Junkers bremzējis ES nodokļu reformu 0
Jaunatklāti dokumenti liecina, ka pašreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, agrāk ilgus gadus būdams Luksemburgas valdības vadītājs, slepeni bremzējis EK nodokļu reformu pūliņus.
Publiskotie dokumenti var kaitēt Junkera reputācijai, jo, stājoties EK prezidenta amatā, viņš paziņoja, ka vadīs Eiropas Savienības aktivitātes, lai novērstu globālo lielfirmu izvairīšanos no nodokļiem, atzīmē laikraksts “The Guardian”. Vācijas diplomātu konfidenciālie ziņojumi, kas nokļuvuši atklātībā, liecina par Luksemburgas pārstāvju bremzējošajiem pasākumiem vienā no Eiropas Komisijas komitejām, par kuras darbu ir bijis ļoti maz informācijas.
Lielfirmas diktē noteikumus
Darba grupa uzņēmējdarbības nodokļa noteikumu izstrādei tika izveidota gandrīz pirms 20 gadiem, lai atturētu ES dalībvalstis no starptautisko lielfirmu centieniem tās pretnostatīt, lai virzītu peļņu pāri robežām un izvairītos no nodokļiem. 1998. gadā ES dalībvalstis vienojās par uzvedības noteikumiem nodokļu politikā un apņēmās neiesaistīties “kaitīgā sacensībā” viena ar otru. Vācu diplomātu nopludinātie ziņojumi atklāj, ka neliels skaits valstu izmantoja dalību ES komitejā, lai izjauktu ES kopēju rīcību un aizsargātu savus nodokļu noteikumus.
ES dalībvalstu vairākuma pūliņi ierobežot agresīvu nodokļu plānošanu un apvaldīt plēsonīgu nodokļu politiku tika regulāri aizkavēti vai atraidīti, šiem priekšlikumiem pretdarbojoties pāris ES mazākajām valstīm, visbiežāk Luksemburgai.
Darbojas konfidencialitātes aizsegā
Atklātie dokumenti liecina, ka Luksemburga apstiprinājusi lielfirmu izvairīšanos no nodokļa rūpnieciskā apjomā, dodot iespēju globālajiem koncerniem ietaupīt miljonus uz kaimiņvalstu un partneru rēķina. Nopludinātie dokumenti, ar kuriem Vācijas raidstacija NDR iepazīstinājusi laikrakstu “The Guardian” un Starptautisko pētniecisko žurnālistu apvienību, var kaitēt pašreizējā EK prezidenta Junkera reputācijai, kurš bija Luksemburgas premjerministrs no 1995. līdz 2013. gadam, darbojoties arī kā finanšu ministrs un pārraugot nodokļu politiku. Lai gan Luksemburgā ir tikai nedaudz vairāk par pusmiljonu iedzīvotāju, valsts spēja pretoties ES nodokļu reformām, tās nostāju nereti atbalstot tikai Nīderlandei. EK darba grupas uzņēmējdarbības nodokļa noteikumu izstrādei priekšlikumi, pret kuriem iebilda Luksemburga: katras dalībvalsts nodokļu birojam jāsniedz informācija par darījumiem ar globālajām lielfirmām līdzīgas grupas caurskatīšanai; jāveic izmeklēšana par pārrobežu stratēģiju, lai izvairītos no nodokļiem, ko bieži lieto globālās lielfirmas, lai radītu mākslīgus nodokļu ietaupījumus; jāuzlabo informācijas aprite starp dalībvalstīm par lielfirmām piešķirtajiem nodokļu darījumiem privātās sarunās.
Luksemburgas Finanšu ministrijas pārstāvis atteicies komentēt iepriekšējo valdību nostāju privātās ES diskusijās, piebilstot, ka “pēdējos gados Luksemburga ir bijusi priekšgalā globālajai virzībai uz lielāku caurskatāmību nodokļu jomā un cīņā pret kaitīgu sāncensību nodokļu apritē”. Kāds EK darba grupas uzņēmējdarbības nodokļa noteikumu izstrādei bijušais dalībnieks, kurš gribēja palikt anonīms, intervijā “The Guardian” apstiprinājis vācu diplomātu nopludinātajos ziņojumos teikto, ka Luksemburga regulāri bija starp tām valstīm, kas mēģināja izjaukt ES centienus īstenot pasākumus pret izvairīšanos no nodokļiem. Avots apgalvojis, ka darba grupa nav spējusi sasniegt mērķi, jo tā darbojās pēc vienprātības principa. “Katra valsts ir gatava bloķēt jebkuru vienošanos. Turklāt katra valsts ir gatava diskutēt par tās nostāju nodokļu jomā, iesaistot sarunās jebkuru citu ES svarīgu tēmu,” ES diplomātu citē “The Guardian”. Daži eksperti uzskata, ka Luksemburga sākusi atvirzīties no agresīvas nodokļu politikas pašreizējā premjerministra Ksavjera Betela laikā, taču nopludinātie dokumenti to neapstiprina. Aizvadītajā gadā Luksemburgas pārstāvis pretojās ES dalībvalstu vairākuma vēlmei stiprināt un paplašināt darba grupas pilnvaras uzņēmējdarbības nodokļa noteikumu izstrādē, īpaši iebilstot pret komitejas pilnvaru paplašināšanu un prasot saglabāt vienprātības principu lēmumu pieņemšanā. Francijas, Vācijas un Zviedrijas iebildumi, ka vienprātības principa atcelšana sekmētu komitejas darbu, palika nesadzirdēti. Dokumenti liecina, ka Luksemburgas pārstāvji bija pret jebkuru priekšlikumu publicēt viņu pausto viedokli komitejas sēdēs. “Ir iespaidīgi redzēt, kā dažas dalībvalstis uzdod sevi par starptautisko nodokļu reformu atbalstītājām, tajā pašā laikā vērojot, kā tās uzstājas ES diskusijās, ko sedz konfidencialitāte,” teikts kādā ziņojumā.
“Luxleaks” skandāls kaitējis Junkera reputācijai
Junkera 18 gadu darbošanās Luksemburgas valdības vadītāja amatā bija veiksmīga, jo valsts atteicās no novecojušām tērauda ražotnēm un kļuva par starptautisku biznesa centru, kur darbojās daudzu globālo koncernu filiāles. Šī veiksmes stāsta noslēpums tika atklāts 2014. gadā, kad izcēlās skandāls “Luxleaks”, vēstot par Luksemburgas slēpto pretimnākšanu ārzemju lielfirmām nodokļu jomā. Valdība apstiprināja globālo koncernu izveidoto sarežģīto nodokļu struktūru, kas paredz ļoti zemu nodokļa likmi, bieži zemāku par vienu procentu, peļņai, kas tika novirzīta uz Luksemburgu.
EK prezidenta Junkera pārstāvis, lūgts komentēt nopludinātajos dokumentos atklāto informāciju, paziņoja, ka Eiropas Komisijai nebūtu jāatbild uz jautājumiem par Luksemburgas nostāju sarunās vai par šīs valsts pagātnē īstenoto nodokļu politiku, raksta “The Guardian”. Junkers atzinis, ka “Luxleaks” skandāls kaitējis viņa reputācijai. Lai gan Luksemburgas darbība nav bijusi nelikumīga, tās nodokļu sistēmā “ne vienmēr bijis ievērots fiskālais taisnīgums un varējuši tikt pārkāpti ētikas un morāles standarti”, atzinis EK prezidents. Junkers paudis atbalstu ES konkurences komisāres Margrētas Vestageres sāktajai izmeklēšanai par īpašajiem nodokļu noteikumiem, ko Luksemburga piešķīrusi firmām “McDonald’s” un “Amazon”.
