Tagad svarīgākais palīdzēt augiem nobriedēt ražu. Jūnija beigās steidzamie darbi dārzā 0
Vasara ir kalna galā, un nu jau var redzēt, kā aug un zaļo grūtajā pavasarī paveiktā darba rezultāts. Kur ūdens pietiek, viss zaļo kā tropos.
Tagad svarīgākais palīdzēt augiem nobriedēt ražu, tādēļ uzmana kaitēkļu un slimību parādīšanos sākuma stadijā. Augu mēslojumā sāk mazināt slāpekļa daudzumu. Ko patlaban dara un citiem iesaka dārzu darbu speciālisti?
Sakopj mauriņu
“Kad pēc lustīgas līgošanas no rīta saimnieks apskata mauriņu, oma var kļūt pavisam bēdīga. Jāņubērni parasti nestaigā pa celiņiem vien un arī ugunskurus mēdz sakurt zaļā klājiena vidū. Nu atliek vien visu atkal sakopt,” situāciju raksturo Mārtiņš Flaksis, mauriņu ierīkošanas speciālists un uzņēmuma Krastmaļi sēklas direktors.
Zālei ļauj saņemties!
Ja līgošanas vieta cietusi nedaudz un zāle tikai piemīdīta, varbūt var iztikt bez lieliem darbiem. Vispirms ar metāla grābekli pamatīgi nogrābj bojāto vietu, pēc tam salaista un samēslo. Bieži vien pietiek ar šādu palīdzību, un viss atkal ir kārtībā.
Taču, ja mauriņā manāmas izmītas bedres un kaila zeme, tad veic atjaunošanu. Šim nolūkam sagādā auglīgu melnzemi vai dārza zemi. Ar vienu ķerru augsnes pietiks 10 m2 lielam laukumam. Augsnes daudzums atkarīgs arī no tā, cik dziļas un lielas bedres jālabo. Lielai ķerrai melnzemes pievieno mauriņa sēklas (ap 0,5 kg) un granulētu mēslojumu (1–2 kg).
Svarīgi visu labi samaisīt, un to visērtāk izdarīt uz lielas plēves vai ķerrā, ja tā līdz pusei piebērta ar augsni. Auglīgo augsnes un sēklu maisījumu ar lāpstu uzber un ar metāla grābekli izlīdzina paredzētajā vietā, pēc tam piemīda. Aplaista ar lejkannu, kurai ir sietiņa uzgalis, vai lielākā platībā ar šļūteni, kurai galā ir ūdens izsmidzinātājs.
• Ja sāk laistīt mauriņu vai tā ielāpus, tas jādara regulāri (augsnei jābūt mitrai).
Nomaskē ugunskura vietu
Arī Jāņu (vai kāda cita pasākuma) ugunskura vietu vajag sakopt. Šim nolūkam izgrābj pelnu slāni, ko var izkaisīt ap krūmiem vai zālienā. Caurajā vietā iepilda augsnes–sēklu maisījumu.
Lai labotās vietas neizskatītos raibas kā karavīru kamuflāžas tērpi, svarīgi izmantot tieši to sēklu, kas sēta mauriņā. Ja lietos kādas citas sēklas, labojuma vietas būs redzamas gadiem. Tāpēc gudri rīkojas tie, kuri pēc mauriņa ierīkošanas nofotografē un saglabā sēklu etiķeti, lai citā reizē pārdevējs varētu piemeklēt tieši tādu maisījumu.
• Sējot mauriņu, svarīgi precīzi zināt, tieši kādu sēklu (un to procentuālā attiecība) maisījums lietots.
Spēcina savlaikus
Ja dārzā paredzēta grandioza ballēšanās vai dārza svētki, mauriņu ieteicams tam laikus sagatavot – jau kopš pavasara zālei vajadzēja dot vairāk mēslojuma, cītīgāk laistīt un regulāri pļaut.
Dārza teritoriju Mārtiņš iesaka sadalīt trijās zonās. Viena ir parādes un intensīvi izmantojamā daļa, otra, kur staigā retāk, un trešā – sētmales, dārza tālākie stūri, kur iegriežas reti. Vislielāko kopšanu (laista, mēslo, bieži pļauj) velta parādes zonai. Sētmales zonu, ja tā nav redzama no mājas, var nemēslot vispār.
Parasti parādes daļu iesaka mēslot trīs reizes sezonā: pirmoreiz pavasarī, kad zāle sāk augt, otrreiz ap Jāņiem, trešoreiz – augusta beigās, septembrī (ar rudens mēslojumu, kam vairāk kālija un mazāk slāpekļa).
Izvēlas sēklas
Svarīga arī labas sēklas izvēle. Taču speciālists iesaka neaizrauties ar sevišķi izturīgas zāles meklējumiem. Izturīga zāle būs tā, kura labi tiks kopta. Piemēram, daudzi grib tādu zāles paklājiņu kā futbola laukumos. Tajos skaisti izskatās daudzgadīgā airene, kas sevišķi izturīga pret izmīdīšanu. Taču skaista tā būs tikai sevišķi intensīvas kopšanas rezultātā – to vajag daudz laistīt, mēslot.
Turklāt Latvijas apstākļos tā var pievilt ziemcietības ziņā, tāpēc parastos dārzos nav ieteicams izvēlēties sēklu maisījumus, kuros airenes ir vairāk par 50 procentiem.
Savā pagalmā Mārtiņš iesējis sēklu maisījumu, kurā 70–80% ir sarkanā auzene, papildus arī airene un skarene. Auzene ir izturīga un skaista, taču jārēķinās, ka tā var ilgi – pat mēnesi vai divus – dīgt, un šajā laikā jānodrošina vienmērīgs mitrums.
Jaunu mauriņu var sēt arī vasaras vidū, ja ir ierīkota zāliena laistīšanas sistēma. Cītīgi laistītam mauriņam jau pēc nedēļas no augsnes sprauksies zaļi asni.
Ja dīgt sākusī sēkla pēkšņi iekalst, tā iet bojā. Tādēļ dažkārt aplami šķiet, ka sēkla bijusi slikta.
Var arī glīti iekopt nesētu mauriņu, taču tas nebūs piemērots parādes daļai. Tajā esošās nezāles pēc nopļaušanas kļūs par cietiem stumbeņiem un dursies kājās. Tik skaists zaļums un zīdīgums kā sētajam savvaļas zālienam nebūs.
• Ja nav laistīšanas sistēmas, jaunus mauriņus vislabāk sēt agri pavasarī vai rudenī, kad mitruma augsnē vairāk.
Regulē tomātu augumu
“Tomātiem regulāri izlauž pazarītes, bet lapām ļauj augt. Dabā nav nekā lieka, un augam tās ir vajadzīgas. Lai nesāktos slimības, tomātu siltumnīcu ciet never,” iesaka Saiva Pekuse no ģimenes saimniecības Neslinko.
Lapas neplēš
Daudzos interneta forumos cilvēki dalās savā pieredzē par lapu noraušanu tomātiem. Bražūnu ģimenes saimniecībā veselām tomātu lapām neuzbrūk, bet nogriež tikai tās (parasti apakšējās), kuras sāk dzeltēt, nokaras uz leju vai kā citādi izskatās aizdomīgas. Taču arī tad pārāk nedara pāri augam un vienā reizē cenšas noraut tikai vienu lapu. Pamatīgāka lapu laušana var sākties jūlija otrajā pusē.
• Ja jūt, ka lapojums pārāk sabiezināts, lapu plātni saīsina, bet pašu lapu atstāj.
Pazares izlauž
Tas, kādu veidot tomāta augumu, atkarīgs no šķirnes un vai tas augs siltumnīcā vai ārā. Uz lauka stādītajiem nebūs tik ražens augums kā segtajās platībās, turklāt tie beigs ražot agrāk. Siltumnīcā augs jāveido skrajāks, lai būtu labāka ventilācija.
Ir šķirnes, kurām norādīts, ka tās var audzēt uz diviem dzinumiem. Standarta lielaugļu šķirnei atstāj pirmo pazarīti zem ķekara. Tad var audzēt ar divām galotnēm. Pārējās pazarītes izlauž.
Ogu tomātiem var atstāt vairāk pazarīšu – gan zem pirmā, gan otrā ķekara.
Pazarītes vislabāk izlauzt, kad tās ir apmēram 3 cm garas. Ja lauž mazākas, tās strauji ataug. Tās labi izlauzt uz sāniem. Ja pazare ir pāraugusi, tā ir 7–10 cm vai pat garāka, to vairs nevar izlauzt un izgriež ar nazi.
• Nepāraugušas pazarītes labāk izlauzt, nevis izgriezt ar nazi, jo griežot stumbenītī var sākties puve un traumēt tomāta kātu.
• Pat ja pazarītei, kas tuvu zemei, jau ir ziedpumpuri, to labāk izlauzt, jo pieredze liecina, ka nekāda lielā raža tur nebūs. Izņēmums – tomāti, kas aug kā krūmi.
Vēdina telpu
Tagad tomātu mājai jābūt atvērtai arī naktīs, lai nesāktos slimības. Karstuma rezultātā arī ziedi birst un neveidojas augļi. Paši augi pēc karstuma šoka varbūt bojā neaizies, taču aizkavēsies attīstībā. Tomātiem labi patīk mazliet vēsākas naktis. Ja pēc ļoti karstas dienas šķiet, ka 18 grādu jau ir pavēss un siltumnīca jāver ciet, tomāts tā nedomā un grib brīvi elpot.
Lai sāktos slimības, pietiek ar vienu nakti vai reizi, kad siltumnīca bijusi aizvērta un augiem bijis pārāk karsts un mitrs. Šovasar šāda viena reize jau daudziem bijusi liktenīga, jo dzirdēts, ka uz augu lapām manītas fitoftoras pazīmes. Šīs sēnīšu izraisītās slimības izpausmes ir kā gaiši pirkstu nospiedumi uz lapas.
Šādas lapas pēc iespējas nogriež. Un sāk ārstēšanu.
• Tomāts nav tropu augs un dažas naktis var pārciest temperatūru, kas zemāka par 10 grādiem.
Lieto Bordo šķidrumu
Ja manītas kādas slimības pazīmes, steidz miglot ar Bordo šķidrumu. Tas jādara arī, ja augi veseli, – profilaksei. Pirmo smidzinājumu ar 1% Bordo šķīdumu veic ap Jāņiem (vai tiklīdz manītas pirmās slimības pazīmes). Otro reizi ar 0,5% šķīdumu pēc 7–8 dienām. Ja bijušas slimības pazīmes, pēc 7–8 dienām miglo vēlreiz.
• Miglojot cenšas apstrādāt gan lapu augšpuses, gan īpaši rūpīgi to apakšpuses.
Vērtē rozes
“Ir īstais brīdis novērtēt, cik laba un veselīga ir katra rožu šķirne dobē. Ir šķirnes, kuras tagad skaisti zied un ir veselīgas, bet ir tādas, kurām jau manāma brūnplankumainība,” stāsta rožu audzētājs Jānis Blūms no Kandavas.
Pērk vietējo
Vislabāk augus iegādāties no vietējiem audzētājiem. Nav droši izvēlēties augus no ārzemju katalogiem, kur var redzēt tikai ziedu, turklāt šie attēli reizēm neatbilst šķirnei pat krāsas ziņā. Katrs vietējais audzētājs ir atlasījis labāko, sev tīkamāko un izturīgāko šķirņu kolekciju. Piemēram, Jānis par savām favorītēm uzskata franču rozes.
Viņa pieredze liecina, ka tās ir izturīgākas pret slimībām, arī pret brūnplankumainību, piemēram, šķirnes ‘Mamie Dittiere’ (ap 1 m augta krūmroze ar smaržīgiem lašrozā ziediem, zied nepārtraukti) un ‘100 Idées Jardin’ (ap 1,2 m augsta krūmroze ar smaržīgiem dzintarkrāsas ziediem).
• Lai bagātīgi atziedētu roze, kurai uz kāta ir viens zieds, pēc noziedēšanas to nogriež līdz pirmajai lapai ar piecām lapiņām.
Izvēlas veselīgās
Ja pamana brūnplankumainību, slimās lapas norauj un miglo ar Bordo šķidrumu. Ja nepatīk līdzekļa paliekas uz lapām, slimību var mēģināt ierobežot ar vircūdeni. Taču tas vairāk der kā profilakses līdzeklis pirms slimības parādīšanās. Ja lapu bojājumi jau redzami, var dot mēslojumu, kurā vairāk fosfora un kālija, nevis slāpekļa.
Ja dārzā gadu no gada kādai rozei ir brūnplankumainība (pārējām nav), tā var būt šķirnes vaina. Taču arī vecākas rozes sāk kļūt ieņēmīgākas pret dažādām slimībām. Ja augs slimo, to vajadzētu raut ārā, nomainīt augsni un stādīt citu, izturīgāku.
Tagad izvēloties rožu šķirnes, veselīgumam būtu jābūt vienam no galvenajiem kritērijiem, jo veikalos mazdārziņu saimnieki vairs nevar nopirkt jaudīgākus augu aizsardzības līdzekļus dažādu slimību apkarošanai.
• Pērkot stādu, jautā audzētājam, kura no rozēm ir izturīgākā pret brūnplankumainību un citām slimībām.
Visilgāk ziedošās
Vēl viens no kritērijiem, kas svarīgs rožu dobē, ir bagātīga ziedēšana. Parasti rozēm ir divi ziedēšanas maksimumi vasarā. Taču ir rozes, kuras zied nepārtraukti, brīžiem tikai nedaudz samazinot ziedēšanas sparu, bet to nepārtraucot, piemēram, šķirnes:
• ‘Bordeaux’ – 0,6 m augsta floribundroze ar spilgti sarkaniem ziediem,
• ‘Easy Does It’ – ap 0,8 m augsta floribundroze, ziedi aprikožu rozā, smaržīgi,
• ‘Alfred Sisley’ – ap 0,7 m augsta gleznotājroze, ziedi it kā apgleznoti – rozā un oranžs svītrojums uz dzeltena fona ziediem. Zied bagātīgi, ziedi lielos ķekaros, tiem ir viegla persiku smarža,
• ‘Coeurs de Vendée’ – ap 0,6 m augsta floribundroze ar samtaini sarkaniem ziediem kuplos ķekaros.
• Lai rozes, kurām ziedi ir ķekaros, skaistāk ziedētu, vecos ziedus izgriež vai nolauž. Vislabāk, ja to izdara, pirms zieds nobiris.
• Rozēm patīk, ja tās laista reti, toties bagātīgi. To dara reizi vienā vai divās nedēļās, papildinot ar ūdenī šķīstošu mēslojumu vai vircām.
