Anda Līce: Vai jums nav apnikusi valsts izlaupīšana? 23
Brīvības pieminekļa remontam ir vajadzīgi 200 000 eiro, summa, kuras neesot nedz valstij, nedz Rīgas domei. Līdzpilsoņi, vai tiešām jūs tam ticat? Ielūkojieties politiķu, viņu padomnieku, dažādu valžu locekļu ienākumu deklarācijās un jūs redzēsiet – 200 000 īstenībā ir smiekla nauda! Krievijas pilsētās šopavasar notika protesta akcijas ar lozungu: “Apnicis!” Kaimiņvalsts pilsoņiem, kuri savās tiesībās ir ļoti ierobežoti, beidzot ir apnikušas nelikumības un valsts izzagšana. Ir jābrīnās, kāpēc mums, kuri taču nemitīgi ņerkstam par daudz nebūtiskākām lietām un kuri drīkstam protestēt pret mums uzspiestu absurdo saimniekošanas modeli, joprojām nav apnikusi valsts izlaupīšana. Gluži otrādi – mēs tos, kas nelikumības pieļauj un paši no tām barojas, esam gatavi atkal celt amatos.
Pirms Lieldienām man gadījās iet cauri Lielajiem kapiem, kur zem zilajām puķītēm guļ tie, kam lielā mērā pateicoties tāda Latvija uz pasaules kartes šodien vispār ir. Neglītās kņadas dēļ, ko izraisījusi pie varas esošo pilnīgi atsaldēta vēsturiskā atmiņa un neapvaldāmā mantas kāre, šo Rīgas daļu šodien par kluso nu vairs nekādi nenosauksi. Nav brīnums, ka Brīvības piemineklis, Lielie kapi, Dziesmu svētku estrāde un kultūra vispār tik daudzām pašreizējām Rīgas un valsts amatpersonām, arī daudziem Saeimas deputātiem ir kā akmens kaklā.
Tas nav sācies šodien un nenotiek tikai Latvijā. Itāļu filozofs un literatūrvēsturnieks Nučo Ordine grāmatā “Nelietderīgā lietderīgums” saka: “Eiropa jau kādu laiku līdzinās teātrim, uz kura skatuves ik dienas galvenokārt uzstājas kreditori un debitori.” Nav brīnums, ka ir izveidojusies homo economicus rase, kurai viss (pat zinātne), kas nenes tūlītēju taustāmu peļņu, ir nelietderīgs, un kultūrpolitiku sāk noteikt utilitārisms, unifikācija, kas beidzas ar bibliotēku un citu kultūras iestāžu slēgšanu. Par katru zinātnei un kultūrai nepieciešamu naudas piešķīrumu jācīnās kā kaujas laukā, kur bieži vien uzvar baņķieru domāšana. “Turpinot šādā garā, pakāpeniski vien tiks izdzēsta atmiņa, līdz iestāsies totāla amnēzija. (..) Mums būs bezatminīga cilvēce, kas pilnībā zaudēs apjēgu par savu identitāti un savu vēsturi,” tā Nučo Ordine. Vai mums tas jāpiedzīvo, lai saprastu, kas ir kas?
Itāļu filozofs atbild ar “jā” uz jautājumu, kas šodien nodarbina arī pašus radošos cilvēkus, proti, vai viņu meklējumiem un atradumiem ir kāda jēga. No laika gala viņi ir gan apbrīnoti, gan nicināti, un arī šis gadsimts nav izņēmums. Vēsture liecina – tieši garīgās vērtības pārveido materiālo pasauli un cilvēcei neļauj ieslīgt barbarismā.
