Jūlija dūra 67 reizes, tiesā nenotic, ka aizstāvējusies. Vai māte, kas “sēdējusi” par sutenerismu, ko noklusē? 4
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pagājušajā nedēļā piesprieda 44 gadus vecajai Jūlijai 11 gadu cietumsodu par 53 gadus vecā Aleksandra nogalināšanu. Tiesnesi Diānu Dzērvinieci nepārliecināja apsūdzētās versija, ka viņa aizstāvējusies. 67 durtas un grieztas brūces pa visu ķermeni…
Kas tad notika 2018. gada 22. septembra vakarā un 23. septembra naktī kādā dzīvoklī Rīgā, Pļavniekos, un kas bija notikumā iesaistītie cilvēki, kam tiesa gada laikā veltīja gandrīz desmit sēdes?
Aleksandra līķi atradis dzīvokļa saimnieks, bijušais paziņa Boriss – abi kādreiz kopā strādājuši autoservisā.
Attiecības izbeigušās, kad Aleksandrs arvien vairāk sācis dzert. Boriss tiesā liecināja, ka gājis aplūkot dzīvokli. To darījis diezgan bieži, vai ik pēc pāris dienām. Dzīvoklis pat kādu laiku bijis abu vīriešu kopīpašums, līdz 2018. gadā Boriss Aleksandra daļu atpircis. Aleksandrs grasījies pārcelties uz dzīvi laukos.
“Pēdējos gados Aleksandrs nekur nestrādāja. Sēdēja mājās un daudz dzēra. Nezinu, no kā iztika. Abās istabās vienmēr valdīja liela nekārtība un netīrība,” teica Boriss.
Kad Boriss ieradies savā dzīvoklī, ārdurvis bijušas vaļā, bet istabas durvis ciet. Palūdzis kaimiņu Mihailu atlauzt durvis. Aiz tām tad arī ieraudzījuši līķi. Izsaukuši policiju.
Mihails tiesā stāstīja, ka Aleksandrs bijis izglītots cilvēks, bet pamazām degradējies.
Gājuši kopā sēņot, bet pēdējos gados tas neesot vairs bijis iespējams, jo Aleksandrs vienmēr bijis reibumā. Dzēris kaut kādu zaļu tehnisku šķidrumu.
Par dzīvokli maksājusi māte, kas viņu šad tad apmeklējusi. Aleksandrs ubagojis. Kaimiņi uz dzīvokļa durvju kliņķa karinājuši maisiņus ar pārtiku. Kaimiņš Mihails redzējis, ka ik pa laikam Aleksandru apmeklējušas divas sievietes: viena ap 40, otra ap 60 gadus veca.
Un tad atnāca sievietes
Tās bija Jūlija ar savu māti Marinu. Agrāk Marina dzīvojusi pie savas otras meitas, bet sava dzīvesveida dēļ padzīta. Sēdējusi cietumā par sutenerismu. Tad sametusies kopā ar otru savu meitu Jūliju, kas ik pa laikam dzīvojusi pie Aleksandra.
Tad arī Marina tur gājusi, bet bieži dzīta projām. 2018. gada vasarā galvenokārt dzīvojusi uz ielas. Kad abas uzturējušās pie Aleksandra, par to maksājušas ar odekolonu un pārtiku. Vīrietis prasījis arī seksu.
Marina liecināja, ka 22. septembra vakarā, kad abas ar meitu ieradušās pie Aleksandra, nebija piedzērušās.
Vispirms Aleksandrs gribējis odekolonu, tad seksu ar Jūliju, kas pretojusies. Aleksandrs lamājies un uzbrucis ar kulakiem.
Uzmācies arī Marinai. Jūlija atbildējusi, sitot ar asu priekšmetu. Pēc konflikta Aleksandrs aizrāpojis.
“Tādi konflikti nebija nekas neparasts. Aleksandrs palika guļam caurstaigājamā istabā, mēs ar meitu iekārtojāmies tālākā istabā uz viena matrača – katra uz savu pusi. Tikai no rīta pamanīju, ka Aleksandrs atrodas patumšajā koridorā uz grīdas. Miesas bojājumus neredzēju, tikai ap muti bija asinis. Pulsa nebija. Jūlija vēl gulēja,” liecināja Marina.
Viņa uz grīdas pamanījusi asu priekšmetu, kas meitai iepriekšējā vakarā bijis rokās, – līdzīgu pusei no šķērēm. Jūlija bijusi histērijā, kad sapratusi, kas noticis. Abas gājušas projām. Jūlija paņēmusi savu vienīgo koferīti ar mantām.
Nākamajā dienā Jūlija vēl esot atgriezusies dzīvoklī un tur pārnakšņojusi. Māte vēl meitai prasījusi, kā viņa to varējusi, ja reiz dzīvoklī atradies arī līķis. Pēc trijām dienām policija abas aizturējusi.
Apsūdzētā tiesā bija mazrunīga. Atzina, ka dūrusi, bet sevi par vainīgu neuzskata, jo aizstāvējusies, esot upuris.
Prokurors: tā nebija aizstāvēšanās
Prokurors Edijs Pastars neuzskata, ka 67 dūrieni un griezumi var liecināt par aizstāvēšanos: “Veids, rīki un brūču lokalizācija liecina, ka apsūdzētajai bija netiešs nodoms noslepkavot. Visticamāk, nāvi nevēlējās, bet to pieļāva, atstājot vīrieti guļam uz grīdas.
Ja sieviete būtu aizstāvējusies, viņa kā labroce vairāk būtu trāpījusi vīrieša kreisajā pusē, bet tā nav. Nav pierādījumu par uzmākšanos un izvarošanas draudiem.
Uzskatu, ka māte melo, jo viņas liecības par notikumu gaitu atšķiras no apsūdzētās liecībām, un māte par nepatiesu liecību došanu būtu saucama pie kriminālatbildības.” Prokurors lūdza tiesu noteikt apsūdzētajai 11 gadu cietumsodu.
Advokāts: aizstāvējās, pārkāpjot robežas
Advokāts Antons Drēbnieks bija pārliecināts, ka sievieti vajadzēja tiesāt nevis par slepkavību, bet gan par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Turklāt vērtējams arī konteksts: cietušais bijis pastāvīgi piedzēries, degradējies, agresīvs, ar parazītisku dzīvesveidu.
Pēc advokāta domām, izmeklēšanā neesot noskaidroti arī vairāki jautājumi. Kāpēc cietušais uzbruka? Kāpēc māte neaizstāvēja meitu? Kāpēc sievietei vajadzēja izmantot kaut ko asu? Kāda bija abu sieviešu psiholoģiskā attieksme pret vīrieti? Kāpēc abas sievietes nepārliecinājās par vīrieša stāvokli pēc uzbrukuma? Kāpēc no rīta vīrieša pulsu taustīja māte?
Kāpēc tieši māte izdara secinājumus, ka vīrietis miris no meitas dūrieniem?
No advokāta uzstāšanās varēja noprast, ka noziegumā pavirši izmeklēta mātes loma nozieguma laikā. Starp citu, tiesa atkārtoti aicināja uz tiesu māti, bet viņa nebija atrodama.
“Akūta stresa reakcija pēc ārēja traumatiska stimula. Trauksme. Organisms centās sevi spontāni aizsargāt. Sieviete nespēja paredzēt sekas. Protams, bija nesamērība, nepareizs lēmums, kā atrisināt konfliktu,” teica advokāts A. Drēbnieks.
“Nav pierādījumu, ka uzbrukums noticis psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ka bijis goda un fizisks aizskārums, ka notikusi aizstāvēšanās. Bija sadzīvisks konflikts par cigaretēm un alkoholu: vīrietis ar kulakiem no vienas puses, sieviete ar asu priekšmetu no otras puses,” atbildēja prokurors.
“Apsūdzētā ir sieviete, un viņa liecināja, ka Aleksandrs viņai seksuāli uzbrucis un viņa aizstāvējusies. Kā to definēt?” jautāja advokāts un piesauca pat bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu, pret kuru savulaik uzsāka impīčmentu par seksuālu uzmākšanos.
Bet kā jau raksta sākumā minēts, tiesnesi nepārliecināja versija par aizstāvēšanos, un viņa piesprieda Jūlijai 11 gadu cietumsodu.
