Jurģis Klotiņš: Ļoti nepieciešama ir pāreja uz videi draudzīgākām lauksaimniecības metodēm 2
Jurģis Klotiņš, Valsts prezidenta ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos
Jāņi un vasara ir laiks, kad Latvijas ļaudis visuzskatāmāk var ieraudzīt Latvijas lauku vērtību un vissvaigāk sagaršot zemes un lauku saimnieku darba augļus.
Taču, cik daudzi jāņabērni un lauku vasaras viesi apzinās, ka šis ir īpaši izšķirošs gads Latvijas lauku attīstībai?
Zemkopības ministrijā (ZM) top Kopējās Lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns 2021.–2027. gadam (Latvijas plāns 2027).
Plāns noteiks Latvijas lauksaimniecības kursu turpmākajos gados un to, kā dažādām nozarēm tiks sadalīts Eiropas Savienības (ES) piešķirtais finansējums, kas kopsummā tiešmaksājumiem solīts 2,27 miljardi eiro, bet atbalstam lauku attīstībai – 821,15 miljoni eiro.
Latvijas politikas veidotājiem ir jāizšķiras, vai ES pilsoņu nodokļu naudu izlietot, turpinot iepriekšējo gadu pieeju, kad “nauda seko hektāram” un 76 % tiešmaksājumu ir saņēmušas 14 % saimniecību, kādā sasniedzot un pārsniedzot pat miljonu eiro gadā.
Vai arī izstrādāt un ieviest stratēģiju, kas noteiktu solidāru tiešmaksājumu sadali, ļaujot attīstīties arī mazām un vidējām saimniecībām, sekmētu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmi, palīdzētu saglabāt un atjaunot dabas un ainavu vērtības.
Par solidaritāti iestājas 6000 biedru lielā Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un aicina ZM vairāk atbalstīt Latvijas mazās un vidējās saimniecības: tiešmaksājumus maksāt tikai par pirmajiem 500 ha, modernizācijas projektu maksimālo apjomu vienai saimniecībai periodā noteikt 500 000 eiro apmērā, kā arī ieviest pārdalošo maksājumu – 100 eiro piemaksu par platību no 5 līdz 100 hektāriem.
Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētnieki 2019. gada ziņojumā par Latvijas Lauku attīstības plānu 2014–2020 un citos pētījumos aicina turpmāk vairāk atbalstīt tieši mazās un vidējās saimniecības.
AREI speciālisti ir norādījuši, ka mazajām saimniecībām ir īpaša sociālā nozīme un tās palīdz uzturēt lauku apdzīvotību, rada darba iespējas, ražo vietējo pārtiku, uztur kultūras tradīcijas un lauku sabiedrību dzīvu.
2017. gadā AREI pētnieki analizējuši citu ES valstu pieredzi, ieteica, ka “Latvijā ilgtermiņā būtu vēlama saimniecību struktūra, kas ir tuvināta Zviedrijas esošajai struktūrai: aptuveni 30 % lielo saimniecību, 30 % vidējo, 30 % mazo un 10 % ļoti mazo.
Taču struktūras izmaiņas galvenokārt panākamas, aktivizējot esošo saimniecību darbību, vairs būtiski nesamazinot saimniecību kopskaitu (stabilizējot to aptuveni 50 tūkst. līmenī)”.
LZF ierosinājumus atbalsta arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Abas kopā 7500 Latvijas lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas, Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Latvijas Biškopības biedrība jūnija sākumā aicināja ZM Latvijas plānā 2027 nesamazināt, bet palielināt atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai, rūpēs par cilvēku veselību, dzīves kvalitāti laukos un dabas vērtību saglabāšanu būtiski ierobežot pesticīdu lietošanu, sekmēt konvencionālo lauksaimnieku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu un nodrošināt taisnīgus atbalsta maksājumus lopkopības saimniecībām, kur dzīvnieki ganās pastāvīgajos zālājos un tādējādi palīdz atjaunot zālāju bioloģisko daudzveidību (www.biologiski.lv, 11.06.2020.)
Solidāru un zaļu vīziju par mūsu valsts lauku attīstību atbalsta ES Kopējās lauksaimniecības politikas nostādnes (KLP2027), kas aicina vairāk atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, taisnīgāk sadalīt tiešmaksājumus, un vienai saimniecībai gadā tos noteikt robežās no 60 līdz 100 tūkstošiem eiro.
Savukārt ES stratēģija “No lauka līdz galdam” (“Farm to ForkStrategy”) un Bioloģiskās daudzveidības stratēģija (BiodiversityStrategy) prasa dalībvalstīm samazināt pesticīdu, antibiotiku un mākslīgā mēslojuma lietojumu, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru, rūpēties par lauku ainavu un apturēt lauku putnu un apputeksnētāju kukaiņu skaita samazināšanos.
Eiropas Revīzijas palāta maijā nāca klajā ar Īpašo ziņojumu 13/2020, kur secināts, ka Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumi nav apturējuši zemes bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Arī ikviens Latvijas valsts piederīgais ir aicināts parakstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus!” (ej.uz/glabietbites).
Rapšu lauku bilžu laiks paiet. Jāņos sociālajos tīklos jāpublicē bildes ar dabiskās pļavas ziedu daudzveidību!
Latvijā, pateicoties ES atbalstam, kopš 2004. gada ir izveidojies ļoti spēcīgs industriālās lauksaimniecības sektors, ir sasniegtas graudaugu rekordražas, un lielās saimniecības ir kļuvušas ļoti turīgas.
Intensīvā monokultūru saimniekošana daudzviet ir samazinājusi bioloģisko daudzveidību un apdraud vides ilgtspēju. Ļoti nepieciešama ir pāreja uz videi draudzīgākām lauksaimniecības metodēm.
Pēc 15 gadiem ES Kopējā lauksaimniecības politikā tagad ir pienācis laiks parūpēties par to, lai Latvijas laukos stabili varētu justies arī mazās un vidējās saimniecības un uzplauktu bioloģiskās lauksaimniecības nozare, kur mūsu valstij ir liels potenciāls.
Turpmākajiem septiņiem gadiem Latvijas laukos ir jākļūst par solidāra un zaļa uzplaukuma laiku, pirmkārt, lauku cilvēkiem un viņu ģimenēm un visam Latvijas tautas kopējam labumam.
