Par inficētajām personām nav informācijas 0
Tomēr jaunās tehnikas jutīgums izgaismo vēl kādu problēmu. Tā kā agrākā iekārta neuzrādīja vāji pozitīvos infekcijas rezultātus, tad par šiem paraugiem nekādu aizdomu nebija. Un tātad nebija arī vēstuļu pacientu pastkastītēs. Tādēļ iespējams, ka dažs cilvēks mierīgi dzīvo un vēl šodien nezina, ka, iespējams, inficēts asiņu pārliešanas laikā…
Bet cik tad no 178 vēstuļu saņēmējiem tiešām bija inficēti? To neviens nezina! Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), kam jārūpējas par epidemioloģisko uzraudzību valstī, nav informācijas, cik no tām personām, kurām pārlietas, iespējams, inficētas asinis un kurām ārstniecības iestādes lūgušas doties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu izmeklēties, patiešām atklājies hepatīts C. Šāda informācija netiek apkopota.
Arī epidemioloģiskā izmeklēšana tad, ja cilvēks ir inficējies slimnīcā, kur viņam veiktas medicīniskas manipulācijas bez asiņu pārliešanas, ir dārga, jo jāpatērē ļoti lieli resursi. “Jāpārbauda gan operējošais ķirurgs, gan asistenti, gan operācijas māsas, vai viņi nav vīrusa nēsātāji. Jāpārbauda visi palātas biedri, vai vīruss nav pārnests medicīnas personālam, veicot injekcijas un nenomainot cimdus,” skaidro valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.
Savukārt, lai pierādītu, ka pacients ir inficējies tieši no donora asinīm, ir jāveic specifiskas genotipēšanas analīzes, ar kuru palīdzību tiek noskaidrots, vai pacienta C hepatīta genoma sakrīt ar donora genomu, skaidroja Asinsdonoru centra direktore. Uga Dumpis norādīja, ka Latvijā nav nevienas sertificētas laboratorijas, kur šādas analīzes var veikt. To varot izdarīt ārzemēs, un tas izmaksātu tūkstošus.
Veselības inspekcijas preses sekretāre Agita Antonāne informēja, ka inspekcija šogad ir saņēmusi tikai vienu sūdzību par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu slimnīcā, taču netiek izpausts, kādā veidā tas varētu būt noticis, jo patlaban notiekot izmeklēšana un inspekcijai trūkst precīzākas informācijas.
