Labdarības aizkulises 1
Apmēram tāda ir aisberga saskatāmā daļa. Zem ūdens paliek saimnieces un jumiķu savstarpējās attiecības, kas sevišķi interesantas, ja tās ir oficiālas. Kā vispār varēja parādīties dažādas, turklāt tik atšķirīgas jumta seguma alternatīvas, ja līgumā ierakstīts konkrēta materiāla nosaukums? Vai tad franču prece, lai arī Polijā ražota, Latvijā vairs nav nopērkama? Ir, un arī turpat Liepājā, piemēram, lielveikalā “Kurši”, kur sliktākajā gadījumā to vajadzīgajā krāsā un apjomā var pasūtīt.
Iespējams, lētākais piedāvājums (Guttanit) ir bijis meistaru labas gribas žests, piedāvājot saimniecei uz materiālu rēķina krietni ietaupīt. Un neko nezinot par iespējamām problēmām nākotnē, kad paši sen būs gabalā? Bet varbūt lai vienkārši nopelnītu vairāk? Būvniecības biznesa ceļi ir neizdibināmi. Profesionāļi ar labdarību parasti neaizraujas, turklāt atzīst tikai savus materiālus, ko pērk tikai savos veikalos, kur tiem papildu apjoma atlaides. Iespējams, Onduline gluži vienkārši nav šajā sarakstā. Ja saimniece iespītējusies, lai liek Eternit un paplucina ietaupījumus!
Pasūtītājam vienmēr ir taisnība, viņš taču maksā! Ja amatnieki sāk kāpt uz galvas, prātīgāk ir pameklēt citus, nevis maitāt sev nervus.
