Jūlija Straumes darbi jūgendstila muzejā 0
Līdz 2. jūnijam muzejs iepriecina savus apmeklētājus ar Jūlija Straumes, viena no profesionālās tekstilmākslas pamatlicējiem Latvijā, gleznu izstādi.
Savu profesionālo izglītību ieguvis Štiglica Mākslas skolā Pēterburgā un kā šīs skolas stipendiāts papildinājis savas zināšanas Parīzē (1905 – 1907). Štiglica skolā mācījies auduma rotāšanas nodaļā, kuru toreiz vadīja viņa tautietis Jūlijs Jaunkalniņš. Pēc Parīzes perioda Straume nonāk Kaukāzā – Gruzijā, kur strādā Kaukāza mājamatniecības komitejā. Viņš dibinājis Kaukāza Māju mākslas muzeju, bet Latvijā atgriezies 1923. gadā. Parīzes periods ir viens no visražīgākajiem viņa dzīvē – muzeji, izstādes. Visiem skolas stipendiātiem vajadzēja skolai atskaitīties par paveikto darbu un divas reizes gadā sūtīt uz Pēterburgu savus darbus. Vienlaikus bija jāpaskaidro, vai darbi ir jaunrade vai kopijas.
Muzejā redzamie darbi, atskaitot kādu Parīzes ainavu, ir kopijas. Kad Straume bija Parīzē, 1906. gadā tur Dekoratīvās mākslas muzejā bija atvērta japāņu mākslas izstāde, un viņam bija lieliska iespēja kopēt vairākus interesantus japāņu mākslas paraugus, kas redzami jūgendstila muzejā.
Savām kopijām mākslinieks izvēlējies jūgendstilam raksturīgo floras un faunas motīvus. Latvijā Straume aizrautīgi studēja latviešu tautas mākslu un iespējas Austrumu aušanas tehnikas izmantošanai Latvijas apstākļos. Šo studiju rezultātā viņš darinājis tekstiliju metus pēc Austrumu paklāju kompozīciju principiem, izmantojot latvju rakstus. Visvairāk viņa paklāju metu mēs varam redzēt Rīgā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Bet jūgendstila muzejā redzamie darbi bijuši ļoti tuvi pašam māksliniekam, un tikai pēc mākslinieka aiziešanas mūžībā ar viņa ģimenes locekļu starpniecību tie nonāca muzejā.
Mākslas vēsturniece Laima Kļaviņa rakstījusi: “Straumes radošā mantojuma jūgendstila periods ir īss, apmēram no 1902. līdz 1907. gadam. Tie ir mācību uzdevumi Štiglica centrālās tehniskās skolas rūpniecisko priekšmetu kompozīcijas klasē. Un tekstiliju un ziedu zīmēšanas klasē. Nozīmīgu vietu ieņem stipendiāta gados Parīzē sacerētie kompozīciju meti flīzēm, tapetēm, salvetēm un dekoratīvajiem audumiem.”
