Jurašs aicinājis Osinovski sadarboties; Juraša lieta tiesā vēl tik drīz nenonāks 1
Juraša pielaides piešķiršanas izvērtēšana šobrīd pārtraukta
Raidījums “Nekā personīga” vairāk pievērsies Juraša lietai un situācijas izklāstam.
2015. gada rudens. KNAB iekšienē ilgstoši milzis konflikts. Vienā tā pusē – biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks un nesen darbu sākušais Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze. Otrā – Streļčenoka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs un viņu domubiedri. Strīķe faktiski no darba KNAB jau ir atbrīvota, lai arī tobrīd vēl tiesājas. KNAB nesen aizturējis “Latvijas dzelzceļa” prezidentu Uģi Magoni, kam, iespējams, pusmiljona kukuli devis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Jurašu uz tikšanos uzaicina divi paziņas.
Krogā “Brālis” KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs tikās ar savu kursabiedru Jāni Dambīti. Senais paziņa stāstīja par miljona eiro kukuļa piedāvājumu Jurašam.
Par to, kas notika tālāk ir divas krasi atšķirīgas versijas.
Sarunā piedalījās arī apdrošināšanas nozares uzņēmējs un Juraša lauku īpašuma pircējs Igors Bobirs. Dambītis nodevis ziņu no Juraša kursabiedriem – Māra Gruduļa un Arta Stuckas. Ziņas saturs – “Saskaņas” politiķis Andrejs Elksniņš Jurašam būtu gatavs dot miljona eiro kukuli par Igauņu miljonāra Oļega Osinovska lomas mīkstināšanu “Latvijas dzelzceļa” šefa kukuļošanas lietā.
Dambītis uz politiskās skatuves uznāca līdz ar finanšu ministru Einaru Repši. Viņš bija arī finanšu ministra Andra Vilka un Jāņa Reira padomnieks. Grudulis un Stucka tiek saistīti ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Abi pārstāvēja Lembergu tiesā pret bijušo reģionālo lietu ministru. Grudulis bija bijušā premjera Māra Kučinska padomnieks politisko partiju sadarbības jautājumos, bet paralēli – arī Lemberga meitas advokāts. Stucka līdz šim bija satiksmes ministra Ulda Auguļa padomnieks un ministrijas pārstāvis Rīgas un Ventspils brīvostās.
Nākamajā dienā pēc sarunas “Brālī” Jurašs par kukuļa piedāvājumu raksta ziņojumu KNAB priekšniekam Streļčenokam.
Viņš pats dokumentu klasificē kā slepenu, jo informācija iegūta operatīvajā darbībā. Pieredzējušais operatīvais darbinieks gan ziņojumā neminēja, ar ko ticies. Šī detaļa ir būtiska. Jurašs stāsta, ka tā rīkojies, lai varētu kontrolēt, vai Streļčenoks notikumu izmeklē. Bet, iespējams, šī nekonkrētība arī bija iemesls tam, ka aktīva rīcība nesekoja.
Jānis Roze, KNAB priekšnieka vietnieks:
Tajā gadījumā es atceros, es pats jautāju, no kā viņam tā informācija ir, viņš attiecās sniegt šāda rakstura ziņas.
Juris Jurašs, JKP Saeimas deputāts:
Viņš melo, jo pirmo reizi par šo ziņojumu detaļām man jautāja prokuratūra pēc tam, kad es biju pats personīgi vērsies prokuratūrā ar iesniegumu, norādot uz to, ka šis fakts nav ticis izmeklēts.
Kā Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurašam tobrīd nebija tiešas ietekmes uz “Latvijas dzelzceļa” prezidenta Uģa Magoņa lietu. Process jau bija nonācis pie izmeklētāja.
Jānis Roze, KNAB priekšnieka vietnieks:
Ir jāsaprot, vai tas piedāvājums bija vai nebija, vai viņš vienkārši tika informēts, ka kāds ir kaut kādas aktivitātes gatavs īstenot vai nu attiecībā pret viņu vai, iespējams, pret kādu citu KNAB darbinieku, jo, kā jau es minēju, lēmumus tiesīgs pieņemt tikai procesa virzītājs konkrētā krimināllietā.
Gan Juraša, gan vēl kāda KNAB darbinieka līdzīgs ziņojums nonāk operatīvās izstrādes lietā, kas tika sākta 2016. gada 15. aprīlī. Šis ir otrs apstāklis, kas prokuratūras vērtējumā Juraša intervijā stāstīto par kukuļa piedāvājumu padara par valsts noslēpuma izpaušanu.
30. martā – pusgadu pēc sarunas par kukuli – Jurašs tiekas ar Osinovski, un KNAB darbinieks vervē miljonāru uz sadarbību.
Viņš uzstājīgi jautā, vai Elksniņš prasījis no Osinovska naudu maksāšanai korupcijas apkarotājiem. Miljonārs atzīst, ka saruna ar Elksniņu bijusi. Tāpat Jurašs sarunā žēlojas, ka Osinovskis iepriekš nav sadarbojies, jo tad Elksniņu varētu iesēdināt. Daļa sarunas citēta lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu izmeklēšanā par Juraša kukuli.
Juris Jurašs sarunā ar Oļegu Osinovski
2016. gada 30. martā
“Šobrīd man pat liekas, ka, vot, tas, ko mēs darām, tas nebūs tuvu. Teiksim, nevarēs tādos īsos termiņos to visu izmeklēt, tak jums tas būtu izdevīgi. Ja? Bet nekā no tā brīža, kad jums radās kaut kāds konflikts ar Elksniņu. Ja? Ka jūs vienkārši ar mums sadarbojaties, vienkārši Elksniņu būtu aizturējuši par, par, nezinu, par kukuļa izspiešanu vai vēl kaut ko.”
“Ja, vot, tajā brīdī tu būtu bijis gatavs reāli sadarboties un viņu jau pašu par to kukuļa izspiešanu būtu ņēmuši un iesēdinājuši, tas būtu pats, pats labākais bonuss, kuru tu varētu saņemt.”
No KNAB lēmuma par kriminālprocesa Nr. 16870000117 izbeigšanu
2016. gada vasarā Streļčenokam tapa plāns par KNAB reorganizāciju. Līdz KNAB vadītāja pilnvaru termiņa beigām bija atlikuši daži mēneši, un Jurašam reorganizētajā birojā vieta vairs neatradās. Darbu zaudēja arī citi vadoši darbinieki – Juraša vietnieks Mārtiņš Lode, izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Dažas dienas vēlāk publikācijā žurnālā “Ir” Jurašs kritizēja Streļčenoka veiktās reformas un paziņoja par saņemto kukuļa piedāvājumu un vadības nevēlēšanos to izmeklēt.
Māris Urbāns, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors
Šajā situācijā ir konstatēts, ka viņa izpaustā informācija bija viens no pamatiem, lai izbeigtu operatīvās izstrādes lietu. Jo tika konstatēts, un es šādam secinājumam arī personīgi piekrītu, ka, izpaužot šādu informāciju, faktiski tās personas, pret kurām tika veikta šī operatīvās izstrādes lieta, viņas varētu tikt brīdinātas, viņām varētu tapt zināms, ka, iespējams, birojs veic pret šīm personām kādas slepenas tiesiskas darbības.
2016. gada nogalē operatīvās izstrādes lieta tika izbeigta. Prokuratūra apgalvo, ka Juraša publiskie paziņojumi bija viens no iemesliem. Jurašs uzstāj, ka izbeigtajai lietai ar kukuļa piedāvājumu nav nekādas saistības. Oficiāli pieejamie dokumenti liek nojaust, ka lietā pētīts Elksniņš.
Šis kriminālprocess Jurašu izslēdzis no deputātu rindām un, iespējams, viņš nevarēs pildīt arī citus amatus, kur vajadzīga pielaide valsts noslēpumam. Jurašs ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Jānis Maizītis, Satversmes aizsardzības biroja direktors:
Saeima pieprasīja izvērtēt jautājumu par iespējamību Jurim Jurašam strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem, tā pārbaude tika uzsākta. Tā kā viņš ir izdots kriminālvajāšanai un nepilda vairs tos pienākumus, kuru dēļ šāda pielaide ir nepieciešama, tā pārbaude ir pārtraukta.
Jaunā konservatīvā partija visas šaubas par Jurašu sauc par politiski motivētām, sauc atbalstītājus uz protestiem. Viņi uzstāj, ka Juraša gadījumā patiesība redzama arī bez tiesas.
Jānis Bordāns, Tieslietu ministrs (Jaunā konservatīvā partija):
Kā jūs pareizi minējāt, šobrīd ir tikai prokurora teiktais pret aizsardzības teiktos, tātad apsūdzētāja pret apsūdzēto. Bet prokurors ir pārkāpis, manā ieskatā, taisnības principu šajā lietā un arī savus uzdevumus, jo viņš ir parādījis tikai apsūdzošo pusi.
Bezkompromisa tiesiskumu nelemj tiesa tādā gadījumā?
Bezkompromisa tiesiskumu lemiet jūs, es ikdienā. Ja es veikalā neeju un nezogu, es uz ielas neuzbrūku bērniem. Bet ja es redzu, ka kāds uzbrūk bērnam, tad es, riskējot, ka arī mani var piekaut, aizstāvēšu šo bērnu.
Juraša lieta tiesā vēl tik drīz nenonāks, jo prokurors vēl turpinās pratināt lieciniekus
Juris Jurašs nav pirmais parlamentārietis, kurš krimināllietas dēļ, bijis spiest atstāt Saeimas plenārsēžu zāli uz nezināmu laiku. 2006.gadā īsti darbu nemaz nesāka tēvzemietis Juris Boldāns. Viņu vainoja smagā noziegumā – vēlēšanu rezultātu viltošanā.
Boldānam piesprieda pusgadu ilgu cietumsodu. Lietu ar 6 apsūdzētajiem un 50 lieciniekiem izskatīja divos gados un Boldāns Saeimā neatgriezās.
Atšķirīgi tiesībsargu aizdomas par pastrādātu noziegumu ietekmēja divu Saskaņas deputātu karjeru. Garkalnes mērs Juris Silovs reibumā sasita domes auto un cerēja izkrāpt apdrošināšanas naudu, noformējot, ka pie stūres avārijas brīdī bijusi dzīvesbiedre.
Pret viņu sāka izmeklēšanu par krāpšanu. Neilgi pēc apsūdzības uzrādīšanas, Silovu ievēlēja Saeimā. Deputāts tolaik apgalvoja, ka partijas biedri par viņa likstām bija informēti un vienalga ļāva kandidēt vēlēšanās.
Negaidot pazemojošo Saeimas balsojumu par izdošanu kriminālvajāšanai, Silovs deputāta mandātu nolika.Tievedība bija gara – 6 gadus. Silovu cietumā neielika, bet atzina par vainīgu noziegumā un lika samaksāt 19 tūkstoš eiro lielu naudas sodu.
Silova partijas biedri Regīnu Ločmeli Luņovu Finanšu policija turēja aizdomās par viņas tolaik vadītās apsardzes centra “Jaguārs” izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā dēļ deputātei arī liedza pielaidi valsts noslēpumam.
Lieta pret Ločmeli Luņovu izčākstēja, un apsūdzību neuzrādīja. Bet viņa ievēroja partijas disciplīnu un pēc saceltās ažiotāžas deputātes mandātu nolika. Ir no jauna ievēlēta 13.Saeimā.
Bet cits krimināllietā iesaistīts 12.Saeimas deputāts Dainis Liepiņš ilgstoši nepiekrita labprātīgi pamest deputāta amatu.
Un plēnārssēžu zāli atstāja vien drošībnieku pavadībā. Likumsargi viņu vainoja deklarācijas sagrozīšanā, un galīgā tiesu instance atzina Liepiņa vainu.No dienas, kad Saeimas deputāti nodeva Liepiņu iztiesāšanai līdz gala spriedumam, pagāja gads un 4 mēneši.
Lai nenotiktu vilcināšanās un ilgstoša augstas amapersonas atrašanās apsūdzētā statusā nenodarītu kaitējumu valsts prestižam, Saeimas deputāts Andrejs Judins panāca, ka pret amatpersonām sāktajām lietām jābūt priekšrokai. Saeima šādu likuma normu pieņēma, neskatoties uz ģenerālprokuratūras un tieslietu ministrijas iebildēm.
Laila Medina, TM valsts sekretāra vietniece:
Un pamatojums bija, ka atjaunojam uzticību tiesu varai un augstākajām amatpersonām. Tieslietu ministrijas viedoklis bija, ka personas amats nevar būt par pamatu prioritārai lietu izskatīšanai. Tomēr tā ir Saeimas izšķiršanās, kurām lietu kategorijām uz likuma pamata piešķirt prioritāti.
Juta Strīķe, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP):
Šī norma pati par sevi ir pareiza. Bet tā ir deklaratīva. Mēs redzam, ka bijušo Jūrmalas mēru Munkevicu nevar notiesāt jau 10 gadu. Lai gan lieta ir ļoti vienkārša.
Tāpēc šīs normas piemērošana ir atkarīga no atbildīgo amatpersonu prioritātēm.
Ja ģenerālprokurors šo normu uztver nopietni un arī nosaka to prokuroriem kā prioritāru, un arī tiesu priekšsēdētāji atgādina tiesnešiem par primāri izskatāmām. lietām, tad viņa darbosies. Ja amatpersonas tā neuzskatīs, no Saeimas viedokļa tur neko padarīt nevar.
Mums zināms, ka Juraša lietu skatīs Vidzemes priekšpilsētas tiesa Rīgā. Tai vajadzētu nonākt pie nejauši izvēlēta tiesneša, kurš skata krimināllietas un kuram ir mazāka noslodze kā citiem. Aizķeršanās ar atļauju skatīt Valsts noslēpumu saturošus dokumentus nebūs, jo tiesneši parakstās par informācijas neizpaušanu, un speciāla pielaide viņiem nav nepieciešama.
Iveta Krēvica, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja:
Ko jūs saprotat, ar saprātīgu termiņu? Brīdī, kad lietu saņemsiet, cik drīz tai jābūt skatītai?
Manuprāt, šis saprātīgais termiņš būtu, lietu, kurā apsūdzētas amatpersonas, nozīmēt divu mēnešu laikā noteikti.
Tiesas priekšsēdētāja uzskata, ka pusgadā vēlākais šajā lietā varētu pasludināt spriedumu. Par izmeklēšanas pabeigšanu saprātīgā termiņā runā arī ģenerālprokurors.
Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:
Ir jādara viss, lai nenotiktu nekāda kavēšanās. Tas ir arī prokuratūras interesēs, ka lieta tiek novesta līdz loģiskam iznākumam. Lieta, vai nu tiek izbeigta, vai, ja to sūta uz tiesu, to ātri izskata tiesā, jo šī saceltā ažiotāža, kad tiek veltīti visādi apvainojumi par korumpētību gan prokuroram, kas ir procesa virzītājs, gan prokuratūrai kopumā, mēs esam ieinteresēti panākt taisnīgu tiesisko attiecību noregulējumu.
Tomēr prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu nepabeigs ne nākamajā nedēļā, pat ne nākamajā mēnesī.
Tai esot jānopratina liecinieki, varot negaidīti uzrasties jauni apstākļi. Arī atsologot no citām lietām, prokuroru Urbānu nevarot.Viņa uzraudzībā ir arī pret deputātiem Kaimiņu un Zakatistovu sāktās lietas.
Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:
Neviens, atvainojiet, nav tik dumjš, lai neapzinātos, kādu ažiotāžu tas radīs. Ja tiek risināts jautājums par augstas amatpersonas kriminālatbildību.
Šis lēmums attieksies ne tikai uz konkrēto lietu, bet tā kā tas attiecas uz operatīvajām darbībām un likuma par valsts noslēpuma piemērošanu, tad tam būs zināma precedenta nozīme.
Saeimas deputāti ir nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka prokuroram vēl vajadzīgs papildu laiks. Lietu izmeklē jau divus ar pusi gadus. Un ar mazu pārrāvumu, lieta visu šo laiku bijusi ģenerālprokuratūras uzraudzībā.
Juta Strīķe, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja (JKP):
Tā saucamajā Juraša lietā, ir viena intervija, daži fakti,.
Pirms vērsties Saeimā, prokuroram bija jānopratina visi liecinieki, jāsavāc visi pierādījumi, cik es saprotu, viņš nav to izdarījis. (tas lūgums, ko Jurašs pieteica, gadu netika apmierināts)
Pēc likuma gara -viņa (Juraša lieta) būtu izmeklējama un iztiesājama dažu mēnešu laikā, pat dažu nedēļu laikā. Bet redzot, ka prokurors nedara savu darbu pienācīgi, tad es pieļauju, ka vēl kādu gadu šī lieta atradīsies prokuratūrā.
Andrejs Judins, Saeimas deputāts, Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība):
Ja prokurors atnāca uz Saeimu ar lūgumu atļaut krIminālvajāšanu, tad tas nozīmē, ka viņam ir savākti visi pierādījumi, viņam ir pārliecība. Ja viņam ir pārliecība, tas nozīmē, ka viņam nevajadzētu vēl pusgadu strādāt. Viņam tagad dažu dienu laikā būtu jānoformē dokumenti un jāiet uz tiesu. To es gaidu.Ja tas nenotiks , tad man jājautā , kā prokuratūra ievēro likumu.
Tā kā gan tiesas, gan prokuratūra ir neatkarīgas, Saeimas deputāti var tikai aicināt tās ievērot likumu. Un neatkarīgi no skatīšanas ilguma, krimināllietās viena puse vienmēr zaudē.
Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors:
Ņemot vērā, ka vienreiz šī lieta ir izbeigta par labu Jurašam , jūs neuzskatīsiet to par katastrofālu tiesībsargu izgāšanos?
Nē. Tāda ir kriminālprocesa daba!
