– Mums šeit, Latvijā, nav priekšstata, kā ir citur. Sabiedrība vairāk vai mazāk tiek iesaistīta valsts pārvaldē? 16
– Dažādi. Ir valstis, kur par šādiem plāniem informētas un to sastāda tikai kādas ministrijas departaments, un ir valstis, kur tas tiek plaši izdiskutēts.
– Nu mums budžeta apspriešanā arī tika iesaistīti darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji. Viņus ministri uzklausīja, bet valdība tik un tā lēma pa savam.
– Es nebūtu tik skeptisks. Kad stāstu par apspriešanas tradīcijām Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, citās valstīs esmu sastapis pārsteigumu: kā, premjers sēž kopā un runā ar sociālajiem partneriem? Ir valstis, kur partneriem nonākt līdz sarunai ar premjeru ir daudz sarežģītāk nekā Latvijā. Uzskatu, ka pie mums krīzes laikā Reformu vadības padomei, kurā vēl piedalījās arī pašvaldību un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, bija būtiska loma krīzes pārvarēšanā. Vēl vairāk sociālais dialogs ir attīstīts ziemeļvalstīs un Vācijā. Pēdējā daudzus jautājumus valsts neregulē un atstājusi tikai sociālo partneru ziņā. Tā ka tradīcijas ir dažādas.
– Vai ir jūsu iespējās šīs tradīcijas mainīt?
– Man tiešā veidā ES līmenī ir jāstrādā ar uzņēmējus pārstāvošo “Business Europe”, publiskās sfēras darba devējus pārstāvošo CEEP un Mazo un vidējo uzņēmumu, tirdzniecības un amatniecības organizāciju UEAPME. Darba ņēmēju pusē ir neatkarīgo arodbiedrību konfederācija CESI.
– Vai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESC) nepārstāv gan darba devējus, gan darba ņēmējus un plus vēl nevalstiskās organizācijas? Tā jau ir izveidota sociālā dialoga platforma.
– Tā ir konsultatīva institūcija, kuras viedoklis tiek ņemts vērā, bet Eiropas Komisijai makroekonomiskajā dialogā pietrūkst tiešo sakaru ar uzņēmējiem un arodbiedrībām. Divreiz gadā pirms ES Padomes samitiem notiek trīspusējais samits, un vēl arī citos formātos iesaistāmies diskusijās par ekonomiskiem jautājumiem – darbaspēka tirgu, nodarbinātību, arī par enerģijas savienību, par vienoto digitālo tirgu.
Cenšamies panākt, lai dalībvalstis, nacionālajā līmenī lemjot par Eiropas semestri, iesaistītu sociālos partnerus. Dodoties valstu vizītēs, vienmēr tiekos ar sociālajiem partneriem, piemēram, nupat Grieķijas apmeklējuma laikā.
