Jūras briesmoņi: cik reāla ir kuprainā jūras čūska, siļķu karalis un krakens? 0
Kalifornijas briesmonis
Autors – Māris Zariņš
Joprojām maz izpētītās jūru dzīles vienmēr apdzīvojuši dažādi nezināmi dzīvnieki, kurus attēlojuši kartogrāfi – adataini un spārnoti, ragaini un zobaini, ar taustekļiem un pilnībā bez locekļiem. Daži no tiem, piemēram, gigantiskais astoņkājis tiešā ceļā no leģendām un mītiem pat pārceļojis uz zooloģijas mācību grāmatām. Citi – tātad, iespējams, arī gigantiskās jūras čūskas – vēl tikai gaida savu kārtu.
1983. gada 31. oktobra pēcpusdienā ASV Kalifornijas Marinas apgabala remontstrādnieki turpināja darbu ātrgaitas šosejas Nr.1 iecirknī tajā vietā, kur tā iet virs pašas okeāna piekrastes. Tieši zem viņiem pletās Stinsonbīčas smilšu pludmales, bet aiz tām – bezgalplašais Klusais okeāns. Ap pulksten diviem maiņas priekšnieks Rato izsludināja kārtējo pīppauzi un automātiski pameta skatienu ūdens klajumā, pamanīdams, ka pa tā virsmu krasta virzienā peld kaut kas ļoti liels un nenosakāms. Viņš paņēma binokli un ielūkojās vērīgāk. Skatienam pavērās gigantisks tumšas krāsas dzīvnieks aptuveni puskilometra attālumā no krasta. Nekas tāds iepriekš nebija redzēts – pārsteidzoši smalki veidots ķermenis, aptuveni 30 metrus garš, ar trim vertikāliem kupriem uz muguras.
Tajā dienā Rato pirmo reizi novēroja… jūras čūsku. Viņš skaidri redzēja, kā dzīvnieks izbāza galvu no ūdens un paskatījās atpakaļ, mainīja kustības virzienu, strauji pagriezās, galva atkal pazuda zem ūdens, un radījums aizpeldēja atpakaļ jūrā.
Cits aculiecinieks bija smagās automašīnas šoferis Stīvens, kurš “uz aci” noteica dzīvnieka pārvietošanās ātrumu – 65–70 kilometri stundā. Stīvens bija ievērojis tikai divus kuprus, un viņam likās, ka radījums ir līdzīgs milzīgam zutim. Arī pārējie pieci strādnieki tajā dienā redzēja šo būtni, un viņu sniegtais apraksts sakrita līdz pēdējai detaļai. Bija vēl viens liecinieks, kurš, acīmredzot baidoties sabojāt reputāciju, atteicās sniegt publiskas liecības, taču viņa meita apgalvoja, ka viņš skaidri redzējis briesmoni un aprakstījis viņai to kā radījumu ar četriem kupriem, vislielāko, kādu vien jelkad mūžā redzējis.
Vēlāk noskaidrojās, ka bijis vēl viens aculiecinieks – 19 gadus vecais Rolands, kurš vispirms par redzēto pavēstījis draudzenei, taču, tā kā viņa sākusi smieties, nolēmis par to vairs ne ar vienu nerunāt. Kad par to sāka runāt citi, viņš arī vairs neklusēja.
Dažas dienas pēc šā notikuma cita ļaužu grupa kaut ko līdzīgu redzējusi 600 kilometrus tālāk uz dienvidiem. Ūdensdēļa burātājs Jangs pavēstīja, ka briesmonis izcēlies no ūdens netālu no Santanas upes ietekas burtiski trīs metru attālumā no viņa. Sākotnēji jauneklis atturējās no runām par šo tēmu, domājot, ka citi par viņu tikai pasmiesies, taču, izlasījis avīzēs par gadījumu Marinas apgabalā, padevās. Jangs paziņoja, ka viņa redzētais briesmonis bijis tieši tāds pats, kādu to aprakstīja ceļa strādnieki – gluži kā garš melns zutis.
Pagājušā gadsimta laikā dažādi noslēpumaini, iepriekš neredzēti radījumi parādījušies daudziem cilvēkiem visā Klusā okeāna piekrastē, taču neviens nav spējis noteikt, kas īsti ir šis dzīvnieks. Daļa pētnieku sliecās domāt, ka 1983. gada gadījums ir kāda nosprāguša vaļa atlieku uzpeldēšana un spīdēšana saules gaismā. Citi uzskatīja, ka tas bijis garā ķēdē izstiepušos jūras cūciņu bars. Bet aculiecinieki – galvenokārt Rato un Stīvens – noraidīja šādus pieņēmumus, jo abi lieliski apzinājās, ko redzējuši savām acīm, spējot to salīdzināt ar vaļiem. Nekā tamlīdzīga!
Protams, absolūti nav izslēdzams, ka viņi abi, tostarp arī vēl daudzi citi, sastapušies ar kādu labi zināmu fenomenu, tikai nespēja to atpazīt. Nav izsēgts, ka šis notikums bijis kāds joks vai pat masveida halucinācija. Sak, prese vienkārši dāsni izdaiļoja viņu stāstījumu, lai gan patiesībā runa bijusi par parastu spoku… No otras puses raugoties, gan Stinsonbīčas, gan 600 kilometrus tālāk esošās Kostamesas pludmales aculiecinieki patiešām varēja novērot zinātnei nezināmu jūras iemītnieku, kas varētu būt kādas senas un jau par izmirušu uzskatītas sugas pārstāvis.