“Jums, iespējams, pārlietas inficētas asinis!” VADC izsūta 178 brīdinājuma vēstules 0
Eksprestests atsijāšanai
Aldis nesen pārcieta operāciju Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un drīz pēc tam savā pastkastītē saņēma vēstuli, pēc kuras izlasīšanas ilgi nevarēja nomierināties. “Par iespējamu inficēšanos ar infekcijas slimību un veselības pārbaudes veikšanas nepieciešamību” – tāds bija šī vēstījuma virsraksts. Slimnīcas vadības parakstītajā vēstulē ir norādīts, ka Valsts asinsdonoru centrs (VADC) ir piegādājis slimnīcai asinis, kurās ir konstatētas antivielas pret hepatītu C, un pacientiem, kuru ārstniecībā ir izmantotas VADC piegādātās asinis, pastāv neliels risks būt inficētiem ar hepatītu C. Pacientam tika ieteikts vērsties pie ģimenes ārsta, lai nosūta uz analīzēm. Tās tad apliecinātu, vai Aldis ar pārlietajām asinīm ir inficēts ar veselībai bīstamo C hepatītu.
“Analīžu rezultātu gaidīšanas laiks bija drausmīgs, jo netiku vaļā no domas: ja nu esmu inficēts, tad man sevi būs jābendē ar stiprām zālēm, lai tiktu vaļā no šīs drausmīgās infekcijas. Tam vajadzēs naudu, būs jālūdz kādam, lai ziedo… No domām vien naktīs aizmigt nevarēju,” stāsta Aldis. Par laimi, izrādījās, ka inficēšanās nebija notikusi.
Asinsdonoru centrs gada laikā 28 slimnīcām nosūtījis 178 šādas brīdinājuma vēstules par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu. Katrā ārstniecības iestādē ir noteikta iekšējā kārtība, kā tiek noskaidrots, kuram slimniekam pārlietas iespējami inficētās asinis, un pēc tam tiek rakstītas līdzīgas vēstules kā Aldim. Diezin vai ir kāds pacients, kurš saņemto rakstveida sūtījumu noliek malā ar domu, ka gan jau viss būs kārtībā, un mierīgi dodas gulēt.
Kārtība, kā informējams pacients, noteikta Epidemioloģiskās drošības likumā, taču Asinsdonoru centrs brīdinājuma vēstules sācis rakstīt tikai 2015. gada nogalē, kad iegādājies jaunu asiņu analizatoru. Šogad tas antivielas pret hepatītu C uzrādījis 190 asiņu paraugos. Lai pilnībā pārliecinātos, ka donora asinis patiešām ir inficētas, jāveic retrospektīvās izmeklēšanas procedūra, ko dara Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) laboratorijā. Pārtestējot šos 190 paraugus, izrādījās, ka infekcija ir tikai 38 paraugos.
Kad donors pirmo reizi ierodas nodot asinis, viņam ir jāaizpilda anketa, kur ir arī jautājums, vai ir bijusi saslimšana ar vīrushepatītu un saskarsme ar C hepatīta slimnieku. Donoru nodaļas vadītāja Tamāra Kļaveniece stāsta, ka visiem donoriem tiek veikts C hepatīta eksprestests. 2013. gadā tests pozitīvu rezultātu uzrādīja 115 personām, 2014. gadā – 172, bet 2015. gadā – 91 personai. No šiem cilvēkiem asinis netiek ņemtas, viņus nosūta pie ģimenes ārsta, kurš pacientu norīko uz laboratoriju, lai apstiprinātu, ka pirmreizējā testa rezultāts nav bijis maldinošs.
Taču, kad cilvēks jau kļuvis par donoru un asinis nodod atkārtoti, šādu pirmreizēju testu vairs neveic, un donora noņemtās asinis vēlāk analizē minētais analizators. “No 2015. gada decembra centrs antivielu testēšanai izmanto jaunu sistēmu “Roche Cobas”, kas ir stipri jutīgāka nekā iepriekšējā, kura tika lietota no 1995. gada. Tagad testēšanu iespējams veikt molekulārā līmenī, nosakot vīrusu daļiņu klātbūtni asinīs daudz mazākā koncentrācijā un īsākā laikā pēc vīrusa iekļūšanas organismā,” stāsta VADC direktore Iveta Ozoliņa.
Tātad šogad bijuši 190 gadījumi, kad minētais jaunais analizators pēkšņi uzrāda pozitīvu C hepatīta rezultātu donoram, kam senāk pirmreizējā testā viss ir bijis kārtībā. “Valdības noteikumi liek šādam donoram sākt retrospektīvās izmeklēšanas procedūru, kas nozīmē, ka mums ir jāpārtestē iepriekšējās donācijas asiņu paraugi. Asinsdonora centram ir arhīvs, kur katra donora asiņu paraugi tiek glabāti piecus gadus. Kad iepriekš ņemtais asiņu paraugs tiek pārtestēts ar centra jauno iekārtu, nereti šāda donora asinīs uzrādās vāji pozitīvs C hepatīta rezultāts. Šajā brīdī mēs ziņojam slimnīcām par aizdomām, ka pacientiem varētu būt pārlietas ar C hepatītu inficētas asinis,” pastāstīja I. Ozoliņa.
