Juris Bojārs: Latvijā 1991. gadā varēja būt asiņu jūra 16
Atgādinu, ka tieši Amerikas vēstniece Latvijā Ketrīna Toda-Beilija 2007. gadā bija pirmā, kas skaidri un gaiši pateica: Latvijā valsts ir nozagta. Kā tas varēja notikt? Pēc neatkarības atjaunošanas puse LPSR Augstākās Padomes deputātu bija Latvijas Tautas frontes biedri un otra puse – kompartijas un Ministru padomes nomenklatūra. Tāpēc ka tolaik tautfrontieši nākamās valsts elitē ļāva iekļūt padomju valsts elitei. Bet kas notiktu, ja tas netiktu pieļauts? – intervijā žurnālam “Mājas Viesis” par barikāžu laiku un Latvijas valsts attīstību turpmākajos 25 gados vaicā un atbild LU profesors, juridisko zinātņu doktors Juris Bojārs.
– Padomju Savienība zināja – nu labi, mēs to padomju impēriju formāli sadalīsim, un tad mūsu vietējie līderi paņems tās valstis, viss būs savās vietās un demokrātija būs tikai kā dekorācija. Ja padomju eliti nebūtu laiduši iekšā, viņi būtu nostājušies otrā pusē un, visticamāk, mūs te ar ieroču spēku apspiestu, te būtu asiņu jūra, jo nevienā citā republikā, izņemot Baltijas republikas, neprasīja pašnoteikšanos. Tikai tad, kad Latvijā pacēlām jautājumu, arī citas padomju republikas pieņēma suverenitātes deklarācijas, ieskaitot Krieviju. Jā, Latvijas neatkarību saglabājām, bet tika radīta tā saucamā mīkstā valsts un krieviem tas bija vajadzīgs. Vēl tagad viņi saka: Ukraina un Baltijas valstis – tās ir tādas “ņesostojavšijesja gosudarstva” (nenotikušas valstis – no krievu val.). Kādas gan nenotikušas, ja reiz mēs esam ES un NATO!
Žurnāla “Mājas Viesis” 20. janvāra numurā lasiet plašu sarunu ar LU profesoru, juridisko zinātņu doktoru Juri Bojāru: “Mūsu ir vairāk, nav ko raustīties!”. Vēl sarunā viņš pauž savas domas patvēruma meklētāju sakarā, par patriotismu un vīrišķību, par spožu intelektuālo un politisko Latvijas eliti, kas, viņaprāt, radīsies pēc 150, bet varbūt jau pēc 50 gadiem, kā arī dzīvi, kuras patiesā jēga cilvēkam atklājas pēc 70 gadu vecuma.
