Jurģis Liepnieks: Mūsu tiesībsargājošā sistēma visus šos gadus ir dzīvojusi uz populistiskiem lēmumiem 49
“Tā ir viena sistēmiska problēma, kas ir gadiem ielaista. Mūsu tiesībsargājošā sistēma visus šos gadus ir dzīvojusi uz populistiskiem lēmumiem. Te ik pa brīdim izkrata kādu Rīgas domes politiķi vai vēl kādu sliktu cilvēku, sarīko kaut kādu šovu un ar to mēs it kā labi strādājam,” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” tieslietu nozari Latvijā vērtē rakstnieks, politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks.
“Man liekas, Stukānu Saeimā apstiprināja ar visām 100 balsīm. Visi, kas bija, nobalsoja par Stukānu, ka viņš būs labs ģenerālprokurors. Nevienam neinteresēja paskatīties, kāda ir viņa kompetence, viņa spriedumus palasīt un vispār papētīt jautājumu. Mēs to redzam iekšlietās, mēs to redzam prokuratūrā – tur ir samilzušas problēmas absolūti ne mazāk kā jebkurā citā segmentā. Un mēs redzam tos rezultātus,” viņš turpina.
Raidījuma vadītājs Armands Puče viņam jautā, kā risināt šīs problēmas?
“Te ir milzīga mediju atbildība. Mediji nekad nav šķetinājuši, kas notiek iekšlietu sistēmā un kas notiek prokuratūrā. Vispār nekad. 20 gadu laikā es neesmu redzējis nevienu žurnālistu sabiedriskajos medijos, kuri papētītu, kas tur notiek. Tur notiek viss – pasūtījumu galdi, korupcija, tur ir pilnīga muļķība un debilisms. Un tas ir ielaists gadu gadiem, un tas tā arī būs, kamēr mēs uzskatīsim, ka šī sfēra ir ārpus demokrātiskās kontroles. Ja tas neinteresē medijus, arī politiķi tas neinteresē. Iekšlietu ministrija ir tāda laba vieta – vienkārši sēdi un neko nedari. Tā tas turpinās vēl aizvien un tādi ir tie rezultāti,” norāda Liepnieks.
Turpinoties diskusijai, raidījuma vadītājs Armands Puče vēršas pie politologa Filipa Rajevska un jautā – politiķiem taču vajadzētu interesēties vismaz par šim lietām?
“Tā kā vajadzētu, bet te ir tas turpinājums stāstam iepriekšējā jautājumā par Levitu. Tas, kas nenotika 90. gados, kad tieslietu sistēma Igaunijā tika vienkārši izdzenāta, netika pārmantoti tie cilvēki no padomju sistēmas. Bet mēs viņus pārmantojām, Levitam toreiz nebija tās dukas kā tieslietu ministram veikt tādas reformas kādas tika veiktas Igaunijā. Pēc tam mēs redzam, kas ir noticis ar policiju. Igaunijā tas ir noticis, Gruzijā tas ir noticis, bet mēs esam pārmantojuši padomju sistēmu. Brīžiem tā nav policija, bet ir milicija. Tāda normāla padomju milicija ar visām no tā izrietošām sekām. Un neizskatās, ka kādam ir riktīgi iekšā šīs divas problēmas risināt. Un, kas ir problemātiski, – ja toreiz to varēja viegli izdarīt, tad šobrīd to izdarīt ir sarežģīti. Loģiski, ka jebkurš, kurš kaut ko tādu uzsāks, viss tas daudzgalvainais pūķis, ko arī minēja Jurģis, viņš momentāli sāks cīnīties par savu izdzīvošanu. Teikšu tā, ka es neapskaužu to politiķi, kurš uzsāks tādu procesu, jo viņam būs gan visādas kratīšanas, gan viņa radiniekiem būs kratīšanas – visiem, kas viņam tuvumā pieiet. Sistēma darbojas savās interesēs un lai pati atražotos – tā kā visa mūsu ierēdniecība. Būtībā tas jau nav nekāds brīnums, visa mūsu valsts pārvaldes sistēma strādā uz sevis pašsaglabāšanu un pašatražošanu. Kāpēc lai iekšlietu sistēma baigi atšķirtos no pārējām institūcijām?” atbild Rajevskis.
