieši otrādi, piedāvājuši atlīdzību par publikāciju.
Viņš sācis rakt dziļāk, līdz noskaidrojis, ka nekādas “informācijas noplūdes” nav bijis, bet aiz šīs afēras stāv kādas mīklainas personas no Krievijas. Bet atgriezīsimies pie hipohondrijas.
Ārsti iesaka hipohondriķiem turēties pa gabalu no medicīniskās literatūras. Labi palīdzot arī saviesīgas sarunas ar draugiem, pastaigas, fiziskas aktivitātes, skaistumkopšanas salona apmeklējums, garšīgs ēdiens. Zigmunds Freids esot teicis, ka par skādi nenāktu arī glāzīte laba konjaka.
