Junkera “dāvana” Straujumas valdībai 22
Pavasarī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar piedāvājumu par 60 000 bēgļu uzņemšanu. Tas izraisīja asas diskusijas gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Taču vakar EK prezidents Žans Klods Junkers uzrunā Eiropas Parlamentam paziņoja, ka dalībvalstīm uzņemamo bēgļu skaits vēl būs jāpalielina līdz 160 000. Turklāt uzņemšana tikšot padarīta obligāta.
Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.
“Eiropas Savienībai tagad nav īstais laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,” savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers: “Tie ir 160 000, kas Eiropai ir jāuzņem savās rokās, tas ir jādara obligātā kārtā. Es aicinu Eiropas iekšlietu ministru padomē 14. septembrī vienoties uzņemt 160 000,” pavēstīja Junkers. Vienlaikus EK prezidents uzsvēra, ka dalībvalstis nedrīkstētu atlasīt uzņemamos bēgļus pēc viņu nacionalitātes vai reliģijas, jo šāda šķirošana neatbilstot eiropeiskām vērtībām. “Kad runa ir par bēgļiem, nav reliģijas, nav ticības, nav filozofijas,” sacīja Junkers. Tāpat viņš pavēstīja, ka EK tuvākajās dienās vērsīsies pret valstīm, kas nepilda ES tiesību normas par patvēruma meklētājiem.
Pēc neoficiālas informācijas, jaunais sadalījums varētu nozīmēt, ka Latvijai papildus jau noteiktajiem 250 bēgļiem nākamo divu gadu laikā jāuzņem vēl 526 personas (237 no Ungārijas, 68 no Itālijas un 221 no Grieķijas). Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus, bet Igaunijai – 373.
Pēc smagām diskusijām Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) valdībai šovasar izdevās panākt kompromisu par 250 bēgļu uzņemšanu. Tādēļ Eiropas Komisijas (EK) lēmums par skaitļa palielināšanu būs smags izaicinājums koalīcijai. Rīt Saeimas Eiropas lietu komisijas ārkārtas sēdē plānots formulēt Latvijas pozīciju 14. septembra iekšlietu ministru padomei. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis gan norādīja, ka visticamāk nākamnedēļ ne Latvija, ne citas ES dalībvalstis vēl nebūs gatavas paust savu pozīciju par jauno piedāvājumu. Tam nepieciešama rūpīgāka analīze un aprēķini. Ministrs norādīja, ka bēgļu skaita palielināšana noteikti nozīmēs nepieciešamību pēc papildu investīcijām viņu izmitināšanai un integrācijai.
Dažādu frakciju pārstāvjiem jau tagad domas krasi atšķiras. Komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (“Vienotība”) pret Junkera piedāvājumu noskaņota pozitīvi: “Eiropa šodien ir ļoti smagā situācijā. Kamēr citas valstis viena uz otru rāda pirkstiem, tikmēr Grieķiju bēgļu vilnis gandrīz paralizējis, bet Ungārijā iestājies haoss. Lai izkustētos no nulles punkta, vajadzīgi kādi lēmumi. Ņemot vērā situācijas dramatiskumu un to, kādu labumu Latvijas sabiedrība guvusi no atrašanās 11 gadu dalības Eiropas Savienībā, mums jāpastāv uz brīvprātības principu un jāizkustas no saviem 250 bēgļiem uz kaut ko vairāk. Vienkārši, lai nepazaudētu Eiropas solidaritātes un vienotības vērtības. Jo ilgāk vilcināsimies sadalīt esošos bēgļus, jo lielākas viņu plūsmas riskējam saņemt,” teica Čigāne.
Pilnīgi pretēja ir Nacionālās apvienības (NA) nostāja. “Es jau esmu informējis Eiropas lietu komisijas vadītāju, ka nevarēšu atbalstīt nekādus priekšlikumus palielināt uzņemamo bēgļu skaitu. Un te nevar pievilkt klāt nekādu koalīcijas līguma vai disciplīnas pārkāpumu, jo NA pozīcija ir bijusi skaidra jau no laika gala,” teica NA pārstāvis Rihards Kols. Viņš arī uzskata, ka EK prezidenta Junkera paziņojums bijis nevietā un tas tikai vēl vairāk veicinās bēgļu plūsmu. “Ziņas par to, ka ES dalībvalstīm būs kvotas, ka tās būs obligātas un tiks palielinātas tikai iedrošina cilvēku kontrabandistus aktīvāk darboties Vidusjūras reģionā. Tāpat to kā starta signālu uztver cilvēki no reģioniem, kuros karadarbības nemaz šobrīd nav,” apgalvoja Kols. Viņš arī uzskata, ka reizē ar aicinājumu uzņemt vēl vairāk bēgļu EK būtu bijis jāpiedāvā konkrēts risinājums migrantu plūsmas apturēšanai, bet tāda plāna Eiropai joprojām nav.
Arī citu aptaujāto partiju pārstāvji pret papildus bēgļu uzņemšanu bija skeptiski. “Mūsu sociālās aprūpes reforma jau tagad plīst pa vīlēm, mēģinot apkalpot vietējos iedzīvotājus. Vēl papildu bēgļi tai varētu būt kritiski. Es baidos, ka ar 776 imigrantu uzņemšanu vien netiksim cauri un baidos, ka arvien reālākas sāk izskatīties Andreja Mamikina prognozes, ka Latvijai būs jāuzņem 6000 bēgļu,” bažījās Mārtiņš Šics (LRA). Bijušais Katastrofu medicīnas centra vadītājs arī brīdināja, ka liels skaits nezināmas izcelsmes ārzemnieku var radīt ne tikai drošības apdraudējumus, bet arī dažādus veselības riskus un Latvijai netipiskas infekciju slimības.
“Tā nedrīkst spēlēties ar cilvēkiem – ne ar imigrantiem, ne ar uzņēmēju pusi. Mēs smagi diskutējām, kamēr vienojāmies par tiem 250, tagad risinām konkrētus tehniskus jautājumus par viņu izmitināšanu un integrāciju. Un tad pēkšņi – babah – lūdzu, jums trīsreiz lielāks skaitlis. Runa taču ir par cilvēkiem, nevis miltu maisu pārvešanu!” par Eiropas Komisijas mētāšanos niknojās deputāts Andris Bērziņš (ZZS).
Partijas “No sirds Latvijai” Saeimas frakcija vakar publiski aicināja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu neaizmirst, ka Latvija ir suverēna valsts, un rīkoties kā neatkarīgas valsts vadītājai. “NSL” pieprasa “pildīt savas valsts pilsoņu gribu un neatkāpties no iepriekš dotā solījuma nepieļaut bēgļu uzņemšanas obligāto kvotu ieviešanu”.
Savulaik par 250 bēgļu uzņemšanu Ministru kabinets vienojās slēgtā sēdē. Visticamāk, ka par papildu 526 imigrantiem un nākotnes patvēruma lūdzējiem lēmums būs jāpieņem parlamentam. Šodien Saeimas sēdē paredzēts iekļaut NA piedāvātos grozījumus Patvēruma likumā. Tajos noteikts, ka visos jautājumos par bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju lēmumus pieņem Saeima, bet valdība šajā ziņā var rīkoties tikai ar parlamenta deleģējumu. Tomēr arī šiem grozījumiem pagaidām neesot viennozīmīga partneru atbalsta.
