Juris Jansons: Likumdevējs ir pieļāvis kļūdu 9
Šī gada sākumā daudzi vecāki, kuru atvases apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, saņēma informāciju par mācību maksas paaugstināšanu. Kā zināms, tām ģimenēm, kuru bērniem nav vietas pašvaldības bērnudārzā, tiek nodrošināts līdzfinansējums privātās pirmsskolas izglītības iestādes mācību maksas segšanai – vai līdzfinansējums nodrošina visiem bērniem vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm un kā tas sasaucas ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. pantu, kurā minēts, ka bērnam ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas sagatavošanu, pamata un vidējo izglītību, kā arī arodizglītību?
Katram bērnam ir tiesības attīstīties, neatkarīgi no vecāku mantiskā stāvokļa
Mēs nekādā gadījumā nevaram runāt par tiesisko vienlīdzību, ja pašvaldība, aprēķinot līdzfinansējuma apjomu, ņem vērā tikai vidējās izmaksas. Valstij jānodrošina visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām, tas noteikts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. pantā. To papildina arī Vispārējās izglītības likuma 21. pants, kurā noteikts – vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Nosakot likumā, ka jāņem vērā pašvaldības vidējās izmaksas, likumdevējs ir pieļāvis kļūdu, taču to var labot, grozot likumu.
Katram bērnam ir tiesības attīstīties, neatkarīgi no vecāku mantiskā stāvokļa. Latvijā bieži vien gadās, ka bērni paliek bez pirmsskolas izglītības, ja pašvaldība nenodrošina vietu savā bērnudārzā un vecāki nevar atļauties samaksāt par privātā bērnudārza pakalpojumu. Pašvaldībām jāraugās no bērna interesēm, ko rezultātā saņems bērns, nevis uz vidējām izmaksām. Bērns, kurš saņēmis pilnvērtīgu izglītību, izaugot būs ar augstu pievienoto vērtību sev, savai ģimenei un galu galā – arī savai valstij. Ja kādā pašvaldībā ir aprobežoti politiķi, kas to nesaredz, tad attiecīgā pašvaldība nākotnē ir nolemta diezgan bezcerīgai situācijai.
Pašvaldība nemitīgi spēj atrast dažādas atrunas vai tiesību normu interpretācijas
Ir pašvaldības – labie piemēri, kurās ir pārdomāta infrastruktūra, lai ģimenēm ar bērniem nodrošinātu visu pakāpju izglītību, arī interešu izglītību un iekļaujošo izglītību, ja ir tāda nepieciešamība, piemēram, Cēsis, Madona u.c. pilsētas. Rīga nav labs piemērs, jo pašvaldība nemitīgi spēj atrast dažādas atrunas vai tiesību normu interpretācijas, lai Rīgai nebūtu jānodrošina vienlīdzīgas iespējas katram bērnam. Rīgas dome diezgan ciniskā veidā rotaļājas ar divām tiesību normām, proti, ja vecāki, rakstot iesniegumu, atsaucas uz vienlīdzīgām tiesībām, tad dome atbild ar citu tiesību normu, kurā ir teikts, ka viņiem jānodrošina vidējās izmaksas.
Pilnīgi visiem bērniem jābūt vienlīdzīgām iespējām apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, neatkarīgi no tā, vai tā ir privātā vai pašvaldības. Ja pašvaldība rīkojas bezatbildīgi un nespēj nodrošināt visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams, vietas pašvaldības bērnudārzā, tad pašvaldībai jāpērk privātais pakalpojums, proti, pilnībā jāsedz mācību maksas izdevumi.
Bērni ir Latvijas ilgtspēja
Jāapzinās, ka bērnudārzi ir temats, kas pilnīgi noteikti saistās ar Latvijas ilgtspēju – ja nav pieejama izglītība, veselības aprūpe vai sociālā drošība, tad cilvēki, kuri domā par ģimenes veidošanu, meklēs dzīvesvietu tur, kur šīs lietas tiek nodrošinātas.
Ja paraugāmies, kā veidojas maksa par bērnudārzu, tad jāņem vērā, ka gadījumos ar privātajiem bērnudārziem maksā tiek ietverta telpu uzturēšana, daļā gadījumu arī telpu noma u.c. maksājumi, un pašvaldības mēdz ar to manipulēt, aprēķinot vidējās izmaksas, ņemot vērā galvenokārt tās izmaksas, kas saistās ar mācību procesu. Kur paliek izmaksas par telpu nomu, kapitālajiem vai kosmētiskajiem remontiem u.c.?
Visiem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas
Gribētu gan uzsvērt, ka ir būtiski nejaukt vairākus jēdzienus – jā, jautājumā par bērnudārziem netiek nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, un veidojas divu tiesību normu kolīzija, proti, taču mēs nevaram runāt par diskrimināciju. Ciniskā pašvaldības attieksme ir novedusi pie tā, ka netiek nodrošināta vienlīdzība. Tā nav diskriminācija pēc būtības, šeit ir situācija, kurā netiek nodrošinātas visiem vienlīdzīgas iespējas, jo visiem bērniem ir tiesības uz bezmaksas pirmsskolas izglītību.
Par tiem pašvaldības darbiniekiem vai ierēdņiem, kuri uzskata, ka bērni ir tikai izdevumi, gribētos teikt, ka viņi ir ļoti aprobežoti un nevietā savā amatā. Tieši bērni ir tie, kuri nākotnē nodrošinās šo bezatbildīgo politiķu pensijas.
Jāņem vērā, ka pirmsskolas izglītības kontekstā jārunā gan par ANO Bērnu tiesību konvenciju, gan Satversmi un veselu virkni bērnu tiesību aizsardzības likumiem un normatīvajiem aktiem, jo bērna pirmsskolas izglītība vistiešākajā veidā ir saistīta ar bērna tiesībām uz pilnvērtīgu attīstību.
Autors: Juris Jansons, Latvijas Republikas tiesībsargs
