Gada cilvēki 2019. Juris Binde: 5G kļuvis par tagadni 1
2019. gads tehnoloģiju nozarē noteikti iezīmēsies kā 5G gads – tik lielu ažiotāžu Latvijā neviena jaunā tehnoloģija nebija radījusi ļoti sen. Tas viss noveda pie faktiski divu nometņu sadursmes – vieni bažījas par jaunās tehnoloģijas ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, bet otri ar smīnu sejā pirmajiem liek mācīties fiziku un netraucēt piektās paaudzes sakaru tehnoloģijas attīstību.
Kā izteikušies eksperti – varētu jau turpināt dzīvot arī ar 4G, taču grūti noliegt, ka cilvēce ir nemitīgi attīstījusies un šis nav izņēmums.
5G ir daudz elastīgāks pārmaiņām un attīstībai,
ar to var saslēgt daudz vairāk ierīču, ir daudz mazāks latentums jeb tīkla aizture. 5G būs platforma, uz kuras varēs būvēt nākotni – pašbraucošus, savienotus auto, robotus un dronus, mākslīgā intelekta darbinātas ierīces, tīrāku un veselīgāku vidi, papildināto un miksēto realitāti.
Latvijā pirmo 5G tīklu šogad palaida “LMT”, to izdarot Liepājā. Drīz pēc tam sekoja arī pārējie telekomunikāciju operatori, taču “LMT” veicis aktīvākās darbības, lai Latviju padarītu par pirmrindnieci 5G tīkla ieviešanā.
To pierāda arī novembra beigās notikušais otrais starptautiskais 5G ekosistēmas festivāls “5G Techritory”, kurā “LMT” prezidents Juris Binde ar premjeru Krišjāni Kariņu deva pavēli Latvijā pirmajam iepriekš ieprogrammētajam drona lidojumam.
Tieši Juris Binde bijis viens no iemesliem, kāpēc šobrīd par 5G runājam nevis kā par iespējamību, bet kā par tagadni. Mudinājis, rediģējis un atbalstījis grāmatas “Nezūdošās vērtības. VEF vēsture un mantojums – 100 gadi” iznākšanu, Juris Binde šogad sasēja VEF vēsturi ar “LMT” nākotni.
Kā jūs redzat 5G – tas ir vienkārši nākamais tehnoloģiju pakāpiens vai dzīvi mainoša tehnoloģija?
J. Binde: Piektās paaudzes sakaru tehnoloģija pēc būtības ir tikai nākamais solis tehnoloģiju attīstībā. No visām iepriekšējām tehnoloģijām piektā paaudze atšķiras ar to, ka tā ir paredzēta pārsvarā industriālām vajadzībām, nevis ikdienišķai lietošanai.
Bet pati galvenā problēma ir 5G pielietojamība.
Operatori visā pasaulē šobrīd cenšas saprast, kā tad šo tehnoloģiju varētu īsti lietot.
Tas ir ātrs tīkls ar mazu aizturi, kurā var izvietot ļoti lielu daudzumu dažādu gala iekārtu – sensorus, devējus, platjoslas rūterus. Viena no iespējamajām versijām – vietās, kur ir liels lietotāju blīvums, varētu likt rūterus, kas ļautu izmantot internetu, skatīties TV u. c. lietas, kuras var darīt arī ar 4. paaudzi, bet palielinot kapacitāti.
Bet, kas attiecas uz industriālo pielietojamību, tas notiks pakāpeniski. Galvenais ir panākt, lai dažādas nozares, dažādi uzņēmumi un valsts iestādes izmantotu tās priekšrocības, ko šis lielais ātrums un mazā aizture dod.
Kad mēs reāli varēsim runāt par gatavu plašu tīklu, kuru aktīvi izmantotu valsts iestādes, ražotāji u. c. potenciālie tehnoloģijas lietotāji?
Visām iepriekšējām paaudzēm pārejas periods bija divi trīs gadi. Tā varētu būt arī šajā gadījumā. Bet jāakcentē galvenās vertikāles, kurās attīstīties.
Viena ir saprātīgā transporta sistēma, kas ir nepieciešama, lai uzlabotu kustības drošību,
lai paātrinātu kustību, lai transportlīdzekļi varētu sazināties gan savā starpā, gan ar apkārtējo vidi, spējot identificēt gājējus, riteņbraucējus, meža zvērus.
Otra vertikāle ir saistīta ar bezpilota lidaparātiem jeb droniem, kuri arī veido dronu vadības un reģistrācijas sistēmu – līdzīgi kā tas ir lielajā aviācijā.
Šī ir jau daudz gatavāka vertikāle, jo šos dronus var izmantot dažādiem novērošanas darbiem – elektropārvades līniju, naftas, gāzes vadu apsekošanai utt. To var darīt, ejot kājām, bet daudz efektīvāk būtu izmantot dronu, kas lido pa iepriekš ieprogrammētu maršrutu. Tā jau ir realitāte.
Trešā vertikāle ir saistīta ar dažādiem devējiem, kas domāti ugunsdrošībai, dažādu procesu uzraudzībai un vadībai.
Savukārt ceturtā vertikāle, kas droši vien būs pati pirmā, ir klasiskās platjoslas izmantošana. Ļoti daudz ko var izdarīt jau ar 4G, bet 5G pieliks klāt to nelielo ekstra līmeni, kas dos iespēju vēl efektīvāk izmantot visas funkcijas.
