Stāviem jumtiem – dakstiņi, nedaudz lēzenākiem – niedres, salmi un lubiņas 0
Jumtu konstrukcijas izvēlē, protams, vissvarīgākais ir funkcionālais novērtējums, jo neviens neliks jumtu, kas netur ūdeni, un tādu risinājumu neparedzēs arī būvnormatīvi. Nākamie kritēriji – cena un izskats savstarpēji konkurē. Visbiežāk labāks jumta izskats arī maksā vairāk. Tiesa, mūsdienās ekonomisko jumtu klājumu ražotāji pieliek daudz pūļu, lai tiem radītu labu dizainu, kas pietuvinās klasikai. Taču, izvēloties jumta segumu, jāņem vērā vēl daži aspekti, kam cilvēki bieži nepievērš uzmanību. Piemēram, svarīga ir jumta konstrukcija un slīpums, jo uz stāviem jumtiem visbiežāk klāj dabiskos māla dakstiņus, bet uz mazliet lēzenākiem – niedres, salmus un lubiņas.
[wrapintext]
[/wrapintext]
Stāvie jumti
Tradicionāli Ziemeļeiropā, kur atrodas arī Latvija, lauku un pilsētas apbūvē veidoti stāvi jumti. Tam ir zināmi funkcionāli apsvērumi: segums pārklājas viens otram kā zvīņas – jo tās ir stāvākas, jo mazāka iespēja, ka ūdens pa zvīņas apakšpusi atradīs ceļu uz iekšpusi. No stāva jumta lietus ūdens ātri un veikli atrod ceļu lejup. Uz stāva jumta arī bargās ziemās nekrājas sniegs, bet vasarā lielais gaisa spilvens labi izolē no saules svelmes. Zem stāva jumta turklāt veidojas lielas, plašas telpas, ko var izmantot saimniecības vajadzībām vai izveidot dzīvojamās istabas. Jaunie caurspīdīgie jumta klājumi palīdz izgaismot bēniņus, arī modernie koka jumta logi ir ļoti praktiski.
Ļoti nozīmīgs ir stāva jumta izskats. Pat pavisam vienkārša māja, ja to sedz pamatīgs, stāvs jumts, atgādinās pili. Īpaši, ja jumts veidos virs logiem metru pārkari, tos vasarā apēnojot. Stāvs dakstiņu vai niedru jumts būs visas mājas akcents. Šindeļus iespējams galos piezāģēt pusapaļus vai trīsstūrveida, tā jumta konstrukciju padarot interesantāku. Tāpat šindeļus var gan tonēt atsevišķi un uz jumta izveidot zīmējumu vai ornamentu, gan veidot jumta vienlaidu krāsojumu. Protams, stāvs jumts ir smagāks un vairāk noslogo mājas sienas. Tā izgatavošanai jāpatērē vairāk koka konstrukciju, jumta klājuma materiāla un darba, kas summējās lielākās izmaksās, tomēr, manuprāt, Latvijas mežainajos apstākļos stāvāki jumti mājas padara cildenākas un vērtīgākas. Stāviem jumtiem der visi materiāli (izņemot ruļļveida kausējamos). Patīkami, lai arī dārgāk, ja arhitekts padomājis par kādu jumta detaļu, kur piesiet aci, piemēram, tornīti ar kupoliņu vai ko citu.
Lēzenie jumti
Arī lēzenajiem jumtiem ir savas priekšrocības. Zemie jumti Latvijā parādījās relatīvi nesen (izņemot velēnu jumtus) – pirms nepilniem simt gadiem. Iespējams, plakano jumtu mode atnāca no dienvidu zemēm, kur nepastāv sniega problēma un kur tie ir populārs un ekonomisks risinājums. Tiesa, jo jumta slīpums ir zemāks, jo tas ir jutīgāks pret mitruma iesūkšanos. Dabisko noteci var aizkavēt lapas, sūnas, sniegs un ledus, un tad ūdens, meklējot īsāko ceļu, dosies uz bēniņiem. Pat spēcīgāks sānu vējš tur var iedzīt ūdeni.
Tomēr jaunās jumtu klāšanas tehnoloģijas ļauj veidot arī Latvijas apstākļiem pietiekami izturīgus segumus. Pilnīgi plakanu jumtu nav, to slīpumam jābūt vismaz diviem grādiem, lai veidotos notece. Klājot mīkstos ruļļveida kausējamos materiālus, uz mājas jumta tiek veidota tāda kā vanna ar slīpumu uz noteci. Šis klājuma veids tiek izmantots daudzstāvu apbūvē, retāk nelielās ēkās. Toties, sākot ar piecu grādu slīpumu, drošs būs gludā skārda valcprofilu jumta segums, kas ir stingrs un ilglaicīgs. Zemais jumts prasa mazāku būvmateriālu un darba patēriņu, tas izmaksā lētāk. Veidojot zemo jumta klājumu, to var kombinēt ar stāvāku. Piemēram, uz zemā jumta, kas klāj verandu, vasarā var izveidot atklātu terasi, malas norobežojot ar margām. Atliek uzlikt terases dēļu vairogus un līmeņot ar speciāliem distanceriem, no apakšas var amortizēt ar elastīgu materiālu. Ūdens brīvi iztecēs dēļiem cauri un nonāks ūdens notekās. Laikus padomājot, var izveidot vietu saulessarga turētājam. Sezonai beidzoties, vairogus var novākt. Optimisti uzskata, ka plakani jumti ar mazu slīpumu ļaujot racionālāk izmantot mājas otrā stāva platību. Pa šādiem jumtiem var staigāt, no tiem viegli notīrīt sniega kupenas un sabirušās koku lapas.
Jumtu ienaidnieki
Jumta klājumu ienaidnieks ir sūna, kas uzbrūk visiem jumtu materiāliem (izņemot kaparu) un ar saknītēm, izdalot aktīvas vielas, seguma materiālu pakāpeniski sabojā. No cietajiem materiāliem sūnas notīra ar augstspiediena mazgātāju, no mīkstajiem materiāliem tās rūpīgi noslauka ar asāku birsti, nomazgā un pārklāj ar vieglu fungicīdu. Dažkārt izmanto speciālu kapara plāksni, ko piestiprina pie jumta kores – lietus ūdens, tekot lejā, veido ķīmiskus savienojumus, kas bloķē sūnu augšanu. Niedru jumta un sūnu konfliktu likvidē, sūnas nofrēzējot ar speciālu ierīci.
