Junkera komandai gads. Saruna ar Valdi Dombrovski 16
1. novembrī apritēja gads, kopš Eiropas Komisija nostrādājusi Žana Kloda Junkera vadībā. Gadu līdzās nostrādājis viņa vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis. Visu laiku sabiedrības acu priekšā, bet vienlaikus prom no Latvijas sabiedrības acīm. “Par komisāriem dalībvalstīs raksta krietni mazāk nekā par premjeriem, jo katrā dalībvalstī nacionālā politika ir publiskās dienaskārtības priekšplānā,” sarunas sākumā redakcijā atzina Valdis Dombrovskis. Kas pa šo gadu paveikts?
– Kad uzsākāt darbu Eiropas Komisijā, jūs iesauca par Misteru Eiro. Ko īsti tur darāt? Savas ministrijas, proti, ģenerāldirektorāta, jums nav. Kas pa šo gadu padarīts?
V. Dombrovskis: – Mani galvenie atbildības jautājumi ir saistīti ar Eiropas semestri, kas ir galvenais ES fiskālās un makroekonomiskās pārraudzības instruments. Tas nozīmē, ka katru gadu tiek noteiktas makroekonomiskās prioritātes Eiropas Savienībai, tiek vērtēti dalībvalstu budžeti, tiek gatavoti ziņojumi par valstu ekonomikām un publicētas rekomendācijas, kas jādara, lai veicinātu izaugsmi. Visu šo gadu strādājām pie 2015. gada vērtējuma, kuru publicējam tagad, bet jau esam ķērušies pie 2016. gada izaugsmes ziņojuma.
Oktobrī spriedām par tā saukto piecu prezidentu ziņojumu par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, lai nostiprinātu eirozonu un lai veicinātu ekonomisko konverģenci starp eirozonas valstīm, kas diemžēl ir apstājusies.
Otrs manā atbildībā esošo jautājumu loks ir programmas valstis. Nupat biju Grieķijā, ar kuru bija smagas sarunas pirmajā gada pusē un beidzot panākta vienošanās par jaunu starptautiskā aizdevuma programmu, par ko noslēgts saprašanās memorands, ko EK vārdā parakstīju. Vēl mans uzdevums ir koordinēt visu ES fondu ieguldījumus un tehnisko palīdzību Grieķijai. Paralēli risinu jautājumus par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, par tās saņemšanas nosacījumu izpildi.
Līdztekus finanšu jautājumiem jākoordinē nodokļu politika. Tajā ir vesela virkne iniciatīvu. Piemēram, lai uzņēmuma ienākuma nodoklis tiktu maksāts tajās valstīs, kur ir reālā ekonomiskā aktivitāte, nevis tur, kur uzņēmums piereģistrējies zemu nodokļu dēļ.
– Vai tiek domāts par tālāku nodokļu likmju izlīdzināšanu ES mērogā?
– Netiešie nodokļi (PVN, akcīze un muitas vienotais tarifu kodekss) jau ir harmonizēti, kuriem noteikts minimālais slieksnis, un ir saraksts, kurā atrunāts, kādām precēm var piemērot samazināto PVN, kādām piemērot 0 likmi un kādas vispār neaplikt.
– Vai to var nosaukt par izlīdzināšanu, ja PVN pamatlikme drīkst būt no 15 līdz 25%.
– Lai nodrošinātu brīvu preču un pakalpojumu kustību, tas tomēr nosaka noteiktus sliekšņus, kas neļauj veidoties negodīgai konkurencei ar zemākām likmēm. Līdzīgi arī akcīzei.
Kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem, nekādas harmonizācijas nav, tik vien kā tiek atrunāti pārrobežu aspekti. Piemēram, izvairīšanās no dubultās nodokļu uzlikšanas. Mēs pašlaik gatavojam priekšlikumus grozījumiem direktīvā, lai izvairīšanās no dubultās nodokļu uzlikšanas nepārvērstos par dubulto nodokļu neuzlikšanu. Ir jautājums par nodokļu nolēmumiem, ko praktizē dalībvalstis, gatavojot uzņēmējiem skaidrojumu, kā piemērojami nodokļi. Pati par sevi tiesiskā skaidrība nav nekas slikts, bet jābūt pārliecinātiem, ka šādi nolēmumi nerada kādiem uzņēmumiem selektīvas priekšrocības. Piemēram, pirms divām nedēļām Konkurences ģenerāldirektorāts pieņēma lēmumu par diviem šādiem nolēmumiem – par “Starbucks” Nīderlandē un “Fiat Finance and Trade” Luksemburgā, kas tika atzīti par nelikumīgu valsts atbalstu. Katrai no šīm kompānijām soda naudās jāsamaksā 20 līdz 30 miljoni eiro.
