Ūdens vairāk – sāls mazāk 0
LHEI zinātnieki skaidro, ka Baltijas jūra atrodas reģionā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz ūdens iztvaikošanas daudzumu, – nolīst vairāk nekā iztvaiko, tāpēc tajā ir nedaudz augstāks ūdenslīmenis, nekā Ziemeļjūrā un Dāņu šaurumos. Vidēji ūdens līmenis Baltijas jūras ziemeļdaļā ir par aptuveni 30 centimetriem augstāks nekā vietā, kur Baltijas jūras savienojas ar Ziemeļjūru. Bet pašā Ziemeļjūrā tas ir vēl zemāks. Līdz ar to notiek process, kas vienkārši izskaidrojams ar fizikas likumiem – ūdens no vietas, kur tas ir vairāk, plūst uz vietu, kur tā ir mazāk. Šī apstākļa ietekmē liels ūdens daudzums biežāk no Baltijas jūras nonāk Ziemeļjūrā, bet otrādi – krietni vien retāk un vien pie specifiskiem apstākļiem. Baltijas jūrā ūdens tiek iedzīts spēcīga un noturīga dienvidrietumu vēja gadījumā.
Kāpēc mūsu jūrai vajadzīgs sāļums? Kā stāsta eksperti, Baltijas jūrā patiesībā ir nevis sālsūdens, bet iesāļūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā saldūdens, tomēr mazāku nekā jūras sālsūdens. Bet sāļš ūdens satur vairāk skābekli, kas tik nepieciešams jūras dzīvībai. Atsevišķos, īpaši dziļākajos Baltijas jūras reģionos skābekļa praktiski nav, līdz ar to – tajā nav arī dzīvības, ja neskaita kādas sīkbūtnes, kuru pastāvēšanai tas nav nepieciešams. Tā kā Ziemeļjūrā ūdens ir sāļāks un līdz ar to arī blīvāks nekā Baltijas jūrā, tad tūlīt pēc ieplūšanas mazāk sāļos ūdeņos tas grimst lejā. Sāļais ūdens ir bagāts ar skābekli un tā virzība atpakaļ uz ziemeļiem notiek pa apakšu. Šāds process var atdzīvināt jūras dziļākos bezskābekļa slāņus. Diemžēl reto ieplūžu dēļ mūsu jūras dibenā tādu zonu, kur skābekļa vispār nav, kļūst aizvien vairāk, un tās pat dēvē par mirušām.
Atplūdīs palēnām
“Sāļais Ziemeļjūras un mazāk sāļais jeb nosacīti saldais Baltijas jūras ūdens Dāņu šaurumos savstarpēji maisās nemitīgi. Taču jautājums ir, vai šajā dinamiskajā zonā ārējie apstākļi būs tik spēcīgi, lai Ziemeļjūras ūdeni ienestu Baltijas jūrā spēcīgi un tālu vai palēnām, paliekot turpat šaurumu tuvumā, lielu skābekļa daudzumu Baltijas jūrā neienesot,” pauž Skudra. Lai notiktu pirmais no scenārijiem, Dāņu šaurumos nepieciešami ļoti spēcīgi un ilgstoši dienvidrietumu vēji.
LVĢMC pārstāve Laura Krūmiņa gan norāda, ka tuvāko divu nedēļu prognozes neliecinot, ka gaidāmi īpaši intensīvi vēji vai vētras šai Ziemeļeiropas reģionā: “Laikapstākļi nebūs pavisam mierīgi. Vēja brāzmas var pastiprināties līdz 15-20 metriem sekundē, tomēr ūdens atgriešanās, līdzīgi kā tā aizplūšana, noritēs pakāpeniski. Liela apjoma strauja ūdens atgriešanās ar nozīmīgu ūdens līmeņa paaugstināšanos būtu iespējama, ja notiktu vētra, kur vēja brāzmas sasniegtu vismaz 25-30 metrus sekundē.”
Pie mums svaigu ūdeni nejūt
Lielas sāļa ūdens daudzuma ieplūdes Baltijas jūrā pēdējos gados ir ļoti reta parādībā. Pēdējo 30 gadu laikā tas noticis vien piecas reizes. Tas arī par iemeslu, kāpēc jūra ir tik piesārņota. Sinoptiķe Laura Krūmiņa teic, ka hidrologi vienmēr uzsver – spēcīgas vētras, kas rada postažu uz sauszemes, ir ļoti vēlamas un vajadzīgas Baltijas jūras ekoloģijai, jo veicina ūdens apmaiņu.
Ūdens apmaiņas procesi visaktīvāk novērojami un monitorējami abu jūru savienojošo šaurumu tuvumā, kas tā arī notiek – ar to nodarbojas Vācijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas pētnieki. “Lai mēs, Rīgas līci, izjustu ūdens ieplūdes izmaiņas, jāpaiet ļoti ilgam laikam, turklāt visbiežāk izmaiņas neizjūtam nemaz sakarā ar to, ka Irbes šaurums ir ļoti sekls,” skaidro LHEI pētnieks Skudra. Viņš zina stāstīt, ka sāls un skābekļa koncentrāciju visā jūras dziļumā notiek novērošanas stacijās ar īpašu zonžu palīdzību. Zonde ik pēc noteikta laika posma noiet līdz jūras gultnei un atkal paceļas augšā, piefiksējot visus rādījumus par konkrēto vietu. Tādā veidā arī iespējams novērot, vai un kā notiek ūdens apmaiņa.
