Jumts no viļņotā bitumena loksnēm: tā plusi un trūkumi 0
Viļņotās bitumena jumta loksnes, kuras izgatavo ar augstas kvalitātes bitumu, zem spiediena un augstā temperatūrā piesūcinot organiskas šķiedras, Eiropā izgatavo jau vairāk nekā 70 gadu. Tās ir vieglas, nesatur veselībai kaitīgo azbestu, nerūsē, nepūst un ir izturīgas pret ķimikāliju iedarbību. Šo jumta segumu izvēlas “budžeta klases būvēm”. Tomēr, lai jumta segums pienācīgi kalpotu, tas pareizi jāieklāj.
Viļņoto bitumena jumta lokšņu ražošanai izmanto celulozes šķiedras. Tās tiek iegūtas, pārstrādājot koksni, papīru un makulatūru, gan kartonu un koksnes kompozītmateriālus.
Celulozes masai pievieno īpašas minerālpiedevas, tiek veidotas loksnes, kuras noteiktā režīmā piesūcina ar attīrītu bitumu. Iegūtās loksnes pēc piesūcināšanas krāso.
Iegūtais materiāls spēj saglabāt savas īpašības temperatūru diapazonā no -40 līdz +70 grādiem pēc Celsija. Tomēr jo vairāk loksnes sakarst, jo vieglāk tās pakļaujas deformācijām. To kalpošanas laiks – vismaz 15 gadu.
Materiāla priekšrocības:
• nesatur azbestu;
• viegls – standarta loksne sver 6 kilogramus;
• ar vienu loksni var noklāt 1,6 m2, ieskaitot pārlaidumus;
• to iespējams montēt virs savu laiku nokalpojuša jumta seguma;
• materiālu iespējams saliekt, tāpēc var izveidot segumu vietās, kur ir neliels jumta izliekums;
• to viegli piegriezt nepieciešamajā izmērā pat ar asu nazi;
• iztur lielas vēja un sniega slodzes;
• slāpē lietus un krusas radītu troksni;
• montāžu var veikt paša spēkiem pat bez iepriekšējas pieredzes;
• zemas izmaksas – viena loksne (2000 x 950 mm) maksā aptuveni 8 eiro.
Materiāla trūkumi:
• lokšņu krāsa ar laiku saulē izbalē;
• loksnes ir ugunsnedrošas. To pašaizdegšanās no dzirkstelēm ir maz iespējama, taču tās uzturēs liesmu degšanas laikā;
• lai arī materiāls ir gana izturīgs, tas var ciest no stipriem triecieniem, piemēram, montāžas laikā tam trāpot ar āmuru, var rasties paliekoša deformācija;
• raupjā virsma veicina sniega uzkrāšanos. Tomēr, ja spāres un latojums šādai slodzei paredzēts, tā nav būtiska problēma.
Jāpērk ar rezervi
Kā aprēķināt nepieciešamo lokšņu daudzumu? Lai arī vienas loksnes laukums ir 1,9 kvadrātmetri, ņemot vērā pārlaides, ar vienu loksni iespējams nosegt 1,6 m2 platību. Jumta platību izdalot ar 1,6, iegūst vajadzīgo skaitli. Tomēr labāk loksnes iegādāties ar nelielu rezervi, īpaši, ja jumtam ir vairākas šķautnes vai profils sarežģīts. Rezerve – 10 procentu. Tāpat jāņem vērā – jo lēzenāks jumts, jo lielākas nepieciešamas pārlaides. Vienlaikus jāiegādājas arī vajadzīgais naglu daudzums. Turklāt jāiegādājas īpaši šīm loksnēm paredzētas naglas, kurām ir noteikts garums un plastmasas cepurīte. Vienas loksnes piestiprināšanai nepieciešamas 20 naglas.
Jāņem vērā jumta slīpums
Sagatavojot pamatu jumta loksnēm, jāņem vērā jumta slīpums. Ja tas ir no 5 līdz 10 grādiem, zem jumta seguma jāizveido pamats no finiera vai OSB loksnēm. Materiāla biezums – 10–12 milimetru. Loksnes jāizvieto pamīšus, lai vienuviet nesaskartos četru lokšņu stūri, un lokšņu garākajai malai jābūt perpendikulārai latojumam. Starp loksnēm arī jāatstāj 3 mm spraugas. Galu pārlaidums: 300 mm, sānu pārlaidums: divi viļņi.
Ja jumta slīpums ir mazāks par 5 grādiem, viļņotās loksnes izmantot nedrīkst!
Gadījumos, kad jumta slīpums ir 11–15 grādu, var iztikt bez vienlaidu klājuma. Latojuma dēļus, parasti 25 x 100~150 mm, piestiprina tā, lai starp to centriem būtu 450 mm. Galu pārlaidums: 200 mm, sānu pārlaidums: 1 vilnis.
Ja jumta slīpums ir lielāks par 15 grādiem, starp dēļu (50 x 50 mm) centriem ievēro 610 mm atstarpi. Galu pārlaidums: 170 mm, sānu pārlaidums: 1 vilnis. Lai nekļūdītos ar attālumu, visērtāk izgatavot šablonus, kurus ieliek starp latojuma dēļiem un tad piestiprina.
Lokšņu montāžai vislabāk izvēlēties ne pārāk vējainu dienu, kad gaisa temperatūra ir no +5 līdz +30 grādiem.
No darbarīkiem vajadzēs āmuru, zāģi, mērlenti un krāsu zīmuli vai tievu krītiņu. Ja jumts stāvs, noteikti jāizmanto jumta kāpnes un drošības josta.
PADOMI
• Iegādājoties lielāku daudzumu lokšņu, jāraugās, lai tās visas būtu no vienas ražošanas partijas. Pastāv iespēja, ka krāsas tonis dažādās partijās var nedaudz atšķirties. Tāpat, pērkot loksnes pa vienai, jāpārliecinās, vai transportēšanas laikā tās nav mehāniski bojātas. Visbiežāk tiek sabojāti lokšņu stūri.
• Loksnes var griezt ar koka zāģi, kas ieziests ar eļļu, lai novērstu tā iestrēgšanu. Var izmantot ripzāģi vai rokas elektrisko zāģi. Vislabāk loksnes iezīmēt ar krāsu zīmuli. Viļņotās virsmas akurātai iezīmēšanai var izmantot loksnes atgriezumu.
• Loksnes sāk piestiprināt no valdošajiem vējiem pretējās jumta malas. Otro lokšņu rindu sāk ar pusi loksnes, lai stūra savienojumā būtu triju, nevis četru lokšņu pārlaidums. Tas atvieglos lokšņu uzklāšanu.
• Vispirms iedzen četras naglas loksnes stūros, pēc tam visas pārējās, sākot no loksnes apakšas.
• Loksnes pienaglo katrā vilnī un gala pārlaidumā, kā arī sānu pārlaiduma abās pusēs. Pienaglo, izlaižot vienu vilni, pie latojuma starplatām. Vienas loksnes piestiprināšanai vajadzīgas 20 naglas.
• Kores elementu piestiprināšana jāsāk no valdošajiem vējiem pretējās jumta malas ar 125 mm pārlaidumu. Kores elements jāpienaglo katrā ar to savienotās loksnes vilnī pie latojuma vai papildu latām.
Materiāla sagatavošanā izmantoti jumta segumu ražotāju un tirgotāju sagatavotie informatīvie materiāli.
