Juris Lorencs par notikumiem Ukrainā: Azovas mezgls 1
Ukrainas Jūras spēku pavēlniecības preses dienests paziņojis, ka Krievijas robežapsardzes kuteris Kerčas jūras šaurumā svētdien atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģiem, trāpot diviem artilērijas bruņu kuteriem un ievainojot divus (pēc citām ziņām – trīs) ukraiņu jūrniekus. Trīs Ukrainas kuģi aizturēti.
Krievijas Federālais drošības dienests paziņojis, ka Ukrainas kuģi nelikumīgi iebraukuši Krievijas teritoriālajos ūdeņos, kas uz laiku slēgti.
Un tās apšauba 2014. gadā notikušo Krimas pievienošanos (precīzāk – aneksiju) Krievijai. Tāpēc ir liels jautājums par to, kas bija šie “Krievijas teritoriālie ūdeņi”. Iespējams, no Ukrainas viedokļa tā bija viņas teritorija.
Nav jābūt lielam militārajam ekspertam, lai, uzmetot skatienu ģeogrāfiskajai kartei, saprastu, ka konflikts Azovas jūrā vai Kerčas jūras šaurumā bija tikai laika jautājums. It sevišķi tā varbūtība pieauga pēc Krimas tilta uzbūvēšanas. Kopš Krimas aneksijas Krievija teorētiski un praktiski var pilnībā bloķēt satiksmi starp Azovas jūru un pārējo Ukrainu. Svētdien apšaudītie un aizturētie kuģi atradās ceļā no Odesas uz citu Ukrainas ostu – Mariupoli.
Ukrainas prezidents Pjotrs Porošenko notikušo raksturojis kā “Krievijas agresiju”. Viņš arī atbalstījis Ukrainas Nacionālās drošības padomes ierosinājumu izsludināt valstī karastāvokli uz 60 dienām. Iespējams, šādu lēmumu jau šajā pēcpusdienā pieņems Ukrainas parlaments. Vēl pēc dažām stundām incidentu apspriedīs ANO Drošības padomē.
Bet ko nozīmēs šāds “karastāvoklis”, ja tas tiks izsludināts? Kā tas izpaudīsies?
Bet varbūt tā arī ir modernā hibrīdkara pazīme – it kā ir karš, it kā viņa nav. It kā ir agresors, bet kur tieši? Donbasā, Krimā vai Maskavā? Un kas viņš ir? Donbasa separātists, Krievijas armijas komandieri vai Maskavas politiķi?
Atliek tikai konstatēt, ka mēs dzīvojam visai sarežģītā laikā, kur pat kara jēdziens ir izplūdis un nenoteikts.