Juku laiki zāļu tirgū 1
“Nekad nav bijusi tāda situācija kā patlaban, ka pacientiem nepieciešamie recepšu medikamenti, tajā skaitā kompensējamās zāles, aptiekās nav pieejamas mēnešiem. Pacients ir spiests doties uz piecām sešām aptiekām un labi, ja kādā no tām atrod vajadzīgo medikamentu.
Bet lielākoties neatrod, un tad atkal pacientam ir jāapmeklē ģimenes ārsts, lai pārkārtotu terapiju, rakstītu jaunu recepti un meklētu kādu citu medikamentu, kas parasti ir dārgāks.
Pensionāriem taču nav vienalga, vai līdzmaksājums ir 15 vai 30 eiro,” stāsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un Balvu ģimenes daktere Līga Kozlovska.
Līdzīgu viedokli pauž arī Skultes ģimenes ārsts Reinis Siliņš, norādot, ka šāda situācija izveidojusies pēdējo deviņu mēnešu laikā.
“Aptiekā nav pieejamas daudzas lētākās zāles, jo to vienkārši valstī trūkst. Diemžēl pat nav citu alternatīvu – lētāku zāļu, ar ko tās aizvietot,” stāsta Tilžas aptiekas vadītāja Indra Studente.
“Mēmeles aptiekas” vadītāja Ligita Sondore, kurai ir ilggadēja darba pieredze farmācijas jomā, tādus juku laikus zāļu tirgū, kādi tie ir pašlaik, neatceroties.
“Pacienti apstaigājot visas piecas Bauskas aptiekas un neatrod, piemēram, izrakstīto asins šķidrinātāju noteiktajā devā, ko apmaksā valsts, liels deficīts esot arī lētās asinsspiediena zāles, trūkstot medikamentu arī atviļņa slimības ārstēšanai.
Mēs ar bažām gaidām 1. aprīli, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas liks pacientiem receptē rakstīt tikai zāļu aktīvās vielas nosaukumu, nevis konkrēto medikamenta nosaukumu, un aptiekā izsniegt lētākās zāles. Ideja ir laba, bet kā to īstenos pie šāda lēto zāļu deficīta?” jautā aptiekas vadītāja.
“Vai tad jūs domājat, ka mūsu aptiekā šādas problēmas nav?” vaicā Daugavpils aptiekas “Svari” vadītāja Ilona Lipiņa, kad viņai pastāstu par kolēģu raizēm citu reģionu aptiekās. “Zāles visām aptiekām taču piegādā no vienām un tām pašām lieltirgotavām,” viņa piebilst.
“Jau trešo reizi vairāku mēnešu laikā aptiekās nav “Vigantola” jeb D³ vitamīna, ko var nopirkt tikai tad, ja ārsts izrakstījis recepti,” pastāstīja ģimenes ārsts Siliņš.
Vairāki “Latvijas Avīzes” lasītāji arī interesējās, kur pazudušas, piemēram, kompensējamās zāles “AlphaD3 – Teva”, kas nepieciešamas nieru slimniekiem? Zāļu valsts aģentūrā (ZVA) noskaidroju, ka šīm zālēm aktīvā viela tika ražota Ķīnas uzņēmumā, kuram radušās problēmas, tas pārtraucis darbību, tāpēc šis medikaments krietnu laiku nav bijis nopērkams, bet tagad problēma atrisinājusies.
Ražošanas procesu nevar ietekmēt
Atbilstoši mūsu valsts likumiem tieši zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieks jeb ražotāja pārstāvis ir atbildīgs par zāļu pieejamības nodrošināšanu tirgū. Viņam ir pienākums sniegt ZVA paziņojumu par reģistrētām zālēm, kuras pastāvīgi vai tikai uz laiku netiek laistas Latvijas tirgū.
“Ražotājam ir jānorāda pieejamības pārtraukuma iemesls un datums, kad konkrēto zāļu piegādi ir paredzēts atjaunot. Tāpat ir prasība minēt potenciālos alternatīvos medikamentus.
Aģentūra nepārtraukti seko zāļu pieejamības tirgum un saskaņā ar zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieku sniegtiem paziņojumiem publicē informāciju savā tīmekļa vietnē zva.gov.lv sadaļā “Zāļu piegādes pārtraukumi”, nodrošinot arī informāciju par Latvijas Zāļu reģistrā iekļautajām analogām zālēm,” stāsta Dita Okmane, ZVA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Viņa norāda, ka ZVA nevar ietekmēt zāļu ražošanas procesus vai arī novērst tehniskas zāļu piegādes problēmas, par kurām ziņo zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki, kas atbild par medikamentu virzību tirgū.
D. Okmane: “Zāļu pieejamības nodrošināšana ir Eiropas Zāļu aģentūras un visu Eiropas zāļu aģentūru prioritāte, jo zāļu nepieejamība ir liela problēma visās valstīs.
Diemžēl pat lielākās Eiropas valstis nepārtraukti saskaras ar zāļu pieejamības problēmām, t.sk. holekalciferolu saturošo zāļu (“Vigantol” un “Videral”) deficītu un zāļu piegāžu pārtraukumiem.
Šo problēmu risināšanā piedalās arī Eiropas Komisija, visu Eiropas valstu atbildīgās institūcijas un citas starptautiskas institūcijas, izstrādājot mehānismus zāļu pieejamības nodrošināšanai.”
Kā ātrāk iegūt datus
Ņemot vērā to, ka zāļu pieejamības pārtraukumi kļūs arvien aktuālāki, aizvadītajā gadā ZVA izveidoja sistēmu pilotprojekta veidā, lai ātrāk iegūtu datus par kompensējamo zāļu krājumiem lieltirgotavās. Pagaidām lieltirgotavām šī informācija ir jāsniedz brīvprātīgi, bet, visticamāk, drīz tas būs jādara obligāti, jo valdība grasās pieņemt Veselības ministrijas (VM) izstrādātos noteikumus.
VM Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere pastāstīja, ka ministrija cenšas panākt, lai ZVA lieltirgotavu krājumi būtu redzami katru dienu un lai šī informācija nonāktu gan līdz aptiekām, gan arī ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstiem. Kamēr šādas sistēmas nav, lieltirgotavas ar zālēm vispirms apgādā savas ķēdes aptiekas un par citām aptiekām var nelikties ne zinis.
Mūsu valstī ir noteikts, ja kompensējamo zāļu sarakstā iekļautais medikaments aptiekā nav pieejams, tās pienākums ir to sagādāt 24 stundu laikā. Bet kā lai sagādā, ja zāļu nav lieltirgotavā?
Atliek samierināties ar sarkano ķeksīti
“Gadījumos, ja nav pieejamas Latvijas Zāļu reģistrā iekļautās zāles, ārsts ir tiesīgs izrakstīt arī Latvijā nereģistrētas zāles. Pacients ar ārsta izrakstītu recepti var vērsties jebkurā Latvijas aptiekā un lūgt, lai tā konkrēto medikamentu sagādā,” informēja ZVA pārstāve Okmane.
Viņa aicināja izmantot aģentūras sagatavoto tiešsaistes rīku aģentūras mājas lapā internetā, lai ziņotu par zālēm, kuras pazudušas no tirgus.
Interesējoties par šo ziņošanas sistēmu vairākās aptiekās, saņēmu atbildi, ka tā esot laika tērēšana, jo atbilde, kad būs pieejamas trūkstošās zāles, tiekot saņemta retos gadījumos. Zāļu ražotāji ne vienmēr atbild uz ZVA pieprasījumiem, un tad aptieku vadītājiem atliek vien samierināties ar aģentūras mājas lapā internetā sadaļā “zāļu reģistrs” iezīmēto sarkano ķeksīti pie medikamentiem, kuru tirgū trūkst, bet pacientiem skriet no vienas aptiekas uz otru cerībā, ka to atradīs.
Dārgākās zāles – par pilnu cenu no savas kabatas
Akciju sabiedrības “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits uzskata, ka skraidīšanu no vienas aptiekas uz otru varētu novērst centralizēts rīks aplikācijas veidā, piemēram, telefonā, kas palīdzētu noskaidrot, kurās aptiekās konkrētās zāles ir pieejamas.
“”Mēness” aptiekām ir sava lietotne, kurā var ievadīt konkrētas zāles un redzēt, kurās aptiekās tās ir, var arī rezervēt, iepriekš piezvanot,” pastāstīja Šmits, kurš pārzina ne tikai “Mēness” aptieku tīklu, bet arī lielāko zāļu lieltirgotavu “Recipe Plus”.
Viņš skaidroja, ka esot virkne medikamentu, kurus kompensē nelielam cilvēku skaitam, piemēram, 200 personām. Attiecīgi ražotājs piegādājot aptuveni 210–220 iepakojumus mēnesī. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī ir vairāk nekā 800 aptieku, nav iespējams šīs zāles piegādāt katrā aptiekā.
Turklāt daudz recepšu tiekot rakstīts triju mēnešu patēriņam, kas nozīmē, ka aptiekai vajag vairāk nekā vienu iepakojumu, un, ja atnāk divi vai trīs pacienti, kuriem tās nepieciešamas, tad gribot negribot radīsies problēma.
“Ražotāji ieved pārāk maz šo iepakojumu, tāpēc Ekonomikas ministrija vēlas uzlikt ražotājiem pienākumu ievest vismaz trīs mēnešu zāļu apjomu,” pastāstīja Šmits.
No 1. aprīļa aptieku farmaceitiem būs pienākums izsniegt lētākās kompensējamās zāles, kurām ir iespējami zemākais pacienta līdzmaksājums.
Rīgas ģimenes ārsts Andris Lasmanis uzskata, ka pacientiem tomēr ir jādod izvēles brīvība – ja cilvēks vēlas dārgākas zāles, tad viņam būtu jādod iespēja piemaksāt starpību starp lētākajām un dārgākajām, taču pieņemtie Ministru kabineta noteikumi liedz šādu iespēju. Jāmaksā būs pilna cena no savas kabatas, turklāt jādodas pie ārsta pēc jaunas receptes.
