Junkers amatiem EK meklē sievietes 3
“Ne mazāk kā 40 procentu sieviešu,” šādi vēl savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja nākamais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, atklājot, kādu vēlas redzēt savu jauno komandu.
Vēl pirms valstis sāka izvirzīt savus kandidātus komisāra amatiem, Ž. K. Junkers cieši piekodināja dalībvalstis uz Briseli sūtīt sievietes, lai ES demonstrētu, ka par dzimuma līdztiesību rūpējas ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Taču jaunākie dati nav visai iepriecinoši nedz Junkeram, nedz dzimuma līdzsvara aizstāvjiem, jo nu jau 15 oficiāli izvirzīto kandidātu vidū tikai divas ir sievietes – Vera Jourova no Čehijas un Cecīlija Malmstrēma no Zviedrijas. Signālu par sievietes nominēšanu devusi arī Bulgārija, kas liek domāt, ka tā, visticamāk, būs līdzšinējā Eiropas Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu komisāre Kristalīna Georgijeva.
Pārējo 13 valstu vēl nenosaukto kandidātu vidū vīd tikai piecas sievietes – no Beļģijas, Dānijas, Itālijas, kā arī, iespējams, Slovēnijas un Vācijas. Ja šis scenārijs izdotos, Eiropas Komisijā no 28 posteņiem tikai astoņus aizņemtu sievietes. Lai sasniegtu vēlamos 40 procentus, EK būtu jāstrādā 11 komisārēm. Sieviešu kvotas tematika jau ieguvusi atbalstītājus un kritiķus, no kuriem vieni norāda, ka tas ir tikai un vienīgi godīgs veids, kā ievērot dzimuma līdztiesību, savukārt otri uzsver, ka šāda kvotu meklēšana ir pazemojoša un tikpat labi varētu noteikt kvotas arī vīriešiem, un visam pāri nav svarīgs dzimums, bet gan cilvēka prāta un darba spējas.
Jāteic, ka līdz šim sievietēm visbagātākā Eiropas Komisija bija tā, kas izveidojās pēc ES pirmās lielākās paplašināšanās 2004. gadā. Tajā no 27 dalībvalstīm 10 pārstāvēja sievietes, no kurām trīs – jaunās dalībvalstis – Lietuvu, Poliju un Bulgāriju. Sākotnēji pārejas procesā arī Latvija kā savu pirmo ēnu komisāri toreizējam Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāram Francam Fišleram izvirzīja sievieti – Sandru Kalnieti.
Briseles aizkulisēs lēš, ka valstis, kuras kavēsies ar savu kandidātu izraudzīšanos, varētu būt spiestas izvirzīt sievietes, lai izpildītu Junkera pieprasīto kvotu, bet tās, kuras būs izvirzījušas sievietes, varētu cerēt uz labākiem atbildības portfeļiem.
Lai veicinātu sieviešu nokļūšanu komisāra amatos, patlaban EK strādājošās deviņas komisāres sievietes no 28 valstīm parakstījušas kopīgu vēstuli Ž. K. Junkeram, aicinot ņemt vērā šo nepieciešamību un panākt, lai dalībvalstis nominē vismaz 10 sievietes.
Jāteic, ka sieviešu vienlīdzība, iegūstot augstus amatus ES līmenī, Briseles darba kārtībā nonāca, lielā mērā pateicoties bijušajai Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kas kandidēja uz Eiropadomes priekšsēdētāja amatu, ko gan ieguva bijušais Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompejs. Taču V. Vīķe-Freibergas kandidēšana radīja augsni tālākajai pārliecībai un galu galā teju nerakstītam likumam par to, ka ES augstāko līmeņu amatos ir jābūt sievietei, kas arī lielā mērā noteica Britu pārstāves baroneses Ketrīnas Eštones kļūšanu par ES Augsto pārstāvi ārlietās. Arī tagad, izraugoties gan Eštones, gan Rompeja sekotāju, kā likums viens no amatiem būs jāparedz sievietei. Līdz šim neoficiāli izskan, ka vai nu Eiropadomes priekšsēdētāja amatu iegūs Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, vai par ES Augsto pārstāvi ārlietās kļūs Bulgārijas virzītā Kristalīna Georgijeva.
