Junkers un Džonsons paziņo par breksita vienošanās noslēgšanu 0
Eiropas Savienības (ES) līderiem pulcējoties Briselē uz kārtējo samitu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojuši, ka beidzot panākta breksita vienošanās.
“Mēs esam panākuši lielisku vienošanos, kas atdod kontroli” pār mūsu valsti mūsu rokās, tviterī pavēstījis Džonsons, mudinot Lielbritānijas parlamenta deputātus sestdien paredzētajā ārkārtas sēdē to atbalstīt.
“Kur ir griba, tur ir vienošanās. Mums tāda ir? Tā ir godīga un līdzsvarota vienošanās gan ES, gan Apvienotajai Karalistei, un tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai rast risinājumus,” savukārt tviterī paziņojis Junkers.
Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā vēstulē Junkers norādījis, ka Džonsons “demonstrējis piekrišanu” saskaņotajam tekstam, kurā pārskatīta iepriekš noslēgtā breksita vienošanās, kuru trīskārt noraidījis Lielbritānijas parlaments.
Ja ES dalībvalstu līderi vienošanos apstiprinās, to vajadzēs vēl ratificēt Lielbritānijas parlamentam, kur Džonsonam nav vairākuma.
“Tagad parlamentam sestdien breksits ir jāpabeidz, lai varam pievērsties citām prioritātēm – augošajai dzīves dārdzībai, vardarbīgajai noziedzībai un mūsu videi,” uzsvēris Džonsons.
Tomēr balsojuma iznākums nav skaidrs.
Viņš norādījis, ka vienošanās “neapvienos valsti un ir noraidāma”.
Korbins piebildis, ka labākais ceļš, kā atrisināt breksita problēmu, ir dot vēlreiz pilsoņiem iespēju sacīt savu galavārdu.
Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs konservatīvo valdības vairākums parlamentā, paziņojusi, ka tā nespēj atbalstīt panākto vienošanos.
DUP norādījusi, ka neatkāpjas no iepriekš partijas līderes Arlīnas Fosteres un viņas vietnieka Naidžela Dodsa izplatītā paziņojuma, kurā teikts, ka DUP nevar piekrist tam, ko vienošanās paredz muitas jautājumā, un tajā paredzētajām iespējām mainīt pagaidu izkārtojumu.
Jaunajā vienošanās vairs nav Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājuma, kas izstāšanās vienošanās iepriekšējā variantā bija paredzēts, lai izvairītos no fiziskas robežas izveidošanas Īrijas salā, kā arī garantēts, ka Lielbritānija pametīs muitas ūniju ar ES.
Pagaidu risinājuma dēļ breksita sarunas ilgu laiku bija iestigušas.
Lielbritānijas opozīcijas partijas – leiboristi, liberāldemokrāti un Skotu Nacionālā partija (SNP) – ceturtdien norādīja, ka jauno vienošanos neatbalstīs.
Kā par jauno vienošanos skaidroja vecākais ES breksita sarunvedējs Mišels Barnjē , tajā paredzēts, ka Ziemeļīrijai būs saistošs “ierobežots skaits” ES noteikumu, konkrēti – attiecībā uz precēm.
“Cenšoties paveikt nepaveicamo”, lai nodrošinātu, ka Ziemeļīrija atrodas Lielbritānijas muitas teritorijā, bet tā ir saistīta ar ES nodevām, tiks īstenots dubults muitas režīms atkarībā no tā, vai preces paliks Ziemeļīrijā vai arī tiks vestas uz ES, sacīja Barnjē.
Parlaments Ziemeļīrijā varēs regulāri balsot par to, vai turpināt šo noteikumu ievērošanu. Ar vienkāršu balsu vairākumu vienošanās termiņš tiks pagarināts uz četriem gadiem.
Atrisinātas arī pēdējā brīdī aktualizētās bažas par pievienotās vērtības nodokli, sacīja Barnjē.
Jean-Claude Juncker: "I have to say that I'm happy about a deal, but I'm sad about Brexit."#BrexitDealhttps://t.co/Zgfv6Z04ZK pic.twitter.com/tg69YSuENt
— euronews (@euronews) October 17, 2019