Jūlijā divām personām par noziedzīgu nodarījumu stājies spēkā notiesājošs spriedums – mūža ieslodzījums. Cik ilgi šīs personas cietumā spēj izdzīvot? 25
12.jūlijā Augstākās tiesas Krimināllietu departaments krimināllietā par sirmgalves izvarošanu un slepkavību atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu kādam sirmgalves aprūpētājam. Apsūdzībā norādīts, ka vīrietis, iepriekš būdams sirmgalves aprūpētājs, noziegumus veicis 2017.gada 12.jūnija naktī, pa atvērtu virtuves logu ierāpjoties 84 gadus vecās sievietes dzīvoklī Rīgā, Jaunrozes ielā.
Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka apsūdzētais ir sabiedrībai bīstama persona ar augstu noziedzīgo nodarījumu recidīva risku, kura no sabiedrības drošības viedokļa nav piemērota dzīvošanai sabiedrībā. Tiesa norādījusi, ka vīrietis, būdams jau iepriekš sodīts par slepkavību, no jauna izdarījis smagu noziegumu, turklāt pastiprinošos apstākļos, apsūdzētā rīcība pret bojāgājušo bijusi īpaši nežēlīga.
Savukārt, 20.jūlijā Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas lietvedību, līdz ar ko stājies spēkā mūža ieslodzījums vīrietim par savas paziņas noslepkavošanu Jūrmalā.
2022.gada kādā aprīļa naktī Jūrmalā apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, atriebības un naida vadīts par to, ka cietusī, ar kuru viņam iepriekš bija pastāvīgas intīmas attiecības, pret viņu bija sniegusi liecību kādā kriminālprocesā, uz kuras pamata viņš tika atzīts par vainīgu un sodīts. Vīrietis, slepkavības nolūkā, sievieti sagaidīja uz ielas.
Apsūdzētais ar līdzi paņemto nazi uzbruka cietušajai un sadūra viņu vismaz ar piecdesmit dūrieniem, kā rezultātā iestājās cietušās nāve.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē portālam LA.LV skaidro, ka mūža ieslodzījums tiek piemērots par smagu noziegumu izdarīšanu. Piemēram, slepkavību, bērnu smagu ļaunprātīgu izmantošanu, izvarošana, spiegošanu, valsts nodevību, narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, krāpšanu lielos apmēros, ko par vēl smagāku noziegumu var padarīt zādzība vai laupīšana, kas izraisījusi cita cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta Tiesu nolēmumu izpildes daļas nedēļas pārskata dati liecina, ka ieslodzījuma vietās Latvijā atrodas apcietinātas 734 personas, kuras gaida tiesas spriedumu. Tajā skaitā ir arī 3 personas, kurām tiesu instance jau ir piespriedusi mūža ieslodzījumu, bet šis spriedums ir pārsūdzēts augstākā instancē. Savukārt, 2505 personas ir notiesātas un patlaban valsts cietumus var saukt par mājām. Tajā skaitā 69 noziedznieki, kuriem piespriests mūža ieslodzījums. Viena no tām ir sieviete.
Iespējams, tā ir medicīnas māsa, kurai mūža ieslodzījums piespriests 2013. gadā par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu. Sieviete ilgstoši un apzināti bija radījusi mehāniskus acs bojājumus savai tobrīd 12 gadus vecajai meitai, kamēr bērns gulējis miega zāļu iespaidā. Pēc sešus gadus ilgas meitenītes redzes problēmu pētīšanas, mediķiem bija radušās aizdomas, ka bērnam nav iedzimtas patoloģijas, bet acs tiek bojāta, mehāniski iejaucoties no ārpuses.
Visbiežāk mūža ieslodzījums tiek piespriests personām par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, kā arī par dzimumnoziegumiem.
Ieslodzījumu vietu pārvaldē norāda, ka no 2000.-2022.gadam miruši 10 uz mūžu ieslodzītie. Tiek norādīts arī precīzs mūža ilgums no soda sākuma, līdz pat miršanas dienai :
14g.6mēn.26d., 20g.10mēn.16d., 7g.1mēn.5d., 2g.4mēn.24d., 4g.4mēn.25d., 28g.23d., 6g.10mēn.25d., 14g.10mēn.7d., 23g.6mēn.10d., 23g.5mēn.27d.
Pēc šīs statistikas var secināt, ka visgarākais, ieslodzījumā pavadītais mūžs ir 28 gadi un 23 dienas.
Minimālais termiņš, kas cietumā jāpavada uz mūžu notiesātām personām ir 20 gadi. Vienīgais, kurš uz mūžu ieslodzītos var apžēlot, ir Valsts prezidents.
