Junkera plāna piecas alternatīvas ES nākotnei pēc “Brexit” 0
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien iepazīstināja ar “Balto grāmatu”, kurā izklāstītas piecas alternatīvas Eiropas Savienības (ES) nākotnei pēc “Breksita”.
Alternatīvas aptver spektru no “status quo” saglabāšanas līdz ievērojamai sadarbības nostiprināšanai. Sagaidāms, ka par tām vēl šomēnes ES 60.jubilejas samitā Romā spriedīs ES 27 valstu līderi.
TURPINĀT KĀ LĪDZ ŠIM
Palikušās 27 dalībvalstis saglabā “status quo”, koncentrējoties uz reformām, darbavietām un investīcijām.
Noris “pakāpenisks progress” attiecībā uz vienoto valūtu, turklāt dalībvalstis vienojas par ierobežotu sadarbību aizsardzības jomā.
Tam vajadzētu ļaut 27 ES valstīm “arī turpmāk gūt konkrētus rezultātus, balstoties kopīgā mērķa apziņā”.
TIKAI VIENOTAIS TIRGUS
Vienotais tirgus kļūst par sarukušā bloka “raison d’etre” apstākļos, kad nav plašākas vienošanās par politisko integrāciju.
Lielbritānija jau ilgu laiku sliekusies par labu šai alternatīvai, uzskatot, ka ES būtu krietni efektīvāka, ja tā darbotos kā vienota ekonomika, bez tā, ka uzmanība tiek novērsta arvien ciešākas politiskās savienības virzienā.
Īstenojot šo alternatīvu, “spējas rīkoties kolektīvi ir ierobežotas. Tādējādi var paplašināties plaisa starp cerībām un rezultātiem visos līmeņos”, teikts Junkera “Baltajā grāmatā”.
TIE, KAS VĒLAS DARĪT VAIRĀK
Rodas vairāku ātrumu 27 valstu ES, dažām valstīm darbojoties “vienā vai vairākās atsaucīgo koalīcijās” tādos svarīgos jautājumos kā aizsardzība, iekšējā drošība, nodokļi un tieslietas.
Piemēram, 19 eirozonas valstis varētu harmonizēt savas nodokļu sistēmas. Šo jautājumu vairums dalībvalstu līdz šim apgājis.
Citas dalībvalstis varētu pievienoties vēlāk.
Šī alternatīva nozīmē, ka “tiek saglabāta 27 valstu ES vienotība, vienlaikus tālāka sadarbība ir iespējama tiem, kas vēlas”.
DARĪT MAZĀK, BET EFEKTĪVĀK
27 valstu ES koncentrēsies uz reducētu darbakārtību jomās, kur ir redzami skaidri ieguvumi – tehnoloģiju inovācijās, tirdzniecībā, drošībā, imigrācijā, robežu sargāšanā un aizsardzībā.
Citās jomās, tādās kā reģionālā attīstība, veselība, nodarbinātība un sociālā politika, bloks vairs neiesaistīsies, atstājot tās dalībvalstu ziņā.
Rezultāts ir vienkāršāka, mazāk ambicioza ES, kas sekmēs “plaisas pārvarēšanu starp solījumiem un rezultātiem”.
DARĪT KOPĀ KRIETNI VAIRĀK
Atbilstoši šai alternatīvai, kas tiek dēvēta arī par “Ferhofstada alternatīvu” Eiropas Parlamenta federālista un “Breksita” sarunvedēja Gija Ferhofstada vārdā, dalībvalstis atzīst, ka nedz tās pašas, nedz ES nav spējīga stāties pretī globālajiem izaicinājumiem, tāpēc vienojas “visos aspektos vēl vairāk dalīties ar varu, resursiem un lēmumu pieņemšanu”.
Šajā projektā centrālais jautājums ir vienotā valūta. “Eirozona tiek stiprināta ar izpratni, ka jebkas, no kā gūst labumu valstis ar vienoto valūtu, dos labumu visiem”.
ES normām ir daudz lielāka loma, nosakot vairāk pilsoņu tiesību.
Tomēr “Baltajā grāmatā” arī pausts brīdinājums, ka pastāv risks atsvešināt tās sabiedrības daļas, kas uzskata, ka ES trūkst leģitimitātes vai ka tā ir atņēmusi pārāk daudz varas nacionālajām varasiestādēm”.
