Daugavpils “Purva bridējs (-i)”: Labāk dzīvē degt nekā pūt vai trūdēt! 1
Sestdien, 4. februārī, Daugavpils teātrī (DT) uz nesen rekonstrukciju piedzīvojušās eksperimentālās skatuves notiks pirmizrāde režisora Jura Joneļa iestudējumam “Purva bridējs (-i)”.
Rūdolfa Blaumaņa 1898. gadā sarakstītā novele – viena no latviešu literatūras pērlēm – ir piedzīvojusi neskaitāmas interpretācijas un variācijas, sākot jau ar paša autora pēc noveles motīviem 1905. gadā sarakstīto lugu “Ugunī”. Kristīnes un Edgara tēli kļuvuši par arhetipiem latviešu kultūrā, ik pa laikam notiek diskusija par Kristīnes tēla ietekmi uz latviešu sievietes psiholoģiju. Kas viņa ir – varone, svētā, glābēja vai upuris, nolemtā, mazohiste, muļķe…? Tas nav sadzīvisks stāsts par to, kuru puisi precēt – staļļa puisi Edgaru vai saimnieku Akmentiņu –, bet par vērtībām.
“Pati jūtos līdzīga Kristīnei”
Daugavpils teātra iestudējumam Rūdolfa Blaumaņa noveli dramatizējusi rakstniece un dramaturģe Agnese Rutkeviča. Viņai šī ir pirmā pieredze cita autora darba dramatizējumā. Iepriekšējais A. Rutkevičas darbs DT bija “Svešie svētki” pēc pašas stāstu dramatizējuma. Par savu pieredzi, iedziļinoties Blaumaņa darbā, dramaturģe saka: “Blaumaņa pasaule man šajā darbā ir vissvarīgākā. Tajā nedrīkst bradāt, jāstaigā uzmanīgi. Valodai, kurā runāja un rakstīja Blaumanis, ir pavisam citāda enerģētika – toreiz cilvēki sarunājās aci pret aci, ne kā tagad – ar mobilajām ierīcēm. Blaumaņa laiks man dod sajūtu, ka cilvēki sarunājās ar rokām. Un vēl zirgi – šis kaislību simbols.” Rakstot dramatizējumu, Agnese Rutkeviča pilnībā pagājusi malā no “Ugunī” – paša Blaumaņa pēc noveles “Purva bridējs” veidotās lugas – un iegremdējusies pirmavotā. “Man ir sajūta, ka savās novelēs Blaumanis ir atklātāks, skarbāks,” viņa saka.
