Junkers: iestāšanās sarunu pārtraukšana ar Turciju būtu smaga kļūda 2
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien noraidījis Austrijas aicinājumu pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), brīdinot, ka tā būtu smaga kļūda.
“Ja tagad Turcijai tiktu radīts iespaids, ka neatkarīgi no jebkā ES nav gatava Turciju uzņemt, tad es sacītu, ka tā ir nopietna ārpolitiska kļūda,” sarunā ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju ARD norādīja Junkers.
Kā ziņots, Austrijas kanclers Kristiāns Kerns trešdien nāca klajā ar aicinājumu pārtraukt sarunas ar Turciju par tās uzņemšanu ES.
“Mums ir jāatzīst realitāte – iestāšanās sarunas šobrīd ir tikai fikcija,” medijiem norādīja Kerns. “Mēs zinām, ka Turcijas demokrātijas standarti ir tālu no pietiekamiem, lai attaisnotu tās iestāšanos.”
Kerns atklāja Austrijas sabiedriskajai raidorganizācijai ORF, ka 16.septembrī paredzētajā Eiropadomes samitā vēlas sākt diskusijas par šo jautājumu. Viņš brīdināja, ka Turcijas ekonomika atpaliek no ES vidējā līmeņa un tās integrēšana vienotajā tirgū radītu “milzīgu ekonomisku sajukumu”. Tā vietā ES vajadzētu meklēt “jaunas alternatīvas”, lai palīdzētu tuvināt Turcijas ekonomiku ES standartiem.
Turcija “joprojām ir nozīmīgs partneris drošības un integrācijas lietās,” atzina Kerns.
Kanclers arī noraidīja pieņēmumu, ka iestāšanās sarunu pārtraukšana varētu sagraut ES un Turcijas vienošanos par nelegālās imigrācijas ierobežošanu. “Ekonomiski mēs esam stiprāki. Turcija ir no mums atkarīga,” uzsvēra Kerns.
Savukārt Austrijas aizsardzības ministrs Hanss Pēters Doskocils Turciju salīdzināja ar “diktatūru” un norādīja, ka “šādai valstij nav vietas ES”. “Ir pienācis laiks skaidri pateikt, ka ES sarunas ar Turciju ir jāatliek vai jāizbeidz,” intervijā ziņu aģentūrai APA sacīja ministrs.
Turcijas ES lietu ministrs Emers Čeliks šos Kerna izteikumus raksturoja kā “ārkārtīgi satraucošus”.
“Kritika ir demokrātiskas tiesības, bet ir jānošķir Turcijas kritizēšana no antiturciskas attieksmes,” viņš norādīja.
Vēl pirms Junkera paziņojuma EK preses sekretāra vietniece Mina Andrejeva atgādināja, ka iestāšanās sarunās tiek ņemta vērā virkne prasību, arī “likuma varas, cilvēktiesību un pamatbrīvību godāšana”.
“Šobrīd [līderu vidū] jaunu sarunu sadaļu atvēršana netiek apspriesta,” viņa sacīja.
Vēl pirmdien Kerns aicināja ES nepakļauties Turcijas šantāžai, šādi reaģējot uz Ankaras draudiem, ka tā izstāsies no imigrācijas vienošanās, ja ES tās pilsoņiem drīzumā nenodrošinās bezvīzu režīmu.
Kerns arī atzina, ka viņam izteikti nāves draudi, jo viņš atļāvies vērsties pret turku ekstrēmo nacionālismu.
Kanclers sociālajā tīklā “Facebook” bija kritizējis Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, jo viņš iedrošinājis turku Eiropas diasporas protestus viņa atbalstam. Vīnē šāda protesta akcija pārauga vardarbībā, un tās dalībnieki uzbruka kurdu restorānam.
Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdināja Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.
Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.
Saskaņā ar vienošanos ES piekritusi arī paātrināt iepriekš apsolīto trīs miljardu eiro piešķiršanu Turcijā esošo bēgļu apgādei un uzturēšanai. Vienlaikus apsolīts līdz 2018.gada beigām savākt papildus vēl līdz trim miljardiem eiro, taču šī summa nonāks Ankaras rokās tikai tad, ja pirmie trīs miljardi būs iztērēti.
ES piekritusi arī paātrināt bezvīzu režīma ieviešanu Turcijas pilsoņiem un aktivizēt sarunas par Turcijas iestāšanos blokā.
