Jūnijā piedzīvots straujākais cenu kāpums kopš pērnā oktobra… Ekonomistu gan vairāk satrauc algu kāpums 49
Gada inflācija jūnijā sasniedza 1,4%, tas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā oktobra. Straujais algu pieaugums, kas dzen augšup pakalpojumu izmaksas, rada risku, ka gada 2. pusē inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni. Taču dzīves dārdzības pieaugums nav pieskaitāms Latvijas ekonomikas nozīmīgākajām problēmām, savā komentārā par aktuālajiem inflācijas rādītājiem raksta ekonomists Pēteris Strautiņš. Arī turpinājumā viņa viedoklis.
Ir problēmas, kuras var atrisināt un ir problēmas, kas atrisinās pašas no sevis. Šobrīd diezgan augstā pakalpojumu cenu inflācija ir otrā tipa situācija – problēma, kas atrisināsies pati no sevis, diemžēl tas notiks, “pateicoties” kādai citai, daudz sarežģītākai likstai – lēnajai ekonomikas attīstībai. Gaidīt, ka ekonomika uzņems straujāku tempu pati no sevis, tiešām nevajadzētu.
Par cenu kāpumu var daudz neuztraukties arī tāpēc, ka pamatvajadzību segšanas izmaksas gada laikā būtiski nav mainījušās. Transporta (tas gada laikā sadārdzinājās par 5,1%), pārtikas (+1,5%), veselības (+5,3%), apģērbu un apavu (+3,9%) sadārdzinājumu līdzsvaro mājokļa izmaksu samazināšanās (-8,4%). Pakalpojumu izmaksu kāpums vairāk ietekmē cilvēkus ar lielākiem ienākumiem.
Laikā kopš aprīļa cenu līmenis ir mainījies ļoti maz, maijā cenas pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3%, jūnijā samazinājās par 0,1%. Taču gada inflācija lēkā no 1,1% aprīlī līdz 0,1% maijā, pēc tam atpakaļ uz 1,4% jūnijā. Jūlijā tā atkal būs tuvu nullei. Šos zāģa zobus rada neparasti svārstīgais cenu līmenis šajā laikā pērn. Pērn jūlijā cenas pieauga par 0,7%, kas ir netipiski šim mēnesim. Savukārt šogad jūlijā ir ticams cenu samazinājums, pateicoties laika apstākļiem, kas ir labvēlīgi agrīnajām lauksaimniecības kultūrām.
Preču cenas jau ilgāku laiku ir bijušas stabilas. Preču cenu līmenis jūnijā bija tieši tāds pats, kāds bija gan martā, gan pērn februārī. Preču cenās turpina atspoguļoties pērn notikušais izejvielu un enerģijas izmaksu samazinājums, kas kompensē algu kāpuma ietekmi. Pakalpojumu cenas daudz lielākā mērā veido algu izmaksas, kas gada sākumā kāpa apmēram par desmito daļu. Pakalpojumu inflācija (maijā 5,9%) šobrīd ir tālu zem nesenās pagātnes augstākā punkta, kas bija 2023. gada janvārī (11,7%), taču tā ir pakāpusies kopš šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, kad tā bija 4,8%. Turklāt jūnijā pakalpojumu cenas ievērojami pieauga pret maiju, par 1,2%.
Taču šāds algu kāpums nevar ilgstoši turpināties apstākļos, kad ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē vai nominālā IKP pieaugums ir viencipara skaitļos, turklāt ļoti pieticīgos. Eksporta rādītāji gada sākumā un tuvākās perspektīvas, arī kreditēšanas dinamika neļauj cerēt uz straujāku naudas aprites kāpumu. Tāpēc nav ilgtspējīgs ne šāds algu kāpums, ne arī pakalpojumu cenu kāpums.
Inflācijai agri vai vēlu beigsies nauda, izsīks pakalpojumu cenu kāpumu barojošais enerģijas avots. Straujo algu kāpumu nosaka inerce, kas lielā mērā ir politiska – algu kāpums sabiedriskajā sektorā ir daudz straujāks. Vēl pirms pāris gadiem situācija tautsaimniecībā bija pavisam cita, tas nebija viegls laiks, bet problēmas bija krasi atšķirīgas. Tad nominālā IKP pieaugums sasniedza gandrīz 20%. Tātad auga uzņēmumu apgrozījums, auga valsts budžeta ieņēmumi. Šī gada sākumā IKP pieaugums naudas izteiksmē vairs bija tikai 2,4%. Algu kāpuma bremzes ir nospiestas, cerams, ka tās nostrādās pietiekami ātri, lai mūsu ekonomikai nerastos nopietnas izmaksu konkurētspējas problēmas. Ja tas tomēr notiks, tad par inflāciju kā nozīmīgu risku varēs aizmirst uz ilgāku laiku, diemžēl priecāties par to būs grūti.
