Junkers: gāzes vads “South Stream” tomēr var tikt īstenots 2
Ukrainu apejošais gāzesvads “South Stream” (“Dienvidu plūsma”) tomēr var tikt īstenots, neraugoties uz Krievijas paziņojumu par atteikšanos no šā 40 miljardu ASV dolāru vērtā projekta, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Klods Junkers.
“Attiecībā uz “South Stream” Eiropas Savienība un Bulgārija strādā kopā, lai risinātu svarīgus jautājumus. Šie svarīgie jautājumi nav neatrisināmi,” viņš sacīja žurnālistiem pēc sarunām ar Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu.
“”South Stream” var tikt uzbūvēts. Nosacījumi ir skaidri jau ilgu laiku. Bumbiņa tagad ir Krievijas pusē,” piebilda EK vadītājs.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nedēļas sākumā paziņoja, ka Krievija ir atteikusies no “South Stream” projekta realizācijas un tā vietā koncentrēsies uz attiecību veicināšanu ar Turciju enerģētikas jomā.
Putins preses konferencē Ankarā pirmdien atzina, ka Eiropas Savienības (ES) pretenzijas pret “South Stream” nozīmē to, ka Krievijai nav citas izvēles kā atteikties no šā projekta.
ES ierēdņu galvenās pretenzijas pret “South Stream” projektu saistītas ar to, ka saskaņā ar ES tiesību normām energoresursu piegādātājam nav tiesību kontrolēt pieeju cauruļvadiem. Šajā gadījumā piegādātājs ir Krievijas gāzes koncerns “Gazprom”.
“South Stream” ir Krievijai nozīmīgs stratēģisks projekts, kas ļautu sūknēt dabasgāzi uz ES, šķērsojot Melno jūru un Balkānu valstis, neizmantojot Ukrainas gāzes tranzīta tīklu. Cauruļvads šķērsotu Bulgārijas, Serbijas, Ungārijas, Slovēnijas un Austrijas teritoriju.
Pakļaujoties ES un ASV spiedienam, Bulgārija jūnijā apturēja “South Stream ” būvniecību savā teritorijā.
