Juris Lorencs: Ja šodien bagāts cilvēks var uzbūvēt savu kosmosa kuģi, tad vēl jo vairāk – privātu vīrusu pētniecības laboratoriju 24
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ievērojams notikums, ko daži jau paspējuši nodēvēt par robežstabu cilvēces vēsturē. Britu uzņēmējs un miljardieris Ričards Brensons kļuvis par pirmo cilvēku, kurš pagājušajā svētdienā pacēlās kosmosā savā privātajā kosmoplānā “VSS Unity”.
Lidojums zīmīgs ar to, ka Brensons uzbūvēja kosmosa kuģi, ja tā var teikt, savam priekam. Viņa lidaparāts atgādina raķetes un reaktīvās lidmašīnas apvienojumu. Dārga, eleganta un skaista rotaļlieta, ko var atļauties turīgs un īpaši motivēts cilvēks.
Bet “VSS Unity” lidojums ir tikai sākums. Ja viss ritēs, kā plānots, tad jau 20. jūlijā ar savu lidaparātu “New Shepard” kosmosā dosies kompānijas “Amazon” īpašnieks, pasaules bagātākais cilvēks Džefs Bezoss.
Savukārt kompāniju “Tesla” un “SpaceX” dibinātājs Ilons Masks, kura raķetes jau nogādā astronautus uz Starptautisko kosmosa staciju, gatavojas ekspedīcijām uz Mēnesi un Marsu.
Tomēr tieši Brensona lidojums novelk psiholoģisku robežlīniju kosmosa apguvē. Jo tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka raķešu tehnoloģijas vairs nav valsts monopols, ka tās pieejamas arī privātpersonām. Šo tehnoloģiju īpatnība ir tā, ka tās var izmantot duāliem mērķiem – sākot no nevainīgiem izklaides pasākumiem, kosmosa tūristu izbraucieniem līdz pat masu iznīcināšanas ieroču nogādāšanai mērķī.
Labā ziņa ir tā, ka raķetes un vēl jo vairāk atombumbas izgatavošanu ir tikpat kā neiespējami noslēpt. Uz Zemes notiekošo nepārtraukti novēro simtiem pavadoņu, radioaktīvie materiāli atrodas stingrā uzskaitē.
Drošības dienesti patur savā redzeslokā cilvēkus, kuri beiguši, piemēram, Maskavas Fizikas tehnikas institūtu. Tā ir vieta, kur gatavo speciālistus ar visai specifiskām zināšanām. Viņi zina, kā lido raķete un kā tiek salikta bumba.
Ja šodien bagāts cilvēks var uzbūvēt savu kosmosa kuģi, tad vēl jo vairāk – privātu vīrusu pētniecības laboratoriju. Diemžēl arī tādu, kurā tiek radīti jaunu slimību dīgļi. Joprojām norit diskusija par Covid-19 mākslīgo izcelsmi.
Pastāv pamatotas aizdomas, ka šis vīruss nejauši “izbēdzis” no Uhaņas Virusoloģijas institūta laboratorijas Ķīnā. Kas īsti notiek aiz tās sienām, ir noslēpums. Bīstamas, pat nāvējošas tehnoloģijas kļūst aizvien izplatītākas un pieejamākas.
Vienīgais, kas var stāties pretim šiem draudiem, ir zinātne – gan valsts, gan privātu uzņēmēju finansēta. Un ir visai simboliski, ka pirmās vakcīnas pret Covid-19 tapa privātās laboratorijās – “BioNTech”, “Pfizer”, “AstraZeneca”.
Modernais cilvēks ir iespiests starp “slikto” un “labo” zinātni. Tas, kas tiek prasīts no mums – uzticēšanās. Paļāvība uz to, ka ārsts, kurš studējis medicīnu gadus septiņus, praktizējies klīnikās un pētniecības laboratorijās, par Covid-19 tomēr zina vairāk par gudrinieku, kurš savas zināšanas apgrābstījis sociālajos tīklos.
Diemžēl šādu “gudreļu” apgalvojumi sasniedz dzirdīgas ausis. Un tad starp vīrusu un vakcīnu, starp draudiem un glābiņu var nostāties viens neuzmanīgi pateikts vārds. Latvijā vakcināciju patlaban kavē sabiedrībā valdošā neticība un neuzticēšanās.
Valdības algoto mediju un komunikāciju ekspertu (kas par vārdiem!) problēma ir tā, ka viņi nesaprot padomju un postpadomju cilvēka domāšanu. Tas ir cilvēks, kurš ar milzīgām aizdomām raugās uz trim lietām – uz lišķīgu pierunāšanu, biedēšanu un draudiem. Bet viņu var pārliecināt atklāta valoda un racionāli argumenti. Un vislabāk, ja tos izklāsta nevis politiķi un ierēdņi, bet zinātnieki un neatkarīgi, sabiedrībā cienīti cilvēki.
Ilggadējais Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, komentējot cilvēku bailes no vakcīnas, izteicies: “Tas ir tāpat kā Otrā pasaules kara laikā kāds teiktu – neiešu patvertnē, jo tur ir auksts un es varu saķert iesnas.” Izcils arguments!
Es personīgi pazīstu cilvēku, kuram šie Lancmaņa kunga vārdi palīdzējuši izšķirties par labu vakcīnai. Pats pēc Jāņiem saņēmu otro poti un tagad esmu pilnībā vakcinēts. Ne mirkli neesmu šaubījies – potēties vai tomēr “nogaidīt”.
Varbūt šajos laikos tas skan nemoderni, bet es tiešām ticu zinātnei un modernajai medicīnai. Iespējams, tāpēc, ka jaunībā esmu studējis fiziku un matemātiku. Tāpēc potēsimies paši un iedrošināsim to darīt citus. Kļūsim par vakcīnas vēstniekiem, par sava “vakcīnas burbuļa” veidotājiem.
