Pirmais jūras siltumsūknis silda Salacgrīvas vidusskolu un bērnudārzu 1
Salacgrīvā, pastaigājoties gar jūru, neko aizdomīgu manīt nevar, kaut gan jūrā ieguldītas cauruļvadu cilpas 10 kilometru kopgarumā, un tās zem smiltīm ved uz vidusskolu. Ar jūras siltumsūkni apsilda vidusskolu, bērnudārzu un parka administrācijas ēku.
Jūras siltumsūkņa darbība
Siltumsūkņa darbības principu var salīdzināt ar ledusskapi. Izmantojot gāzes kompresiju un izplešanos, ledusskapis izsūknē siltumu no sava korpusa un izdala to apkārtējā telpā. Siltumsūknis siltumenerģiju no apkārtējās vides saņem ar kolektora kontūru, kurā cirkulē nesasalstošs, videi nekaitīgs šķidrums.
Visvienkāršāk un bieži efektīvāk ir iegremdēt kolektoru ūdenstilpē. Sistēmai ir vairākas priekšrocības. Ūdens ļoti labi vada siltumu, un nav nepieciešams veikt dziļurbumus. Šāda tipa siltumsūkņiem ir augsts lietderības koeficients COP – siltumenerģijas daudzums (kW), ko iegūst, iztērējot 1 kW elektroenerģijas.
“Pasaules pieredze rāda, ka arī ziemeļu platuma grādos no jūras var iegūt ekonomisku siltumenerģiju. Piemēram, Ziemeļzviedrijas pilsētas Sundsvalles krastos jūru ziemā sedz ledus kārta, tomēr tas netraucē iegūt siltumenerģiju no jūras. Netālu no kompānijas “Permobil AB” ražotnes ēkām (kopējā apsildāmā platība 3300 m2) jūrā 15 – 20 metru dziļumā iegremdēti desmit kolektora cauruļvadi ar kopējo garumu 5000 m. Priekšrocība ir tā, ka jūrā noteiktā dziļumā iegremdējama kolektora ierīkošanas izmaksas ir daudz zemākas salīdzinājumā ar ģeotermālo kolektoru izmaksām. Lai arī ziemā jūrā izveidojas ledus kārta, tomēr jūras ūdens vidējā temperatūra ziemā ir apmēram 4 °C, un tas ir pietiekami siltumsūkņa darbībai. Lai izvēlētos labāko ūdenī iegremdētā siltumsūkņa modeli, mēs Latvijā plaši eksperimentējam un esam ieguvuši labu pieredzi,” stāsta Stefans Vestbergs, SIA “Divine Heat Company” valdes loceklis.
Pirmā jūras bezdelīga
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un novada iedzīvotāji vienmēr bijuši “zaļi” domājoši. Ne velti pirmais jūras siltumsūknis tapa tieši šeit un jau darbojas piecus gadus. 2009. – 2010. gadā jūrā ieguldīja 18 cauruļvadu cilpas ar kopējo garumu 10 km, pa kurām uz skolu plānoja nogādāt 1736 MWh ģeotermālās enerģijas.
Sūkņu stacijas un siltumtīklu izbūvi veica SIA “BGS”. “Darbs pie jūras siltumsūkņa bija inovatīvs un interesants, jo pirmo reizi horizontālu urbumu veicām jūrā. Vispirms urbumā ievietojām apvalka cauruli. Tur ievietojām kolektora cilpu un apvalka cauruli izņēmām. Tā veidojām arī tranšeju caur kāpām. Liela jūras horizontālā kolektora priekšrocība bija siltāka ūdens temperatūra no +5 līdz +7 °C, salīdzinot ar gruntsūdeņu temperatūru blakus esošā vertikālā urbumā ap 0 °C,” pieredzē dalās Aleksejs Doroņins, SIA “BGS” būvdarbu vadītājs.
Jūras zaļā Salacgrīva
“Siltumsūknis Salacgrīvā strādā jau pietiekami ilgu laiku, kopš uzstādīšanas brīža ir saražots jau 5300 MWh. Iekārtas nevainojami strādā automātiskajā režīmā, un kā izmantotāji varam secināt, ka viss norisinās atbilstoši projektā paredzētajam. Salacgrīvas vidusskolas siltināšanu jau esam veikuši pagājušajā vasarā. Lai uzlabotu siltuma ekonomiju, pašvaldība otrās kārtas ietvaros paredzējusi vēl vairākas ēkas nosiltināt un rekonstruēt ēkām apkures sistēmu, kas ir ļoti nozīmīgi energoefektīvas sistēmas izveidei. Tādējādi plānojam samazināt siltumnesēja temperatūru un jūras siltumsūkņa COP varēs pārsniegt 3 (šobrīd 2,7),” stāsta Jānis Cīrulis, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos.
Salacgrīvas novadā bez unikālā jūras siltumsūkņa pašvaldība realizējusi vēl vairākus interesantus, vidi saudzējošus projektus. Uz Salacgrīvas vidusskolas, bērnudārza “Vilnītis” un Zvejnieku parka jumta uzstādīti 43 saules paneļi, katra jauda 1,5 KW , kas minētajās iestādēs kalpos kā papildu avots karstā ūdens nodrošināšanai. Uzstādīti apgaismes stabi, kuros vēja ģeneratoru ar 300 W jaudu kombinē ar saules paneļiem (60 W jauda). Gaismu nodrošina energoekonomiskās LED spuldzes ar 60 W jaudu.
Šobrīd novadā uzstādīti 462 LED ielu apgaismes ķermeņi. Arī novada uzņēmēji arvien vairāk izvēlas uzstādīt LED gan teritorijas, gan telpu apgaismošanai.
“Rīkojoties atbilstoši Zaļā novada statusa filozofijai, mēs citiem demonstrējam jauno tehnoloģiju iespējas, kas ļauj mazāk piesārņot dabu. Piemērs jau devis rezultātus – vairākas novada juridiskas personas un privātas saimniecības savu ēku apkurei sākušas izmantot siltumsūkņus,” klāsta Jānis Cīrulis.
UZZIŅA
* 2009. – 2010. gadā tika realizēts projekts “Jūras siltums kā atjaunojamās enerģijas izmantošana Salacgrīvas pilsētas budžeta iestāžu centralizētajā siltumapgādes sistēmā”.
* Projekta kopējās izmaksas 1,09 milj. eiro.
* Projekta ietvaros uzstādīja siltumsūkni ar kopējo jaudu 1,1 MW.
* Jūrā ieguldīja siltumsūkņa ārējo kontūru – 18 cauruļvadu cilpas ar kopējo garumu 10 km.
* Plānoja gadā saražot 1736 MWh ģeotermālās enerģijas un samazināt CO2 emisijas daudzumu no 508,72 līdz 265,3 tonnām/gadā.
* Kopš uzstādīšanas brīža ir saražots jau 5300 MWh enerģijas.
* Pie šādiem projekta nosacījumiem pašvaldībai siltumsūknis atmaksājas.
