– Tagad Eiropas Komisijas prioritāšu galvgalī nonācis bēgļu jautājums, kas pirms gada vēl nebija tik aktuāls. Neatkārtojoties par to, ka bēgļiem jāpalīdz, jautājums jums kā Junkera vietniekam ekonomiskajos jautājumos: kādu ekonomisko iespaidu uz Eiropu atstās bēgļu pieplūdums? 16
– Nav tā, ka migrācijas jautājumu risināšana tikai tagad parādījusies komisijas dienaskārtībā. Imigrācijas politika bija starp desmit Junkera prioritātēm, komisijai uzsākot darbu. Bēgļu krīze to ir uznesusi daudz augstāk dienaskārtībā.
Pašreiz Eiropas Komisijā vērtējam bēgļu krīzes ietekmi uz dalībvalstu budžetiem, kam tā radījusi neparedzētus izdevumus. Papildu izdevumus vērtējam individuāli katrai dalībvalstij atsevišķi. Stabilitātes paktā ir punkts, kas ārkārtas situācijās pieļauj izņēmumus dalībvalstīs attiecībā uz budžeta deficītu. Neviens nestrīdas, ka šis ir tāds gadījums.
– Vai bēgļus (ne ekonomiskos migrantus) uztverat kā nastu vai kā pienesumu ekonomikai? Vairāk izies pabalstos vai ienāks darbaspēka nodokļos?
– To lielā mērā noteiks, cik sekmīgi šos cilvēkus izdosies integrēt darbaspēka tirgū. Tas ekonomikai var būt pienesums. Sabiedrība Eiropā noveco un darbaspēka pieejamība samazinās. Arvien mazākam skaitam strādājošo jāuztur arvien lielāks pensionāru īpatsvars. Ja bēgļi tiek integrēti, imigrācija ekonomikai var palīdzēt.
Imigrācija politiski tiek pretrunīgi uztverta. Piemēram, Lielbritānijā ir liela pretestība pret darbaspēku no Austrumeiropas.
– Britu premjers Kemerons pat kampaņu organizēja Rumānijā, lai samazinātu iebraucēju plūsmu…
– Tieši tā, bet visi pētījumi, kas vērtēja migrācijas ekonomisko ietekmi, parāda, ka imigranti ar pienesumu ekonomikai vairākkārt atsver tos izdevumus, kas vienai daļai tiek izmaksāti pabalstos. Lielbritānijā latvieši ir problēmas otrā pusē.
Turpretim Ārlietu investoru padome Latvijā man norādīja, ka investīciju piesaistē problēma numur viens ir darbaspēka pieejamība. Jau tagad saskaramies ar darbaroku trūkumu. Ja notiek bēgļu sekmīga integrācija darba tirgū, tas ekonomikai var būt pienesums. Attiecībā uz Sīrijas bēgļiem Eiropai nav pieredzes, bet, ņemot vērā, ka pirms kara tā bija attīstīta valsts ar labu izglītības sistēmu, arī tie varētu dot savu pienesumu. Daudz grūtāk integrēt būs bēgļus no tām valstīm, kur ir ilgstoši konflikti un augsts analfabētisms.
