Jurģis Klotiņš: Vai Rīgas valdošie ir godīgi pret Latvijas pensionētajiem pilsoņiem? 2
Autors ir Jurģis Klotiņš, Rīgas domes deputāts (Nacionālā apvienība)
Latvijā pētnieciskā žurnālistika ir! Kā gan citādi, ja žurnālisti “uzrok” situāciju, ko, gadiem ejot un saistošos noteikumus daudzreiz grozot, Rīgas domes deputāti nav pamanījuši. Paldies viņiem par to! Būdams Rīgas domes deputāts jau otro sasaukumu pēc kārtas, lūdzu raksta lasītājus, Rīgas dāmas un kungus, pieņemt manu atvainošanos. Šķita pašsaprotami, ka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 89, kuru 2.7. un 2.8. punkts nosaka braukšanas maksas atvieglojumus vecuma un izdienas pensionāriem, uz visiem attiecas vienādi. Izrādās, ka Rīgā deklarējušies citu valstu pilsoņi šos atvieglojumus var saņemt ātrāk nekā Latvijas valstspiederīgie (pilsoņi un nepilsoņi).
Rīgas domes valdošie mediju telpā likuši saprast, ka situācija ir normāla un tā ir apzināta “politiska pozīcija”.
Taču jautājums nav tikai par Rīgu, bet gan par valsti kopumā: vai pašvaldībām un valstij ir jānodrošina sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumi trešo valstu pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo un ir deklarējuši savu dzīvesvietu kādā no Latvijas vietvarām?
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava Saeimā iesniedza priekšlikumu grozīt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un noteikt, ka sabiedriskā transporta biļešu cenas atvieglojumus Latvijā trešo valstu pilsoņiem nepiemēro. Saeimas sēdē tas guva atbalstu un tagad to vētīs Sociālajā un darba lietu komisijā. Svarīgi gan atcerēties, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojoši ES, EEZ, Šveices konfederācijas pilsoņi sabiedriskā transporta atlaides varēs saņemt. Tas ir ES dalībvalstu labas gribas un solidaritātes žests, un Eiropas Parlamenta Un Padomes Direktīvas 2004/38/EK ieteikums (24. pants).
Tikmēr Rīgas domē raksta autors aicināja opozīcijas deputātus sasaukt Satiksmes un transporta komitejas ārkārtas sēdi. Latvijas attīstībai neatbalstīja Saeimā iesniegtajam priekšlikumam līdzvērtīgas izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 89. Taču pēc garākām pārrunām opozīcijas deputāti 16. februārī sasauca komitejas ārkārtas sēdi un lika priekšā precizēt noteikumus ar mērķi novērst nevienlīdzīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem. Grozījums paredzēja, ka vecuma pensionāru atvieglojumus piešķirtu tikai no Latvijas likumdošanā noteiktā pensionēšanās vecuma. Diemžēl valdošo politisko spēku deputāti nolēma rīdzinieku labā nestrādāt, uz sēdi neieradās un priekšsēdētājs V. Baraņņiks nozīmēja pārtraukumu.
Noteikti cilvēkiem ir dažādi viedokļi. Vieni teiks, ka nekādā gadījumā nemaksāsim par trešo valstu pilsoņu atvieglojumiem. Citi piekritīs, ka jābūt humāniem un jāsaglabā atvieglojumi, kādus saņem (un saņems arī pēc Likuma grozījumiem Saeimā) Latvijas un citu ES valstu pilsoņi. Aicinu vismaz nedaudz apjaust kontekstu un paturēt prātā, ka te nav runa par cilvēka tautību, bet gan par valstspiederību jeb pilsonību (Latvijas gadījumā arī nepilsoņa statusu).
Rīgā pēc PMLP datiem dzīvo 28 000 trešo valstu pilsoņu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Ārlietu ministrija jau agrāk ir informējusi, ka nezināms skaits Krievijas pilsoņu krāpj valsti, jo pārgājuši Krievijas pilsonībā nav atteikušies no Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statusa. Tātad personas dzīvo ar divām pasēm vienlaikus, saņem divu valstu pensijas un turklāt vēl Rīgas pašvaldības atvieglojumus sabiedriskajā transportā. Rīgā deklarēti pensionāri ar Krievijas pilsonību bez maksas var braukt jau no 55 gadu vecuma (sievietes) un no 60 (vīrieši). Vai tā tam ir jābūt? Ja Krievijas vēstniecība atsakās sniegt precīzu informāciju par savu pilsoņu skaitu Latvijā, tad kāpēc Latvijas valstij un pašvaldībām būtu jāturpina nodrošināt privilēģijas Krievijas pilsoņiem?
Latvijas valstij un Rīgas pašvaldībai nav starptautiski saistošu normatīvo aktu, kas noteiktu pienākumu trešo valstu pilsoņiem, kuru pastāvīgā deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas administratīvajā teritorijā, sniegt tādus līdzvērtīgus atvieglojumus sabiedriskā transporta braukšanas biļetēm, kādus valsts vai pašvaldība nolemj nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem (pilsoņiem un nepilsoņiem). Sociālo pabalstu un apdrošināšanas jomā Latvijas un Krievijas saistības regulē Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā. Līgums neietver normas, kas attiektos uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Raksta autora kā Rīgas domes deputāta viedoklis par pareizāko situācijas risinājumu ir: 1) Rīgā nekavējoties jānovērš nevienlīdzīgu attieksmi, kāda var pastāvēt vai jau pastāv, proti, vecuma pensionārs ar citas valsts pilsonību var saņemt atvieglojumu ātrāk nekā Latvijas pilsonis vai nepilsonis; 2) Saeimai jāpieņem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma grozījumi, kuri nosaka, ka Latvijas valsts un pašvaldības no sava budžeta neapmaksā sabiedriskā transporta pakalpojumu maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem; 3) Paralēli tam Latvijas valsts ārlietu dienestiem jāinformē tās ārpus ES un EEZ valstis, kuru pilsoņi pastāvīgi dzīvo Latvijā, ka viņi vairs nevarēs saņemt sabiedriskā transporta atvieglojumus un jāatrod starpvalstu juridiskais formāts, kā viņu pilsonības valsts viņiem tos apmaksātu, ja uzskatītu par nepieciešamu par saviem pilsoņiem tādā veidā rūpēties. Lielās līnijās tāds varētu būt modelis situācijas risinājumam. Taču tam jāatrod vieta un laiks starp citiem jautājumiem, kas Latvijas ārpolitikā noteikti par prioritāriem.
Kā situācija risināsies Rīgā? Tas ir atkarīgs no opozīcijas aktivitātes, Rīgas domes valdošo arogances līmeņa un lielā mērā no Rīgas pilsoniski rosīgo ļaužu drosmes un mediju atbalsta.
