Jūras muzejs hidroplānu angāros 0
Vasaras sākumā Tallina kļuvusi par diviem iespaidīgiem tūrisma objektiem bagātāka – pēc rekonstrukcijas atkal atvērts Tallinas TV tornis un pavisam jauns Jūras muzejs. To celtnes nav būvētas no jauna, bet piesaista ar unikālu vēsturisku arhitektūru, ļaujot iekļūt objektos, kas agrāk ikdienas cilvēkam bijuši nepieejami.
Aizmirstie angāri
Jaunais Tallinas Jūras muzejs izveidots teju simts gadus vecos hidroplānu angāros jūras krastā netālu no pilsētas centra. To arhitektūra atgādina panteonu un ir unikāla, jo pirmo reizi šāda konstrukcija izmantota dzelzsbetona celtnei armijas vajadzībām. Līdzīgas būves citur pasaulē sāka veidot tikai 20 līdz 30 gadus vēlāk.
Ēka savam laikam bijusi tik moderna, ka šo notikumu plaši aprakstījusi ne tikai Igaunijas, bet arī Lielbritānijas un citu valstu prese.
Taču jau pēc dažiem gadu desmitiem iespaidīgā būve tika nolemta absolūtai aizmirstībai. Padomju laikā visa piekrastes teritorija tai apkārt bijusi pilnīgi slēgta un viss, kas tajā notika, bija tik slepens, ka pat cilvēki, kuri dzīvoja nākamajā ielā divsimt metru attālumā no tās, nenojauta par šādas celtnes esamību. Tikai 2006. gadā pēc ilgiem strīdiem par to, kam jākļūst par ēkas jauno saimnieku pēc neatkarības atgūšanas, tā atkal nonāca Igaunijas valdības īpašumā, un jau pavisam drīz tika pieņemts lēmums, ka tur jātop muzejam.
Angāri vienmēr kalpojuši militārām vajadzībām – 1916. gadā tie uzbūvēti hidroplāniem, bet vēlāk no piecdesmitajiem līdz septiņdesmitajiem gadiem tika izmantoti kā armijas noliktavas. Šodien pēc pārbūves pārtapuši par muzeju, tie joprojām nav zaudējuši savu neieņemama cietokšņa veidolu, taču, kad paveras milzīgi metāla aizslietņi, atklājas divas jaunas stikla sienas, kas paver skatu uz piekrasti. Tajā izveidota jahtu piestātne un noenkuroti dažādu laiku militāri un nemilitāri kuģi. Liela daļa no tiem ir tūristiem pieejami – apskatei un pat izbraukumiem jūrā.
Pats muzejs izveidots trīs līmeņos – zemūdens, jūras un gaisa līmenī. Taču tos vienu no otra nešķir sienas un grīdas, bet tikai trosēs iekārti steķi. Tādēļ apmeklētājiem pārredzama paliek visa plašā angāra telpa, kuras apjomi ir krietni iespaidīgi.
Greznība jūras dzelmē
Viens no iemesliem, kālab muzejs šeit tapis, ir pērn no jūras izceltā trīsdesmito gadu zemūdene “Lembit”, kas tagad ir muzeja galvenais eksponāts. Pagājušajā gadā, lai 600 tonnu smago zemūdeni izceltu no ūdens, hidroplānu piestātnē tika uzbūvēts 100 metru garš stāpelis, izcelšanas laikā zemūdeni balstīja astoņus metrus gari pontoni, bet no ūdens tā tika izvilkta ar bruņutransportieri. Sarežģītais teju 20 stundas ilgais zemūdenes ceļš līdz sauszemei kļuva par pērnā gada lielāko notikumu Tallinā.
Līdz tam “Lembit” dzelmē bija pavadījusi aptuveni 75 gadus, kļūdama par pasaulē vecāko joprojām peldošo zemūdeni. Šodien tā ir atjaunota un aplūkojama no visām pusēm – gan no ārpuses, gan iekšpuses. 1936. gadā būvētā britu tipa zemūdene ir viena no dažām, kas saglabājušās no laika pirms Otrā pasaules kara un izcelta samērā labā stāvoklī.
Savulaik tā veidota pēc īpaša Igaunijas pasūtījuma, un līdzekļus tās būvei – aptuveni piecus miljonus eiro šodienas naudā – saziedojusi igauņu tauta. Cilvēki ziedoja ne tikai naudu, bet arī metālu un pasākumā iesaistījās visa sabiedrība, pat mazi bērni. “Lembit” tehniskie risinājumi bija tik sarežģīti un moderni, ka vēlāk krievu armija zemūdeni nedemontēja tikai tāpēc, lai tos kopētu.
Tagad visas karakuģa telpas restaurētas pēc oriģinālajām angļu skicēm, un atkal varam redzēt, cik plašs un krāšņs ir bijis zemūdenes interjers. Te netrūkst pat sarkankoka sienas paneļu un mēbeļu. Neskatoties uz šaurajām gultām un skapīšiem, var teikt, ka jūrnieki šajās telpās dzīvojuši grezni. Darbs zemūdenē savulaik nozīmēja neizbēgamu bojāeju, tāpēc nāvei nolemtie pa dzelmi kuģoja, svinēdami dzīvi ar vienu no pasaulē dārgākajiem šampaniešiem.
Gaisā iekārtā jūra
Līdzās varenajai atjaunotajai zemūdenei stāv neliels modelītis, kas vairāk atgādina bērnu atrakciju vai kāda lielāka kuģa detaļu, nevis nopietnu kara tehniku. Tomēr tas ir dabiska izmēra zemūdenes modelis – šī zemūdene ir pirmā, kas 1864. gadā izdarījusi veiksmīgu uzbrukumu. Zemūdene ir tik niecīga, ka pieaudzis cilvēks tajā var iesēsties tikai saliecoties. Tajā pa dzelmi savulaik kuģojuši deviņi apkalpes locekļi, kam ar roku bija jāgriež dzenskrūve. Vienīgā zemūdenes telpa ir tik maza, ka brīnums, kā vīriem tajā pieticis gaisa.
Izbaudīt sajūtas, kādas jūrnieki piedzīvo, kuģojot zemūdenē, var īpašā simulatorā. Tā ekrānā iespējams noskatīties populāru igauņu režisoru izveidotu filmu ar pieciem klipiem par Igaunijas kuģošanas un aviācijas vēsturi. Filma veidota kā ceļojums pa dažādiem ūdeņiem, tajā fakti sajaukti ar fantāziju un humoristisku sižetu.
Muzeja lepnums ir arī vecākais igauņu būvēta kuģa vraks no 1550. gada. No tā saglabājusies tikai neliela koka daļa, bet metāla konstrukcijas rāda, cik grandiozi savulaik bijuši kravas kuģa apmēri.
Lieliskākais skats uz trosēs iekārto kuģošanas un kara flotes tehnikas valstību paveras no gaisa līmeņa, bet tas pieejams tikai drosmīgākajiem. Gandrīz vai līdz pašiem angāra griestiem jākāpj pa trapam līdzīgu arku, kas, tāpat kā lielākā daļa eksponātu, karājas gaisā. Te tuvumā var aplūkot pagājušā gadsimta sākuma lidmašīnu – vienīgo Šorta 184 tipa hidroplāna precīzu modeli, kas uzbūvēts īpaši šim muzejam. Tā bijusi pasaulē pirmā torpēdas lidmašīna, kas nogremdējusi kuģi. Tagadējā muzeja ēka būvēta kā bāze astoņām šādām Igaunijas armijas lidmašīnām.
Kosmiskais tornis
Igaunijas TV tornis ir viena no pasaulē augstākajām celtnēm, debesīs tas iestiepjas 314 metru augstumā. Tornis būvēts 1980. gadā olimpisko spēļu pārraidīšanai un kopš tā laika ilgus gadus izmantots telekomunikācijām. Arī agrāk šeit bijis Igaunijā augstākais restorāns un skatu platforma, bet 2007. gadā būve slēgta apmeklētājiem, jo kļuvusi nedroša.
Tagad televīzijas tornis atdzimis jaunā veidolā un vairāk atgādina citplanētu kuģi, nevis cilvēka roku darinājumu, tāpēc arī par tā talismanu kļuvis zaļš ārpuszemes iemītniekam līdzīgs cilvēciņš. Jau pie ieejas tornī skatāmi futūristiski interjera priekšmeti, un ik uz soļa pieejams kāds skārienjutīgs ekrāns, kurā interaktīvi atklāta torņa vēsture un arhitektūra.
Kamēr jāgaida garajā rindā nokļūšanai aptuveni 175 metrus augstajā skatu platformā, vienkāršotā televīzijas studijā te iespējams nofilmēt savu videoklipu un nosūtīt draugiem vai noskatīties trīsdimensiju komēdiju par igauņu vīru, kas ielaužas tornī regulēt TV antenu. Kad pēc ilgas gaidīšanas nepilnā minūtē lifts uznes līdz skatu platformai, no tās 360 grādu rādiusā labā laikā iespējams pārredzēt visu Tallinu, tai tuvās salas un pat Somijas piekrasti.
Tomēr, ja diena apmākusies, iespējams, aiz loga varēs ieraudzīt tikai mākoņus jeb biezu baltas miglas sienu. Iespējams arī ieturēt nelielu maltīti, taču jāatceras, ka apmeklējuma laiks tornī nedrīkst būt ilgāks par stundu, jo vienlaikus uz platformas drīkst atrasties ierobežots skaits cilvēku, bet gribētāju ir daudz.
