Jurģis Liepnieks: “Putinam ir plāns “A” un plāns “B” 0

Politisko procesu apskatnieks un rakstnieks Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā “Kārtības rullis” skaidroja Krievijas stratēģiskos mērķus un iespējamos scenārijus. Viņš uzsver, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir ne tikai plāns A, bet arī plāns B.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Kas notiek ar jūsu organismu, ja pārstājat nodarboties ar seksu?
Kokteilis
Personības TESTS. Pasaki, kurš no cilvēkiem tevī izraisa bailes, un uzzini biedējoši precīzas atklāsmes pats par sevi
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “Domāju, ka tas iespējams tikai Krievijā, bet nē – arī pie mums!” soctīklotāji iesmej par visai dīvainu skatu tepat Latvijā
Lasīt citas ziņas

“Putins vēlas atjaunot Padomju Savienību 1991. gada robežās, rietumu virzienā. Tas būtu plāns A – fiziski pievienot šīs teritorijas Krievijai. Igauniju, Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju. Tas būtu tas, ko viņš vēlas sasniegt,” skaidro Liepnieks.

Taču, ja šādu ekspansiju nebūs iespējams īstenot, Krievija centīsies panākt, lai Rietumi šīs valstis pamet. “Lai tur nodibinās prokrievisks režīms vai politika. Gruzija ir Rietumus pametusi. Neizbēgamas sekas tam ir tas, ka Rietumi izgāja, un skaidrs, kurš tur iegāja vietā,” norāda Liepnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš akcentē, ka Moldova šobrīd vēl nav nonākusi Krievijas ietekmē, taču tur notiek intensīva cīņa par politisko virzienu. Ja situācija Ukrainā to ļaus, Moldova, pēc Liepnieka domām, būs nākamais mērķis.

Runājot par Baltijas drošību, Liepnieks norāda, ka būtiskākais jautājums nav par to, kad Krievija būs gatava uzbrukumam, bet gan – cik ilgi Baltija nebūs gatava aizsardzībai. “Krievija iebruks nevis tad, kad viņi būs gatavi, bet gan tajā laikā, kamēr mēs neesam gatavi,” viņš uzver.

Pēc Liepnieka domām, Polijai varētu būt stratēģiska interese nepieļaut Krievijas sauszemes koridora izveidošanu, savukārt, Somija varētu būt ieinteresēta palīdzēt Igaunijai: “Ja NATO kaut kādā formā turpinās pastāvēt, un kaut kādā formā, es domāju, turpinās pastāvēt – ar ASV vai bez tās -, tad mums ir cerības, ka šo valstu savienībā mēs kaut kādu karu varam izturēt.”

Baltijas drošības kontekstā viņš norāda, ka retorika no dažādām pusēm varētu kļūt arvien asāka, īpaši, ja, piemēram, Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā veicinātu uzskatus, ka Baltijas valstis “diskriminē krievus” un tādējādi provocē Maskavas dusmas.

“Skatoties, kā Tramps runā, es pilnībā saprotu, kā viņš varētu atbildēt: “Ko jūs tos krievus aiztiekat? Tie baltieši – viņi diskriminē krievus, viņi ir tik silti. Es pilnīgi saprotu Putinu”,” norāda Liepnieks, uzsverot, ka šāda attieksme var radīt papildus riskus Baltijas valstīm.

Liepnieks brīdina, ka Baltijas reģionam ir nepieciešams nopietni domāt par savu aizsardzību un sabiedroto iesaisti, jo ģeopolitiskā situācija joprojām ir nestabila un Rietumu apņēmība var tikt pārbaudīta.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.