Jumti pavasarī . Palūkojam, kas mainījies uz jumta pēc ziemas 0
Kad beigusies ziema, laiks sakārtot jumtu, uz kura biezais sniegs un ledus dažreiz paspējis pastrādāt briesmu darbus. Pirmais izlūkgājiens ir uz bēniņiem. Aplūkojot jumta apakšu, redzams, vai kaut kur nav izsūcies cauri ūdens, vai tas nav notecējis gar skursteņa slēgu.
Bojājumu vietas jāatceras un jānovērš no jumta virspuses. Plaisām uz jumta virs metāla klājumiem noder pašlīpošā butila lente. Tā no vienas puses pārklāta ar alumīnija foliju, kas nokrāsota svina krāsā. Piemērota skursteņa slēgiem, notekcaurulēm, skārda loksnēm un metāla vākiem. Uzskata, ka tās esot labākas nekā bituma lentes, kas salā kļūstot trauslas.
Lai sniegs pavasarī vienmērīgi izkustu, neveidojot lejasdaļā blāķus un nebojājot notekcaurules, var uzmontēt uz jumta tādu oriģinālu ietaisi kā sniega stoperis. Vienkāršā mehāniskā konstrukcija notur sniegu uz jumta un neļauj tam sablīvēties lejas daļā.
Bieži ziemas laikā balkonos un jumta terasēs ir nolobījušās flīzes. Izmantojot tradicionālo flīžu klāšanas veidu, no tā grūti izvairīties. Betons – bitums – flīzes segumā ar laiku neizbēgami iesūcas mitrums, kas, daudzkārt sasalstot, bojā klājumu. No tā var izvairīties, uzstādot ZinCo terašu balstus. Uz tiem uzliek betona (no 4 cm biezas) vai akmens masas (no 2 cm) flīzes. Ūdens caur šo klājumu iztek cauri un notek pa apakšējās virsmas slīpumu. Balstu pieļaujamā slodze nodrošina nepieciešamo noturību dzīvojamo māju terasēm. “Zem katra balsta ir ieteicams izmantot speciālu neslīdošu gumijas materiālu, kas nodrošina hidroizolācijas aizsardzību un neļauj balstam izkustēties pie lielām, vertikālām slodzēm,” atgādina “www.jumti.lv” eksperts Armands Liede.
Kā reizrēķins ir skaidrs, ka nepieciešams regulāri tīrīt jumta teknes, jo tās pastāvīgi ir pilnas ar visādiem gružiem. Netīrītas teknes nenovada ūdeni zemē, bet ļauj tam gāzties uz sienām, bojājot mājas konstrukcijas. Visekstravagantākais variants tekņu tīrīšanai – izmantot ASV izgudrotu robotu. Pazīstamās markas Irobots atgādina tekņu rādiusa izmēra tārpu ar kāpurķēdēm. Ierīces priekšpusē griežas propellerveida slota, kas aizslauku visus gružus uz pagalma pusi. Jāatceras, ka ierīce slauka tikai vienā virzienā. Ja to palaiž uz pretējo pusi, tā gružus akurāti sasviedīs uz jumta. Pēc pāris mēnešiem ekstravaganto ierīci varēs iegādāties arī Latvijā.
Vienkāršā veidā teknes tīra no augšas ar slotu un ūdens strūklu (neaizmirstot par drošības virvi) vai no sētas puses pakāpjoties uz garām kāpnēm.
“Nelielai savrupmājai parocīgs risinājums ir speciālais Fiskara tekņu tīrītājs, kas nupat parādījies tirgū. Vienā instrumenta pusē atrodas skrāpis, otrā – suka. Instrumenta galva lokās uz abām pusēm. To izmanto savienojumā ar QuikFit teleskopisko kātu, kas teorētiski spēj aizsniegties līdz 6 m augstumam,” stāsta “Rukki” tirdzniecības vadītājs Gunārs Grāvītis.
Aplūkojot jumtu, dažreiz uz tā pamanāmi nelieli plīsumiņi vai citi maza izmēra defekti. Tie vēl nav tik lieli, lai steidzami sauktu jumiķi, tomēr pietiekami nozīmīgi, lai pievērstu uzmanību. Šādā gadījumā var palīdzēt hidroizolācijas mastika Hypertectum, ko izgatavo no poliuretāna sveķiem ar neorganiskām pildvielām.
Mastika ļoti labi pieķeras virsmai, saglabā elastību un mehānisko izturību. Tai neko nevar padarīt UV starojums. Mastikas gaišā krāsa atstaro sauli, tāpēc bēniņi vasarā būs vēsāki. Uzklāj ar otu.
