“Jurim Ķengaragā kāpņu telpā restes. Pats baigi lepns!” Ko par to domā Rīgas dome? 19
Krista Draveniece

Foto: Paula Čurkste/LETA/facebook

“Ķengaragā kādas mājas iedzīvotāji dižojas ar visaizsargātāko kāpņu telpu Rīgā. “Mana māja-mans cietoksnis. Un kāpņu telpa arī.”,” šāds ieraksts ievietots Facebook grupā “Atrast Ķengaragā”. Cik droši šādam cietoksnim atrasties kāpņutelpā? Lasām, ko raksta rīdzinieki un jautājam Rīgas domes un VUGD komentāru.

Reklāma
Reklāma

Kokteilis
Auns – parādi, Dvīņi – tēriņi izklaidēm. Lielākie katras zodiaka zīmes “naudas zagļi”
Kokteilis
FOTO. Slavenas sievietes izveidojušas īpašu Latvijas iekārojamāko vīriešu topu 1
Zelenskis izsaka ultimātu. Ir tikai viena situācija, kurā viņš gatavs tikties ar Putinu 6
Lasīt citas ziņas

Liene komentāros raksta: “Kad notiek ugunsgrēks, vai pašam pēkšņi ir insults tur arī tajā cietoksnī vienkārši nomirst, jo neviens nevar tikt klāt nezāģējot restes. Vispār jau šādas būves ir pretlikumīgas un pārkāpj ugunsdrošības noteikumus. Par šo būtu jāziņo attiecīgajām iestādēm un lai tie kas uzstādīja demontē vai arī to izdara citi kam tādas tiesības un piestāda rēķinu par demontāžu.”

Inta acīgi pamanījusi, ka “tāpat gar maliņu var uzrāpties.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Māris norāda, ka “tādi cietuma tipa mājas ceļas čupām …jaunās mājas! Kods sētai, kods bērnu laukumam, kods korpusam, kods koridorā, kods pazemes auto novietnei, kods izbraukšanai.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas vecākais inspektors Rihards Šļihta raksta, ka “restu izbūve ir uzskatāma par iespējamu patvaļīgu būvniecību un ir vērtējama attiecīgās būvvaldes kompetences ietvaros. Kāpņu telpa ir dzīvojamās mājas koplietošanas daļa un kopsakarā ar to norādāms, ka uzstādot restes kāpņu telpā, pirmšķietami, tiek ietekmēti evakuācijas risinājumi un tādā gadījumā tas vērtējams kā ugunsdrošības prasību pārkāpums.

Latvijas Republikas Likumos, Ministru kabineta noteikumos un VUGD iekšējos noteikumos nav noteikts laiks, kādā VUGD darbiniekiem jāiekļūst dzīvoklī ugunsgrēka gadījumā. Minētajā gadījumā, galvenais šķērslis, kas var apgrūtināt cilvēku iespēju evakuēties ir tas, kad nav iespējams bez aizkavējuma un šķēršļiem atvērt durvis apdraudējuma gadījumā.”

Rīgas dome atbild: “Nezinām, vai māja, par kuru ir jautājums, ir “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldībā, bet domāju, ka atbildes būtību tas nemaina – jebkurš atbildīgs pārvaldnieks gribētu, lai viņiem pēc iespējas ātri ziņo par šādu situāciju.

Šādas patvaļīgas konstrukcijas pavisam noteikti uzstādīt nedrīkst. To ļoti konkrēti pasaka Ministru kabinetā apstiprināti Ugunsdrošības noteikumi.

246. Evakuācijas ceļos aizliegts:

246.1. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotas ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī ugunsgrēka gadījumā (izņemot objektu, kurā var atrasties līdz 10 cilvēkiem);

246.2. iestiklot atklātās zonas uz dūmaizsargātu kāpņu telpu;

Reklāma
Reklāma

246.3. cilvēku evakuācijai paredzētās durvis aprīkot ar aizdariem, aizbīdņiem, slēdzenēm un citām ierīcēm, kas liedz atvērt durvis trīs sekunžu laikā vai citādi ierobežo to atvēršanu no iekšpuses;

246.4. kāpņu telpās ierīkot telpas, kas paredzētas citam lietošanas mērķim (veidam), izvietot cauruļvadus, kas paredzēti sašķidrinātai gāzei vai degtspējīgiem šķidrumiem, ventilācijas vadus, iebūvētus skapjus, atklāti izvietotus elektroapgādes kabeļus vai vadus spriegumam virs 230 V, izejas no kravas liftiem vai pacēlājiem, kā arī izvietot iekārtas un būvkonstrukcijas, kuras ir izvirzītas ārpus sienu plaknēm līdz 2,2 m augstumam no pakāpieniem vai kāpņu laukumiem;

246.5. evakuācijai paredzētās durvis, kā arī pārejas uz būves daļām un izeju uz ārējām evakuācijas kāpnēm aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem;

246.6. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības;

246.7. izvietot dekorācijas, apdares materiālus (spoguļus vai citus gaismu atstarojošus pārklājumus) vai apgaismes iekārtas, kas var maldināt cilvēkus evakuācijas laikā. Šā punkta prasības attiecas arī uz cilvēku evakuācijai paredzētajām durvīm;

246.8. novietot priekšmetus, mēbeles, iekārtas un citus materiālus kāpņu telpās, kā arī tieši zem atklātām kāpnēm, kāpņu laidiem un laukumiem;

246.9. izvietot uz grīdas segumu (pārklājumu) un dekorācijas, kas traucē vai apgrūtina cilvēku evakuāciju;

246.10. izvietot dekorācijas un apdares materiālus, kas var veicināt ugunsgrēka izplatīšanos.

(Grozīts ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 585)

Ja ar šādām patvaļīgām būvēm saskaramies mūsu pārvaldītās mājās, tās nekavējoties demontējam.

Un aicinām iedzīvotājus ziņot, ja šādas konstrukcijas uzstāda viņu kaimiņi – šādus apdraudējumus ir svarīgi novērst pēc iespējas ātri, lai ārkārtas situācijās nekas netraucētu iedzīvotājiem izkļūt no mājas vai, piemēram, glābējiem iekļūt mājā.”
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.