Junkers dosies uz konferenci Krievijā 1
Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāvis paziņojis, ka Junkers piedalīsies starptautiskā ekonomikas saietā jūnija vidū Sanktpēterburgā un tiksies ar prezidentu Vladimiru Putinu, lai “izmantotu iespēju nodot Krievijas vadībai un plašākai sabiedrībai ES redzējumu par pašreizējām ES–Krievijas attiecībām”. Junkera lēmums izraisījis neizpratni un kritiku gan viņa birojā, gan daudzās ES dalībvalstīs.
Krievija nevedīs sarunas par Krimu
Pagājušā gada oktobrī apspriedē Pasavā, Vācijas dienvidos, Junkers kritizēja ASV par konfrontacionālu attieksmi pret Krieviju un centieniem “uzspiest” šādu politiku Eiropai. “ES jāuzlabo attiecības ar Krieviju un jācenšas tās ievirzīt praktiskā gultnē. Tas nav seksīgi, bet tā tam jābūt, jo mēs nevaram turpināt kā līdz šim,” apgalvoja EK prezidents. Junkers arī kritizēja ASV prezidenta Baraka Obamas Krievijai doto apzīmējumu “reģionāla lielvara”. “Mēs nevaram pieļaut, ka mūsu (ES) attiecības ar Krieviju diktē Vašingtona,” teica Junkers. Viņš mudināja Krieviju veikt “masīvu” politikas pārbīdi, jo “veids, kā viņi ir darbojušies Krimā un Austrumukrainā, ir nepieņemams,” apgalvoja EK prezidents. Krievijas prezidents Putins, pagājušās nedēļas nogalē uzturoties Grieķijā, paziņoja, ka “Krievija nevedīs sarunas ne ar vienu par Krimu”. “Pret Krieviju ir jāizturas piedienīgi,” teica Junkers par valsti, kas izraisījusi agresiju pret kaimiņvalsti un anektējusi daļu tās teritorijas, atzīmē raidsabiedrība BBC. Pēc Krievijas veiktās agresijas pret Ukrainu rietumvalstis ieviesa ekonomiskās sankcijas, bet Krievija atbildēja ar Rietumu pārtikas importa aizliegumu. Pērn oktobrī saietā Pasavā tika apspriesta migrācijas krīze, kas kopš tā laika tikai saasinājusies. Krievijas kara aviācijas uzlidojumi Sīrijā prezidenta Asada režīma pretinieku pozīcijām ir vēl palielinājuši bēgļu plūsmu. Krievija apgalvo, ka tās gaisa triecieni ir vērsti pret tā saucamās “Islāma valsts” teroristiem, bet rietumvalstis to apšauba.
Bizness kā parasti?
EK prezidenta Junkera nodoms apmeklēt ekonomisko konferenci Krievijā izraisījis neizpratni un kritiku ASV, virknē Eiropas valstu un pat viņa biroja darbinieku vidū. Kā izteikušies avoti diplomātiskajās aprindās, ir bažas, ka Junkera vizīte varētu stiprināt Putina pozīcijas pirms svarīgā lēmuma par ekonomisko sankciju pagarināšanu pret Maskavu, atzīmē izdevums “Politico”. Forums Sanktpēterburgā paredzēts no 16. līdz 18. jūnijam, bet ES virsotņu apspriede Briselē notiks 27. – 28. jūnijā. Putina rīkoto forumu dēvē par Krievijas “davosu”, jo februārī Šveices kūrortā tradicionāli pulcējas politiķi, biznesa līderi un sabiedriskās domas veidotāji. Ja Junkers dosies uz Sanktpēterburgu, viņš būs pirmais kādas ES iestādes vadītājs, kas apmeklē Krieviju pēc sankciju ieviešanas 2014. gada martā. “Saiets tikai tikšanās dēļ nedod pievienoto vērtību ES un Krievijas attiecībām,” intervijā “Politico” paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, piebilstot, ka “Kremlis izmanto tikšanās, lai radītu iespaidu, ka bizness notiek kā parasti, un raida šādu vēstījumu pašmāju sabiedrībai”. Pagaidām Sanktpēterburgas konferences programmā ir tikai daži pazīstamu politiķu vārdi, piemēram, Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, Grieķijas tūrisma ministrs un Francijas bijušais ārlietu ministrs Ibērs Vedrīns. Pat ja Junkers, atrodoties Sanktpēterburgā, asi kritizētu Krieviju par starptautisko likumu pārkāpšanu un cilvēktiesību neievērošanu, viņa klātbūtne nebūtu vēlama, jo Kremļa propagandisti to uzdotu par “biznesu kā parasti”, izteicies kāds Rietumu diplomāts.
Junkers ietur pauzi
Pēc Junkera biroja darbinieku teiktā, prezidents plānojot doties uz saietu Sanktpēterburgā, lai gan brauciens nav iekļauts viņa oficiālajā pasākumu sarakstā un viņa vārds nav iekļauts foruma programmā. “Viņš ir uzaicināts un varētu piedalīties, taču mēs varam apstiprināt viņa dienas kārtību tikai nedēļu uz priekšu, jo tā tik strauji mainās,” izdevumu “Politico” 30. maijā informēja EK pārstāve. Analītiķi atzīmē, ka atsauce uz stingra grafika neesamību dod Junkeram iespēju izvairīties no brauciena uz Krieviju, ja Putins veiktu kādu negaidītu provokatīvu darbību vai pasliktinātos stāvoklis Donbasā. Avoti ES diplomātu aprindās norāda, ka vairāki Junkera biroja darbinieki ieteikuši viņam nebraukt uz konferenci Krievijā, ņemot vērā sankciju lietu. ASV un virkne ES valstu, tajā skaitā Britānija, Viduseiropas valstis un Baltijas valstis, neoficiāli paudušas viedokli, ka Junkera piedalīšanās konferencē Krievijā spodrinātu Putina kā ietekmīga valstsvīra tēlu un stiprinātu Krievijas pozīcijas pirms ES debatēm par sankciju pagarināšanu. Eksperti uzskata, ka ES sankcijas, kuru termiņš beidzas jūlijā, tiks pagarinātas, jo Minskas vienošanos izpilde, kas ir noteikums sankciju atcelšanai, nav notikusi. G7 valstu apspriedē Japānā Eiropadomes priekšsēdis Donalds Tusks paziņoja, ka krīze Ukrainā var tikt atrisināta tikai pilnīgā saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un prasību ievērot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo vienotību un neatkarību. Tā kā Minskas vienošanās nav pilnībā īstenotas, ekonomiskās sankcijas pret Krieviju netiks mainītas, teica Tusks. Taču dažas ES valstis, tostarp Ungārija, Grieķija, Francija un Itālija, ieņem piekāpīgāku nostāju, atsaucoties uz zaudējumiem vairākās eksporta jomās.
