Kāda loma jūsu vēlēšanu kampaņā ir laikrakstam “Dienas Bizness”? Vispirms parādās interviju sērija ar vairākiem cilvēkiem, un pēc tam izrādās, ka viņi visi ir “Saskaņas” kandidāti dažādiem amatiem – premjera, Valsts prezidenta, ministru… Būtu naivi ticēt, ka tā ir sakritība, nevis saskaņota darbība. 129
Ar avīzi “Dienas Bizness” partijai “Saskaņa” nekādas vienošanās nav.
Kā tad jūs skaidrojat iepriekšminēto?
Avīzei ir aktīva pozīcija. Tas ir labi. Tur parādās dažādi sabiedrībai svarīgi jautājumi, un būtiski būtu uz tiem meklēt atbildes, nevis mēģināt savienot ar vienu vai otru politisko spēku. Vienmēr var atrast kādu sazvērestības teoriju.
Viens jautājums, kuru uzdevuši vairāki “LA” lasītāji – vai dārgs džips ir neatņemams mūsdienu sociāldemokrātu atribūts, ja jau ar tādu brauc tādi pazīstami “Saskaņas” līderi kā Nils Ušakovs, Jānis Urbanovičs, Andrejs Elksniņš…
Kā varat pārliecināties manā amatpersonas deklarācijā, manā īpašumā ir 2010. gada “Land Cruiser” džips – tas ir liels, ērts, labi izmantojams dažādām saimnieciskām vajadzībām. Manuprāt, tas ir auto, kas atbilst sociāldemokrāta statusam. Ļauj palīdzēt kolēģiem, ja vajag kaut ko pārvest. (Kā liecina amatpersonas deklarācija, no 2014. līdz 2016. gadam Ušakova īpašumā bija arī otrs džips – “Jeep Grand Cherokee SRT”, kas vēlāk ticis pārdots. – Red.)
Kā viens no iebildumiem, kāpēc citas partijas nevēlas sadarboties ar “Saskaņu” bieži tiek minēta jūsu neskaidrā pozīcija par okupācijas fakta atzīšanu. Daži saka, ka esot dzirdēts, ka jūs šo vārdu esot izteicis kādā vēstnieku sanāksmē angļu valodā. Latviski toties neviens nav dzirdējis. Vai šodien varat pateikt skaidri un tieši?
Jums kā medija pārstāvim nav tiesību eksaminēt nevienu “Saskaņas” politiķi. Mēs netaisāmies kārtot eksāmenus, lai kaut ko pierādītu. Mēs esam visu pateikuši gan par vēsturi, gan par visu pārējo. To zina gan latviski runājošie vēlētāji, gan krieviski runājošie vēlētāji. Iztiksim bez eksāmeniem!
Tie nav eksāmeni, tas ir būtisks jautājums, kas veido priekšstatu par partiju. Ja nespējat pateikt vārdu “okupācija”, arī tā ir pozīcija.
Pierakstiet precīzi manu atbildi – jūsu avīze nebūs tā, kas eksaminēs mūsu partijas biedrus.
Jūs bieži uzstājaties 9. maija pasākumos. Vai tā nebūtu laba izdevība runāt par abu totalitāro varu – gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS – noziegumiem, lai veicinātu sabiedrības izpratni par vēsturi.
Katrai aktivitātei ir jāizvēlas piemērots laiks un vieta. 9. maijā cilvēki atzīmē nacisma sagrāvi, atceras bojā gājušos tuviniekus. Šī nav diena, kad mums būtu jārunā par citiem ārkārtīgi neviennozīmīgiem vēstures faktiem. Ja mēs gribam, lai visi iedzīvotāji saprastu, ko Otrais pasaules karš nodarījis latviešu tautai 1940., 1941., 1949. gadā, mums jāizrāda savstarpēja cieņa līdzpilsoņiem. Es 9. maijā Pārdaugavā runāju par tām sāpēm un jūtām, kas ir svarīgas tur sanākušajiem cilvēkiem. Bet es savās runās esmu pieminējis arī Staļina režīmu.
Vēl viens iebildums, kāpēc citas partijas uzskata par nepieņemu “Saskaņas” līdzdalību valdībā, ir ārpolitiskā pozīcija. Un konkrēti – nespēja runāt skaidru valodu, ja kāds jautājums skar Krieviju. Piemēram, balsojums pret Saeimas paziņojumu, kurā nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā.
Mani vienmēr fascinē, ka par Kremli vienmēr visvairāk uztraucas bijušie komunisti – Brigmanis, Rasnačs, Vaidere…
Nevajag sašaurināt. Viņi nav vienīgie, kas jūs par to kritizē.
Bet, ja paņem bijušo komunistu īpatsvaru pašreizējā Saeimā, tad skats ir bēdīgs.
Ja runājam par attiecībām ar Krieviju, skaidrāka attieksme kā mums nevienam nav bijusi. Mēs esam par to, ka Rietumiem ir izdevīgas labas attiecības ar Krieviju – gan no ekonomikas, gan no drošības viedokļa. Ļoti žēl skatīties uz to konfliktu, kas pašlaik notiek starp Rietumiem un Krieviju, saprotot, ka Latvija ir viena no valstīm, kas maksā visaugstāko cenu par to. Attiecību uzlabošana ir kopējs darbs – no vienas puses Eiropas Savienība un NATO, no otras puses Krievija. Mūsu nākotne jebkurā gadījumā ir saistīta ar mūsu transatlantiskajiem partneriem.
Kāpēc “Saskaņa” Saeimas balsojumā nespēj nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā, kā to ir izdarījuši Rietumu sabiedrotie?
Vēl pirms Saeimas balsojuma bija ļoti skaidri pausta “Saskaņas” pozīcija. Tas bija vienbalsīgs valdes lēmums gan par to, ka Krima pieder Ukrainai, gan ka mēs nosodām vardarbību Donbasā. Bet mēs nebalsosim par Saeimas deklarācijām, kuras saraksta bijušie komunisti, lai pirms vēlēšanām izrādītos.
Tātad “Saskaņas” pozīcija ir, ka Krima pieder Ukrainai, nevis Krievijai?
Prieks, ka pēc četriem gadiem jūs beidzot sadzirdat, jo mēs to esam vairākkārt apliecinājuši.
Jums bija dota iespēja Saeimas balsojumā paust nepārprotamu attieksmi, bet jūs no tā izvairījāties.
Ja mēs nebalsojam par Brigmaņa, Rasnača un citu biedru deklarācijām, tas nenozīmē, ka mums nav savas pozīcijas.
Jūs tagad uzbrūkat Zaļo un zemnieku savienības politiķiem, lai gan bieži izskan versija, ka tieši šis spēks varētu būt jūsu ceļš uz valdību.
Mums nav “sarkano līniju” ne pret vienu partiju. Taču mēs saprotam, ka ir spēki, ar kuriem būtu grūti atrast kaut kādus kopsaucējus.
Ar ZZS būtu grūti?
Sadarbība būtu apgrūtināta, ņemot vērā pēdējo gadu politiku.
Kādas ir jūsu attiecības ar tādu personu kā Aleksandrs Gapoņenko?
Nav nekādu attiecību. Nevaru komentēt Drošības policijas ierosinātu lietu, jo man par to trūkst informācijas. Bet tas, ko Gapoņenko ir rakstījis sociālajos tīklos, ka krievus sadzīs “Skonto” stadionā un tur apšaudīs, nu te ir jārīkojas vai nu Drošības policijai, vai kādām medicīnas iestādēm. Tas ir absolūts murgs.
Kāpēc “Saskaņā” redzamu vietu ieņem Gapoņenko uzticības personas – Elizabete Krivcova un tagad arī Margarita Dragile?
Man grūti spriest, cik cieši viņas saistītas ar Gapoņenko…
Diezgan cieši, ir gan kopīgi foto, gan kopā organizēti pasākumi un tā tālāk.
Krivcova ir ievēlēta Jūrmalas domē un tur veiksmīgi darbojas, viņa Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies. Ja runājam par Margaritu Dragili un Konstantīnu Čekušinu, ļoti būtiski no stabilitātes un drošības viedokļa, ka cilvēki, kas no vecāku puses piedalījās protestos, ir izvēlējušies iet kopā ar “Saskaņu”.
Daļa pie jums, daļa pie Ždanokas.
Nē, citi protestos bija politisku iemeslu dēļ, bet pie mums ir tieši nevalstisko organizāciju pārstāvji. Un tas ir ļoti labi, ka viņi izvēlējušies iet kopā ar “Saskaņu”.
