Jūras ezis un aļģes – Latvijas eksporta prece? 0
Pasaules pārtikas tirgū parādījušies vairāki tā dēvētie superprodukti, pēc kuriem strauji aug pieprasījums, piemēram, mellenes vai brokoļi. Tendences liecina, ka sarakstā stabilu vietu ieņem arī zivis un citi jūras vai saldūdens produkti.
Vēl pirms desmit gadiem viens Eiropas iedzīvotājs gadā patērēja vidēji 17,6 kg zivju, gliemeņu un citu ūdens velšu, bet pērn – jau 20,5 kg, un arī šogad pieprasījums turpinot kāpt. Aug arī nodrošinājums ar zivīm, pateicoties iekšējās ražošanas izaugsmei ES dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā. Līdz ar to zivsaimniekiem, īpaši samērā elastīgajā akvakultūras jomā, paveras nozīmīgas noieta iespējas ne tikai Baltijas un Skandināvijas tirgos, bet arī daudz plašākā mērogā.
Tomēr tirgū parādās arī dažas jaunas tendences, ar kurām zivsaimniekiem jārēķinās. Proti, patērētājs vairāk lūko pēc svaigām zivīm, nevis konserviem, turklāt grib zivi, ar kuru nav jākrāmējas, tātad – svaigi iepakotu, bez asakām, gatavu tūlītējai ēšanai vai likšanai cepeškrāsnī, vēlams, bioloģiski audzētu un ar mazu tauku daudzumu.
Jāaudzē aļģes un gliemenes
Turklāt pircēji Eiropā kļūst aizvien izglītotāki, turīgāki, seko uztura modes tendencēm, mainās gaume un ierastās zivju sugas nomaina jaunas. Tā tirgū pangasijas vietu aizņem tilapija, kuras tirdzniecības apjomi aug ļoti strauji, tas pats veselīga uztura kontekstā attiecas arī uz jūras aļģēm un pat jūras ežiem un jūras gurķiem.
“Jūras aļģes ir lieliska niša un ļoti labs potenciāls arī Latvijas uzņēmējiem,” nupat notikušajā nozares konferencē Engurē atzina starptautiskās organizācijas “Eurofish” direktore Aina Afanasjeva. Viņa stāsta, ka kaimiņi jau reaģējuši uz pieprasījumu un, piemēram, Igaunijā gadā iegūst ap 600 tonnām jūras aļģu, bet Dānijā – ap 1000 tonnām. Tāpat līdzās ierastajām iekšējo ūdeņu sugām zandartiem, brekšiem vai raudām parādās sugas, ko var audzēt akvakultūrā tāpat kā karpas vai stores, bet kam ir daudz lielāks eksporta potenciāls.
“Tie, pirmkārt, ir jūras eži, jūras gurķi un abalones jeb jūras gliemenes. Tieši šīm sugām ir milzīgs noieta tirgus Ķīnā, arī farmācijas un kosmētikas industrijā un ķīnieši par to maksā ļoti labu cenu,” teic eksperte, norādot, ka tikpat labs potenciāls ir arī zivju subproduktu izmantošanai – tie noder dažādās uzkodās, kā arī labi pieprasītā želatīna un zivju eļļas ražošanā.
Jāprot paņemt ES naudu
Tāpat Latvijas zivsaimniekiem, īpaši akvakultūrā, iesaka paraudzīties uz tuvējo kaimiņu piemēru Polijā. Tur akvakultūras nozare apvienojās un spēja piesaistīt desmitiem miljonu eiro Eiropas fondu naudas divām reklāmas kampaņām Polijas karpu un varavīksnes foreļu patēriņam ar fokusa grupu uz 35+ auditoriju. Iznākumā šo zivju audzētāji dažos gados panākuši biznesa apjoma trīskārtēju pieaugumu, bet pircējs zivis iemācījies pagatavot dažnedažādos veidos, turklāt tieši vietējā “pana karpas” likšana galdā poļiem nu kļuvusi par stabilu ieradumu.
Arī pie mums zivis arvien lielākā cieņā
Tā kā veselīgā dzīvesveida tendences neiet garām arī Latvijai, jūras un saldūdens velšu patēriņš aizvien iet plašumā. Trīs ceturtdaļas jeb 75% aptaujāto iedzīvotāju ēdot zivis un jūras produktus mājās vismaz vienu reizi mēnesī, ieskaitot lielu vairumu patērētāju (40%), kas tos ēd vienu reizi nedēļā. 40 – 54 gadus veci Latvijas respondenti veido lielāko daļu no regulārajiem zivju un jūras produktu patērētājiem (82%), kamēr Eiropā šī pati grupa pārstāv 75% no regulārajiem zivju un jūras produktu patērētājiem.
To, ka akvakultūrai Latvijā ir labas perspektīvas vietējā un eksporta tirgū, apliecina ne tikai pieprasījuma kāpums, bet arī ieņēmumi un augošā sugu dažādība. 2015. gadā nozarē iegūtā produkcija veidoja 1171 tonnu, bet pērn – 1416 tonnas. Realizētās produkcijas vērtība gan nedaudz kritusies – no 2,38 miljoniem eiro uz 2,08 miljoniem eiro, bet nozare lēš, ka kritums ir īslaicīgs.
UZZIŅA
Akvakultūra aug
– Akvakultūras nozare saistībā ar karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanu.
– No 156 PVD atzītajiem akvakultūras uzņēmumiem, ekonomiski aktīvi 2016. gadā bija 85 (nodarbināto skaits – 363), kuros produkcijas ražošanai tika izmantoti 816 dīķi ar kopējo platību 4957 ha, 1245 baseini ar tilpumu 15 228 m³ un 35 recirkulācijas sistēmas ar tilpumu 5765 m³.
– Latvijas akvakultūras produkcijas kopējā tirgus vērtība 2016. gadā bija 3,871 miljons eiro salīdzinājumā ar 3,544 miljoniem eiro gadu iepriekš.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
