Jūras dārgums mazdārziņos un puķu dobēs! Kāpēc aļģes ir labs mēslojums? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Senākos laikos iedzīvotāji izskalotās jūraszāles vāca ar īpašiem skuju žogiem, redelēm un īpašiem linu un kaņepju pakulu tīkliem, kā arī izmantojot zirgus. Mūsdienās to paveic dažāda veida tehnika. Tiesa, daži ļaudis iegriežas pludmalē ar līdzpaņemtām ķeselēm, lai saviem istabas augiem piegādātu organisko mēslojumu.
Zinātnieki uzsver – saskaņojot darbības izskaloto makroaļģu apsaimniekošanā, var panākt arī sociāli ekonomiskus ieguvumus, vienlaikus nodrošinot tās kā noderīgu vietējo resursu.
Tās var izmantot gan kā augsnes uzlabotāju, mēslojumu vai biokurināmo.
Jūras aļģes sastopamas gan atklātajā Baltijas jūras daļā, gan Rīgas līcī, un to izplatība atšķiras no ūdens dziļuma zonas. Vistuvāk krastam sastopamas zaļaļģes, tālāk – brūnaļģes, bet sārtaļģes sastopamas vistālāk dziļumā. Piemēram, Liepājas piekrastē sastopamas furcelārijas jeb sārtaļģes.
Vēja ietekmē tās tiek norautas no substrāta un vēlāk izskalotas piekrastē. Savācot izskalotās makroaļģes, tiek ne tikai samazināts jūrā esošais barības vielu daudzums, bet arī samazināta slāpekļa un fosfora attiecība, kas ir svarīgi, lai mazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūras reģionā. Tiesa, aļģu akumulācijas zonās uzturas bridējputni, jo tajās sastopama barība – dažādi kukaiņi un citas barības vielas.
No vienas puses, izskalotās aļģes būtu svarīgi savākt, no otras – daļu tomēr ne mazāk būtiski ir atstāt putniem barībai.
Vietās, kur aļģes ilgstoši tiek atstātas izskalotas, siltā laikā veidojas baktērijas, bet cilvēki grib tīras pludmales, tāpēc arī pludmales zona tiek attīrīta no aļģēm. Pirms dažiem gadiem biedrības “Baltijas krasti” veikts pētījums rāda, ka izskaloto makroaļģu sanesumu izkliede Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir ļoti nevienmērīga un grūti prognozējama, jo hidrometereoloģiskie apstākļi uzskatāmi par noteicošo faktoru to lielumam.
Makroaļģu sanesumi saistīti ar valdošo vēju stiprumu un vētru biežumu, kas veicina augstāku viļņu veidošanos un spēcīgāku zemūdens darbību, kā rezultātā lēnāk augošo daudzgadīgo makroaļģu atraušanās no substrāta atklātajā Baltijas jūras daļā var notikt plašākā teritorijā salīdzinājumā ar Rīgas līci. Maksimālie jūras aļģu sanesumi konstatēti atklātās Baltijas jūras piekrastē, rudenī to apjomam sasniedzot 228 m3/100 m, bet vasarā – 17 m3/100 m. Lielākās makroaļģu akumulācijas vietas ir Pāvilosta un Liepāja, pie Salacgrīvas ziemeļu mola un Saulkrastos, kā arī Jaunķemeros, Mellužos un Lapmežciemā.
Slēdz līgumus
Izskalotās jūraszāles ir labs papildu mēslojums dārziem, jo satur vērtīgas minerālvielas un organisko vielu maisījumus. Lielu iedzīvotāju atsaucību jūraszāļu savākšanā iemantojusi Liepāja, kur jūras aļģu savākšana notiek divos veidos – piesaistot uzņēmējus un nodrošinot šādu iespēju iedzīvotājiem. Iedzīvotāji pludmalē tās var vākt bez maksas, bet iebraukšanai pludmalē nepieciešama atļauja.
Pašvaldība slēdz līgumus ar iedzīvotājiem par jūraszāļu savākšanu, un gribētāju netrūkst. Liepājas pilsētas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls stāsta, ka no 2017. līdz 2021. gadam noslēgti 417 līgumi ar iedzīvotājiem par jūraszāļu savākšanu pludmalē. Līgumu skaits strauji pieaudzis tieši 2020. gadā, kad tika izveidota elektroniska pieteikšanās forma. 2019. gadā noslēgti 48 līgumi, 2020. gadā – 130, bet 2021. gadā – 126.
Līgums jeb atļauja derīga vienu gadu, tāpēc Komunālā pārvalde jau gada sākumā aicina saņemt šīs atļaujas. Ja ar auto nav plānots iebraukt pludmalē un izskalotās jūras aļģes iecerēts savākt tikai ar dārza rīkiem, to var izdarīt, neprasot atļauju. A. Štāls atzīmē, ka jūras aļģu izskalošana nav prognozējama ne pēc apjoma un regularitātes, ne pēc vietas, kur tas notiks, ne pēc aļģu sastāva.
Jūraszāļu vākšana un aizvešana atļauta tikai noteiktās diennakts stundās. Nav vēlama lieljaudas tehnikas izmantošana un ūdens malas pamatīga izbraukāšana. Izskalotās aļģes ir bioloģiski noārdāmie atkritumi līdzīgi kā lapas, zāle un zari, un to sadalīšanās jeb ieskalošana atpakaļ jūrā ir dabisks process. Biotopu eksperti iesaka aļģes nenovākt teritorijās, kur konstatēts aizsargājams biotops “Viengadīgu augu sabiedrības uz sanesumu joslām”, kā arī putniem nozīmīgās vietās. Tiesa, šos noteikumus esot grūti ievērot dienvidu pludmalē Liepājā.
Izmanto apstādījumos
Ventspilī jūras aļģu savākšana notiek centralizēti. Ventspils komunālā pārvalde noslēgusi līgumu ar apsaimniekotāju, kurš rūpējas par pludmales tīrību. “Ventspils labiekārtošanas kombināta” vadītāja Ramona Jankovska pastāstīja, ka izskalotais jūraszāļu daudzums nav liels un parasti to pievieno kompostam kopā ar vecajām lapām un zāli, ko vēlāk izmanto apstādījumos – puķu un krūmu dobēs.
“Kā organiskais mēslojums tas ir ļoti labs. Jau pirms 50–60 gadiem iedzīvotāji tās izmantoja savu lauku mēslošanā, jo piekrastes tuvumā augsne ir nabadzīga. Tagad jaunākās paaudzes dārznieki gan teic, ka tas ir pārāk sāļš, lai varētu izmantot augu mēslošanā,” stāsta Ramona Jankovska. Viņa zina teikt, ka citās pašvaldībās jūraszāles tiek atstātas pludmalē un tās neviens nevāc, taču, iespējams, tas var radīt neērtības atpūtniekiem, kas laiku vēlas pavadīt sakoptā un tīrā pludmalē.
Biedrības “Baltijas krasti” pētnieki iesaka jūras aļģu sanesumus novākt vietās, kur tās uzkrājas un sāk veidoties fermentācijas procesi, kuras ir tuvu iedzīvotāju dzīvesvietām un paredzētas cilvēku atpūtai. Pludmales sanesumu savākšanai gan ieteicams izmantot speciāli pielāgotu tehniku, kas spēj izsijāt smiltis no aļģu biomasas, rūpējoties par pludmales smilšu saglabāšanu.
Būtu jāierobežo arī smago mašīnu izmantošana. Savākto aļģu biomasu ieteicams transportēt uz speciāliem kompostēšanas laukiem, ja vien tā nepārsniedz smago metālu pieļaujamās ES normas. Visātrākais un ekonomiski lētākais jūras sanesumu izmantošanas variants būtu tā pārstrāde mēslošanas līdzekļos, bet te ir vairāki riski – neprognozējams apjoms un sastāvs. Domājot par ilgtermiņa jūras atkritumu izmatošanas iespējām, pastāv vairākas alternatīvas, to skaitā biodegvielas vai produktu ar augstāku pievienoto vērtību – algināta, fukoidāna, karegināna – ražošana, taču tas saistīts ar ievērojamām investīcijām gan izpētē, gan procesu nodrošinājumā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
